Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ik dienu cenšas nodzīvot maksimāli pilnvērtīgi

Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Alūksnes tīklu rajona vadītājs Jānis Liepiņš uzskata, ka katram cilvēkam esot savs liktenis.

Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Alūksnes tīklu rajona vadītājs Jānis Liepiņš uzskata, ka katram cilvēkam esot savs liktenis. Viņš šaubās,vai cilvēks to spēj lemt, bet skaidri zina, ka likteni nedrīkst izaicināt.
Droši vien par liktenīgu varētu nosaukt arī viņa izvēli agrā jaunībā darba gaitas saistīt ar elektrotīklu jomu. Ar katru gadu arvien stiprāk mācot nostalģija pēc dzimtās puses Cēsīm, jo bērnībā gūtie priekšstati jebkuram cilvēkam ir īpaši spēcīgi. Viena no viņa dzīves vērtībām ir gandarījums par paveikto, kad pretī nav jāsaņem nepateicība. "Ja manai darbībai ir bijis pozitīvs rezultāts, tad zinu, ka esmu rīkojies pareizi," laikrakstam stāsta Jānis Liepiņš.
Savu profesiju J. Liepiņš esot izvēlējies jau sen - 1961. gadā. Pabeidzis Cēsu 1.vidusskolu (tagad ģimnāziju), taču nav varējis iestāties augstskolā, lai studētu ķīmiju. "Man bija slikts raksturojums. Pirmajā atmodas laikā piecdesmito gadu nogalē mēs, jaunieši, jutāmies brīvi un izteicām aktīvu protestu pret skolas direktoru, kam bija pārliecība, ka žetons ir buržuāzijas palieka. Mēs panācām savu, taču direktors, kas pārstāvēja partijas nomenklatūru un kam latviskā mentalitāte bija sveša, mums vēlāk atspēlējās," atceras J. Liepiņš. Tas bijis skarbs pārdomu laiks, kad vajadzējis izvēlēties, ko darīt tālāk.
Grūtības ir vajadzīgas
"Tad "Latvenergo" jau bija izveidojies un aicināja darbā par elektromontieri, bet man vēl nebija astoņpadsmit gadu," stāsta J. Liepiņš. Vēlāk kā stipendiāts aizgājis studēt uz Politehnisko institūtu. "Visu mūžu esmu pateicīgs pirmajam skolotājam Zigurdam Jansonam, kas pacieta mūsu, jaunu puišu, draiskulības un daudz ko iemācīja," ir pārliecināts J.Liepiņš. Mācoties trešajā kursā, J.Liepiņš iesaukts dienestā. "Tā cilvēkam ir laba dzīves skola. Armija liek izvērtēt dažādas vērtības. Es brīnos, ka jaunieši ticības vai pacifistisku motīvu dēļ nevēlas dienēt. Cilvēkam ir vajadzīgas grūtības, tā viņš sevi pārbauda un sakārto domāšanu," saka viņš.
Ir uzlicis zīmogu
Vairāk nekā 30 gadus J.Liepiņa dzīves un darba gaitas ir saistītas ar Alūksni, kur pirmā darbavieta bijusi tagadējais "Alūksnes energoceltnieks". Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu Alūksnes tīklu rajonā darba gaitas sācis 1972. gadā, kopš 1975. gada ir tā priekšnieks. "Esmu ilggadējs vadītājs, ar pieredzi, kāda ir retajam. Ir bijuši dažādi darba piedāvājumi, taču neko neesmu vēlējies mainīt. Ja cilvēks vēlas aiz sevis kaut ko saglabāt, tad darbavietas maiņa nav labākais variants, kā to izdarīt. Tik ilgus gadus strādājot šajā sistēmā, izveidojies spriedums par daudzām lietām. Zīmogs manam raksturam ir uzlikts," domā J.Liepiņš.
Jārunā kā ar līdzīgu
J.Liepiņam esot grūti izvērtēt, kāds viņš ir kā vadītājs. Apzinājies, ka, jebkurā amatā esot, jāprot ar cilvēkiem runāt kā ar līdzīgiem un nolaisties no augstumiem. Tā esot lielākā nelaime, ja to neapzinās. "Cilvēku vislabāk pārbauda vara un nauda. Viņš nekad nav pati pilnība. Katram ir savas rakstura īpatnības, arī pieredze, kas kopumā veido priekšstatu par cilvēku. Nezinu, kāds tas kopumā ir par mani, to es varu tikai nojaust. Ja esmu kaut ko izdarījis un man pasaka "paldies", tad esmu gandarīts. Vienmēr esmu mēģinājis iziet no jebkuras situācijas, būt korekts un rast kopsaucēju," saka vadītājs. Viņš nenoliedz, ka ilgajos darba gados esot bijis daudz pārbaudījumu, taču esot spējis pieņemt dažādus apstākļus un nosacījumus. "Mans pašmērķis nekad nav bijis kaut ko radikāli mainīt un strādāt citu darbu," atzīst vīrietis.
Patīk nopietnā mūzika
J.Liepiņa sirdslieta ir opera. Tradicionāli apmeklē visus Operas svētkus Siguldā. "Domāju, ka klausīties nopietno mūziku vajag jebkurā vecumā. Ja ir noskaņojums un laiks atļauj, tad dodamies uz operas izrādēm abi ar sievu," stāsta J. Liepiņš. Pēdējais apmeklētais pasākums bijis Operas gada balvas pasniegšanas ceremonija. "Klātbūtnes efekts ir daudz spēcīgāks. Man ir bijis daudz tādu pasākumu, kad neesmu nožēlojis, ka esmu piedalījies," atzīst J. Liepiņš.
Darbojās politikā
Viņš stāsta, ka ar spilgtām emocijām saistās arī 1990.gada 4. maijs. "Es biju viens no tiem nedaudzajiem, kas atrados Augstākās Padomes ēkā, kad apstiprināja pirmo Latvijas dokumentu. Tajā laikā arī es epizodiski biju iejaukts politikā," uzsver J. Liepiņš. Vērtējot laiku, kad bijis saistīts ar darbošanos politikā, atzīst, ka nav vēlējies to izvēlēties par prioritāti un pamest savu profesiju. "Arī politiķis ir profesija. Ja ar vienu kāju esi politikā un ar otru - darbā, tad ir jāizvēlas, ko darīt. Neapskaužamā situācijā nonāca tie politiķi, kas uz šī viļņa pameta iepriekšējo nodarbošanos, bet pēc tam nevienam nebija vajadzīgi. 1992. gadā, kad sajutu spiedienu, no politikas aizgāju," atzīst J. Liepiņš.
Neļauj iesūnot
Zināma relaksācija esot arī rūpes par māju. "Trīsdesmit gadus esmu baudījis, ko nozīmē uzturēt kārtībā savu mājokli. Visu laiku kaut kas tajā ir jādara, jāuzlabo. Arī dārzs pie mājas prasa spēku. Tas neļauj iesūnot," bilst J. Liepiņš. Bieži vien, saplānojot brīvdienās darbus mājās, plāni izjūkot. "Vasarā atvaļinājuma laikā braucu uz dzimto pusi Cēsīm. Agrāk daudz ceļoju - uz Sanktpēterburgu, Baltijas valstīm, Karpatiem un citur. Kādreiz biju makšķernieks, tagad tam neatliek laika," bilst alūksnietis. Viņš esot laimīgs, ka esot trīs bērni. "Viņi ir aizgājuši savās dzīves gaitās. Tas ir sāpīgi ikvienam vecākam. Jauniešiem mazpilsētā nav plašu iespēju," bilst viņš.
Paliek arī mieles
J. Liepiņš piekrīt, ka dzīve esot skaista. "Taisnība vien ir teicienam, ka jāpriecājas par katru dienu, kas dota. Jācenšas maksimāli pilnvērtīgi to nodzīvot," smaida vīrietis. Lielākā nelaime esot tā, ka ar gadiem dienu ritums kļūstot straujāks. Ilgstoši strādājot par uzņēmuma vadītāju, esot iemācījies apvaldīt emocijas. "Mani izprovocēt ir grūti. Vienmēr cenšos noskaitīt līdz zināmam skaitlim, jo ar publisku klaigāšanu jau neko nevar atrisināt," spriež J. Liepiņš.
Par vērtīgām J. Liepiņš nosauc padomju gados iegūtās zinības ētikā un estētikā. "Katram ir vajadzīgas zināšanas par cilvēka savstarpējām attiecībām, izprast būtību un raksturu. Tās esmu pārbaudījis praksē. Ja šādu pamatu nav, tad ir grūti strādāt ar cilvēkiem. Vienmēr esmu bijis piekritējs tam, ka cilvēku jāmēģina izprast un jāaudzina ar labu, nevis ar ļaunu. Es cenšos cilvēkus izprast un pirmajā mirklī pat aizstāvēt, lai gan vieglāk cilvēku ir sodīt," atzīst viņš. Kā jebkuru sarūgtina, ja ir uzticējies un cilvēks viņu piekrāpj. "Tādu gadījumu ir bijis pietiekami daudz, kad esmu kaut ko devis, bet pretī neko neesmu saņēmis, un palikušas tikai mieles. Protams, no tā gūstu pieredzi," secina J.Liepiņš.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet nost no durvīm, liekot nojaust, ka viņa ciemiņu prom neraida.4. Saimniece neko neatbild, tikai lēni paiet...

  • Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

    Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar...

  • Izcīna tikai astoto vietu

    Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnes Pilssalas stadionā risinājās Ziemeļaustrumu futbola līgas minifutbola čempionāta 2.kārta. Šoreiz tajā neveiksmīgi...

  • Uzzini par sevi internetā

    Informāciju tehnoloģiju uzņēmums "Lursoft IT" ir papildinājis elektroniski pieejamo informāciju pakalpojumā "Tavi dati".Informāciju tehnoloģiju...

  • Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?

    20.gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas bija piesaistītas zeltam un nodrošinātas ar...

  • Kā iemācīties teikt komplimentus?

    Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams remonts.Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams...