Ilzenē atklāj piemiņas vietu partizāniem

Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kuri ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu. Viņi tiek saukti arī par mežabrāļiem, jo apmešanās vietas galvenokārt bija mežos.  Nacionālo partizānu mērķi un rīcība bija apzināta un drosmīga. Septembra beigās Ilzenes pagasta meža bunkura vietā atklāja piemiņas akmeni. Tur 1944.gada rudenī “Servu” un “Meļļu” māju iedzīvotāji atbalstīja Voldemāra Andersona vadītos nacionālos partizānus, kuru bunkurs atradās netālu meža biezoknī.

Piemiņas godināšana
Pulcēšanās Ilzenes pagastā notika 28.septembrī, lai godinātu nacionālo partizānu piemiņu. “Viņu skarbā dzīve un drosmīgā cīņa par neatkarīgu valsti mums ir kā audzināšanas stunda Latvijas novērtēšanā un saglabāšanā turpmāk. Katra nākamā paaudze piepilda to, par ko iepriekšējā ir tikai sapņojusi un savās lūgšanās lūgusi,” teica Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Jolanta Baldiņa.
Ilzenes pagasta nacionālajiem partizāniem veltīto piemiņas akmeni atklāja partizāna Voldemāra Rappas meita Malda Kaulakane un Olsvalda Kalēja māsasmeita Ināra Čibala.

900 partizānu vienības
J.Baldiņa klātesošos iepazīstināja ar vēsturnieces Astrīdas Ievednieces sagatavoto ieskatu nacionālo partizānu darbības laikā. “No 1944. līdz 1956.gadam Latvijas teritorijā darbojās vairāk nekā 900 nacionālo partizānu vienības. Bruņoto nacionālās pretošanās kustību var iedalīt trīs periodos: no 1944.gada vasaras beigām līdz 1944.gada 8.maijam; no 1945. gada 8.maija līdz 1949.gada 25.martam, kad notika masu deportācija; no 1945.gada 25.marta līdz 1957.gadam. Ilzenieša Voldemāra Andersona grupas darbības laiks aktīvāks bija pirmajos divos posmos – viņam bija segvārds Vecais. V.Andersons sadarbojās ar citām mazākām grupām no Dūres, Trapenes un Gaujienas pagastiem, veicot kopējus uzbrukumus. 1945.gada 23.novembrī bunkuru aplenca PSRS iekšlietu tautas komisariāta karavīri. Šīs grupas iznīcināšana bija plānota čekas aģentūras lietā “Ķēde”,” vēstures faktus atstāstīja J.Baldiņa.
Kaujā gāja bojā deviņi cīnītāji, un pēc tās tika atrasti 2 ložmetēji, 14 automāti, 11 šautenes, 10 pistoles, 3500 patronas, 45 granātas un 4 binokļi.

Ziedo Ilzenes iedzīvotāji
Zemessardzes 31. kājnieku bataljons un Zemessardzes veterānu apvienība vienmēr piedalījušies šādu piemiņas vietu apzināšanā un sakopšanā. Viņi, izrādot visdziļāko cieņu nacionālajiem partizāniem, bija klāt arī piemiņas pasākumā. Bet bunkura vietas ne vienmēr izdodas veiksmīgi atrast, jo tās paslēptas dziļi mežā.
“Sākumā ar zināmu skepsi uzņēmu ziņu, ka kaut kur Ilzenes mežos atrodas bunkurs - neticēju, ka šo vietu atradīs. Bet, redz, šodien visi esam sapulcējušies, jo viss izdevās. Liels paldies Ilzenes pagasta pārvaldes darbiniekiem, kuri ieguldīja daudz darba, lai šī vieta būtu sakopta! Ļoti būtiski ir tas, ka Ilzenes pagasta iedzīvotāji ziedoja savus līdzekļus, lai piemiņas akmeņi šeit tiktu uzstādīti,” uzsvēra Ilzenes pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze.

Bunkura vietā māju vairs nav
Kā ierasts, šādas piemiņas vietas atklāšanas galvenā iniciatore bija Alūksnes un Apes novada politiski represēto apvienības “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. Viņa uzsvēra, ka šī vieta ir apzināta un sakopta, lai visi atcerētos tos cilvēkus, kuri par mūsu tautu un valsti ziedoja savas dzīvības. “Piemiņas vieta izveidota tieši pagraba vietā, jo šeit glabājās pārtika. Pagrabs atradās starp abām mājām, bet šodien nekas nav palicis pāri – māju vairs nav,” stāstīja Dz.Mazika un piebilda, ka ļoti vēlētos, lai šī vieta neaizaugtu ar zāli. “Te varētu rīkot jaunsargu nometnes, jo vide tam ir ļoti atbilstoša. Svarīgi, lai jaunieši uzzina pagājušā gadsimta notikumus,” rosināja Dz.Mazika.
Arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Kaspars Spirks uzsvēra, ka vēsture jāzina gan pieaugušajiem, gan jauniešiem. “Nezināt vēsturi nozīmē būvēt māju uz nedrošiem pamatiem. Domājot par jauniešiem, “Latvijas valsts meži” šo vietu ir ietvērusi vēstures piemiņas vietu slānī,” stāstīja K.Spirks un uzsvēra, ka visiem vajadzētu mācīties no Dz.Mazikas, kura sniedz nenovērtējamu devumu Latvijas vēstures apzināšanā.

Nacionālo partizānu
mīlestība pret Latviju
Cilvēki, kuri cīnījās par Latviju, cerēja un domāja par brīvību, bija drosmīgi. Viņu darbības un dzīvības ir atgādinājums tam, ka šo valsti mums neviens nav uzdāvinājis – tā izcīnīta ar asinīm, dzīvībām un ciešanām. “Ir pāršķirta vēl viena vēstures lappuse, izpētītas nacionālo partizānu cīņas un dzīves gaitas. Viens cilvēks nevar veikt šādu lielu izpētes darbu, tāpēc ir labi, ka tik daudzi atbalsta šādu vietu atrašanu un kopšanu. Vēsturi veidojam mēs visi,” uzsvēra Drustu novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece un piebilda, ka nacionālie partizāni ļoti mīlēja Latviju. “Mēs godinām Latvijas nacionālo partizānu piemiņu un saprotam viņu vareno rīcību. Arī mēs būtu gatavi darīt visu Latvijas labā,” uzsvēra Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēns Jānis Teters un kopā ar skolasbiedriem Rūdolfu Brahmani un Robertu Medni iededza piemiņas svecītes. “Tikai tas, kurš pazīst savu Tēvu zemi, var to patiesi mīlēt un ziedot visdārgāko, kas cilvēkam ir – dzīvību,” teica I.Lejmalniece.

— Teksts un foto: Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Bērni zīmē  dzejoļus

    Bērni zīmē dzejoļus

    Līdz septembra beigām Alūksnes pilsētas bibliotēkā izstādē “Zīmēju dzejoli” apskatāmas Alūksnes mākslas skolas audzēkņu darinātās grāmatiņas. Katra...

  • Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki 2

    Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

    Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par...

  • Liels paldies,  ka Alūksnes slimnīca ir!

    Liels paldies, ka Alūksnes slimnīca ir!

    Gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas pieredzes stāsts un pārdomas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnē, Gulbenē un...