Indija - zeme, kas paliks atmiņā uz mūžu

Nobeigums. Turpinās no 11.janvāra. Sekoja ekstremāls brauciens ar septiņiem džipiem piecas dienas uz Himalajiem, uz dievu dzimteni gar Indijas ciematiņiem, tējas laukiem, pilsētiņām.

Nobeigums. Turpinās no 11.janvāra.
Sekoja ekstremāls brauciens ar septiņiem džipiem piecas dienas uz Himalajiem, uz dievu dzimteni gar Indijas ciematiņiem, tējas laukiem, pilsētiņām. Gar ceļu malām bezgalīgas tirdzniecības būdiņas un dažādas darbnīciņas, slimnīcas, skolas, augsti eikalipti ar pelēkiem stumbriem bez mizas, pērtiķīšu bari, govis, suņi (kaķus redzējām tikai divus pa visu laiku).
Pieturējām pie templīšiem, mošejām, skaistu skatu pieturās. Visur izjutām viesmīlību. Apbrīnojama bija mūsu šoferīšu braukšanas māksla, vadot džipus pa smilšainajiem, izdangātajiem līkloču ceļiem. Lai nokļūtu līdz alai, kurā 20 gadus meditējis budisma skolotājs Padma Sambhva, kāpām pa speciālām kāpnēm līdz klosterim. Tur mūs sagaidīja mūki, ļoti līdzīgi tibetiešiem. Apkārt klosterim, kā jau svētvietai, izkārti sūtras (lūgšanu) karodziņi – tūkstošiem pa visu kalnu. Varam iedomāties, cik svētceļnieku tur ieradušies pirms mums un atstājuši savas lūgšanas.
Ravalsara ezera krastos draudzīgi sadzīvo daudz mazu pērtiķīšu. Laikam jau viņi bija paēduši, tādēļ nelabprāt ņēma no mums speciālo barību (mazus cepumiņus), ko pārdeva kioskos pie ezera. Toties treknas karpas ezera ūdeņos cīnījās par katru kumosu, ko iebērām viņām. Svētajos ezeros neviens nepeldas un zivis nezvejo, tos pielūdz. Himalajos Kulu ielejā ciemā tiek glabāts un saudzēts viss, kas sastīts ar krievu gleznotāju Nikolaju Rērihu. Apskatījām viņa dzīvojamo māju – muzeju, kurā ir gleznas, piemiņas lietas, personīgās mantas.
Nākamajā dienā apmeklējām Dalailamas trimdas vietu Nubelingu – (tagad Dārgumu parks). 1948.gadā tur sāka domāt, kā iekārtot šo mazo Tibetu aiz nožogojuma. Vietējais gids – students mums rādīja Budas templi, kurā ir 14 pēdas augsts Buda, vietējo amatnieku lietas, gleznojumi, svēto dzīvnieku skulptūras – stirna, zilonis, pāvs, lauva, zirgs.
Viss šajā pilsētiņā iekārtots no ziedojumiem un pabeigts 1995. gadā, lai vietējie jaunieši varētu tur mācīties, strādāt, audzināt bērnus. Nu te jau ir skola, bērnudārzs, viesu nams, veikali, restorāns, leļļu muzejs, skaisti iekārtots parks atpūtai, reklāmas stendi. Tā ka tibetieši dzīvo labi.
Drīkstējām apmeklēt Daramsalā – nelielā kalnu pilsētā Tibetas garīgā līdera Dalailamas mītnes vietu – budistu klosteri.
Šajā laikā atsevišķā telpā novietojušies tibetiešu mūki no Dzeltenās cepures skolas, bija iegrimuši lūgšanās, ko ar interesi novērojām un filmējām, jo komiskās cepures bija interesantas.
Tā kā Daramsala ir kalnu pilsēta, ko ieskauj zaļi skujkoku meži, tā vienmēr bijusi atpūtas un relaksācijas vieta ceļotājiem, kuru arī šodien ir ļoti daudz. Tur ir daudz ajūrvēdas centru, kuros ikviens var atgūt veselību un dzīvesprieku, kur prāts nomierinās un dzīves filozofija kļūst harmoniskāka un pozitīvāka.
Visvairāk biju gaidījusi tikšanos ar Amritsaras pilsētu, jo biju redzējusi videofilmu par Zelta templi – populāru ceļinieku mērķi, sikhu svētāko vietu.
Vispirms Zelta templi apskatījām dienas gaismā. Gide mūs iepriecināja, ka atgriezīsimies vakarā, kad tas mirdzēs spuldžu gaismā. Bet vispirms braucām uz 30 kilometrus attālo Indijas – Pakistānas robežpunktu, lai noskatītos ikvakara robežsargu draudzības šovu. Speciāli iekārtotās sēdvietās jau sēdēja tūkstoši skatītāju, citi brīvajā laukumā dejoja. Šovs ilga apmēram 40 minūtes, pēc tam visi devās projām.
Mēs atgriezāmies pie Zelta tempļa, noāvām apavus, noskalojām kājas siltā ūdenī speciālā renē pie ieejas. Acis žilba no zelta krāsām, stāvējām kā noburti. Ar apkārtējo ēku kompleksu templi savieno marmora dambis. Zelta templim ir divi stāvi. Apakšstāvs celts no gaiša marmora, ko rotā ziedu ornamentu inkrustācijas no perlamutra, oniksa, lazurīta, serdolika un citiem dārgakmeņiem. Tā četras sienas vērstas debespušu virzienā un akcentētas ar vaļējo ieeju tumšajām ailām. Virs šī marmora stāva paceļas sienas no lokšņu vara, kas pārklāts ar zeltu. Zeltīto fasāžu smalko tekstūru papildina uzraksti no sikhu svētajiem rakstiem. Augšā uz jumta pudurī saspiedušies mazi, zeltīti paviljoni ar ķirbim līdzīgu kupolu un smaili galā. Centrālais un lielākais paviljons – Šišmahals jeb Spoguļu istaba - ir meditācijām paredzēta svētnīca, kuras kupols sakopo un kā bāka izstaro saules gaismu. Zelta tempļa iekštelpas garīgais centrs (kur mūs arī ielaida) ir nevis Dieva tēls, bet gan sikhtu svētā himnu grāmata. Tā novietota uz dīvāna zem apzeltīta un dārgakmeņiem rotāta baldahīna.
Katru dienu agri no rīta grāmatu svinīgā gājienā uz templi atnes no Akaltakhta – ar kupoliem vainagotās ēkas, kura atrodas dambja otrā galā. Kad svētā grāmata novietota savā vietā, īpaši sikhu garīdznieki visu dienu bez pārtraukuma (mainās ik pēc 15 minūtēm) no tās skandē svētās vārsmas. Vakarā grāmatu aiznes atpakaļ uz Akaltakhtu. Mēs apskatījām arī ap svētnīcu izvietoto kompleksu, kurā ietilpst viesu nami, kantori, virtuve ar ēdnīcu, kur dienā pabaro apmēram 6000 ēdējus, un sargtorņi. Starp svēto baseinu un svētnīcu izveidota marmora ietve ar kolonādēm, tāpēc mēs varējām apiet apkārt templim. Uzlēca mēness, sāka mirdzēt zvaigznes, un mēs jutāmies kā tūkstoš un vienas nakts pasakā.

Citu datumu laikraksti

  • Azarts ir spēcīgāks par salu

    Makšķerējot uz ledus, jābūt uzmanīgiem.Makšķerējot uz ledus, jābūt uzmanīgiem Brāļi Mārtiņš Bindemanis un Aivars Rikveilis no Alūksnes ar...

  • Copes kalendārs

    16. janvāris. Laba copes diena.16. janvāris. Laba copes diena. 17. janvāris. Slikta copes diena. 18. – 19. janvāris. Teicamas copes dienas. Ķersies...

  • Medību dieviete ir labvēlīga

    Veiksme pavada aļņu medībās.Veiksme pavada aļņu medībās Alsviķieti Ilmāru Jansonu var uzskatīt par neparasti veiksmīgu mednieku. To apliecina medību...

  • Amatpersonu pieķer nedarbos

    Lisabona.Portugāles Pārtikas standartu pārvaldes, kas atbildīga par smēķēšanas aizlieguma ieviešanu sabiedriskās vietās, vadītājs Antonio Nuns...

  • Ne bez skandāliem

    «Pasu bizness» bijis pietiekami ienesīgs."Pasu bizness" bijis pietiekami ienesīgs Pēdējos pāris gadus janvārī par nacionālo tradīciju, gluži kā olu...

  • Prezidentu laiks

    Par vairākām pagājušajām dienām var droši sacīt, ka pasaules notikumu mērogā tās pavadītas zem prezidentu zīmes.Par vairākām pagājušajām dienām var...