Ingus Pētersons grib iemācīties mīlēt

Izdzirdot dziedātāja Ingus Pētersona dziedātās vecās, mīļās dziesmas, daudziem sirdī iezogas nostaļģija, kas aicina atgriezties pagātnē, kad I.Pētersons pirmoreiz kāpa uz estrādes skatuves.

Izdzirdot dziedātāja Ingus Pētersona dziedātās vecās, mīļās dziesmas, daudziem sirdī iezogas nostaļģija, kas aicina atgriezties pagātnē, kad I.Pētersons pirmoreiz kāpa uz estrādes skatuves.
Dziedātājs, kurš ilgus gadus sevi veltīja operai, atkal ir atgriezies estrādes mūzikā un šovasar devies koncertturnejā "Zelta dziesmas šodien". Šovakar viņš sniegs koncertu arī Alūksnē, Pilssalas estrādē.
Dziedātājs ir dzimis Gulbenē, kur toreiz strādāja viņa vecāki, bet pēc pieciem gadiem viņi pārcēlās uz dzīvi Saulkrastos. Tur Ingus mācījās vidusskolā un bērnu mūzikas skolā, kur apguva klavierspēli. Viņa tēvs skolā bija treneris. Ingus ar brāli trenējās pie tēva vieglatlētikā. Saulkrastos pagājuši dziedātāja jaunības gadi.
"Jūra, saule un sports. Un vēl klavierspēle, kas bojāja nervus, jo bija grūti dienā četras piecas stundas vingrināties, kad citi jaunieši nodevās izklaidēm," saka Ingus. Pēc pirmajām deviņām klasēm viņš pārgājis mācīties uz Cēsu mūzikas vidusskolu.
- Kā jūs aizrāvāties ar mūziku?
- Tēvs un māte mājās daudz dziedāja. Tēvs spēlēja klavieres, vijoli un ģitāru. Māte dziedāja šūpuļdziesmas. Tā man bija pirmā mūzikas atklāsme, kas ļoti patika. Ir svarīgi, lai vecāki mājās kopīgi muzicētu, tas dod uz visu mūžu pieķeršanos mūzikai. To, ka gribu dziedāt, sapratu, kinoteātrī noskatoties spāņu filmu "Lai runā!", kurā galveno lomu spēlēja slavenais spāņu dziedātājs Rafaels. Tas bija satriecoši, kādu iespaidu uz mani atstāja viņa balss un priekšnesums! No tā brīža zināju, ka kļūšu dziedātājs.
- Kā veidojās jūsu muzikālā karjera?
- Pirmkārt, es ļoti daudz mājās strādāju ar mūziku. Klausījos un kopēju balsis, varēju jau atdarināt dažus slavenus dziedātājus. Bez īpašas skološanās biju gatavs dziedāt un arī uzstāties. Pats sevi pavadot uz klavierēm vai uz ģitāras, dziedāju draugiem un redzēju, ka viņiem patīk. Tas deva pārliecību turpināt. Kad mācījos Cēsīs, sāku strādāt Valmieras kultūras nama estrādes ansamblī par solistu un, uzvarot rajona vokālistu skatē, nonācu Rīgā komjauniešu un jauniešu dziesmu konkursā. Tur mani ievēroja Raimonds Pauls - ar to sākās strauja augšupeja. Kļuvu par Latvijas Radio un Televīzijas orķestra solistu, paralēli dziedāju kamerkorī "Ave Sol" un mācījos Latvijas Valsts Konservatorijas vokālajā nodaļā pie profesora Kārļa Zariņa.
- Kādēļ pārtraucāt dziedāt estrādes dziesmas un pievērsāties opermūzikai?
- Trīs galvenie iemesli: pirmkārt, biju iepazinis dziedātāju Jāņa Zābera, Karūzo, Džiļji, Di Stefano un Bjoerlinga Mario Lanca balsis un sapratis, ka dziedāt ir jāmācās ilgi un nopietni, lai sasniegtu tādu meistarību, ka bez mikrofona, dažādiem spožumiem un aparatūrām vienkārši ar savu balsi var likt cilvēkiem klausīties, bet tad arī tas kalpotu par mērķi visam mūžam un dotu panākumus, par kuriem varēja tikai sapņot. Otrkārt, ar estrādes mūziku toreiz pasauli nevarēja apskatīt, bet es zināju - ja varētu dziedāt spīdoši operā - tad gan. Treškārt, klasiskā mūzika deva mieru, gandarījumu un sajūtu, ka dari pareizi, ka esi uz īstā ceļa. Estrādē man šī sajūta nekad nav bijusi.
- 20 gadus esat dzīvojis un strādājis ārpus Latvijas. Vai dzīve ārzemēs kaut ko deva profesionālajai izaugsmei?
- Jā, tā pieredze, ko guvu, dziedot ārzemēs, ir neatsverami daudz devusi. Cilvēki, ko esmu saticis, mūziķi, situācijas, un galu galā es iepazinu lielā mērā arī sevi. Nerunājot jau par valstīm un pilsētām, kurās nācies būt.
- Kur šobrīd ir jūsu mājas? Vai, esot ārzemēs, jūs ilgojāties pēc dzimtenes? Vai apciemojat arī dzimto pusi - Gulbeni?
- Protams, ilgas pēc Latvijas, jūras, priedēm, vēja ir vienmēr, atrodoties ārzemēs... Šobrīd dzīvoju Rīgā. Uz dzimto pusi iznāk aizbraukt ar koncertiem. Pirms trīs gadiem Gulbenē bijām ar Ditu Krenbergu, Anci Krauzi un Ašmaņa "Jazzband", pagājušajos Ziemassvētkos biju Lejasciemā koncertā ar Venti Zilbertu, un tagad augustā Tirzas baznīcā ar Ditu Krenbergu un Aivaru Kalēju muzicējām Vispasaules tirzmaliešu saietā.
- Kādēļ jūs atkal atgriezāties estrādes mūzikā? Vai pieņemt šādu lēmumu bija grūti? Kas uz to mudināja?
- Tā bija nejaušība. Manis dziedātās dziesmas skanēja radio, un saņēmu piedāvājumu uzstāties ar estrādes programmu Disko naktī Ķīpsalā. Ierakstu kompānija "Platforma Records" piedāvāja ierakstīt albumu ar šīm dziesmām, un tā arī tapa šī tūre. Pagāja diezgan ilgs laiks, pirms pieņēmu lēmumu uzstāties ar estrādes mūziku. Tas bija izaicinājums, nezināmais kā tāds aizrāva. Bez tam, gribēju pieņemt šo izaicinājumu un paskatīties, ko tad Ingus Pētersons var...
- Kādas izjūtas jūs pārņem, atkal atgriežoties uz estrādes skatuves?
- Dalītas. Dziedot estrādes dziesmas, man gribot negribot jāatgriežas pagātnē, ko nelabprāt daru. No tā laika nāk daudz negatīvu atmiņu, kurās negribu gremdēties. Iepriecina tas, ka šodien šīs dziesmas uzrunā tik daudz klausītāju un skatītāju.
- Ar ko, jūsuprāt, atšķiras estrādes mūzika no klasiskās mūzikas? Kura pašam ir tuvāka?
- Estrādes mūzika, manuprāt, ir izklaides žanrs. Tās mērķis ir cilvēku izklaidēt, jauki pavadīt laiku un relaksēties, turpretī klasiskā mūzika ir māksla, kas piedāvā plašāku un dziļāku izpratni un emocionālo gatavību. Klasiskajā mūzikā es gūstu dzīvību, estrādē to atdodu... Tomēr galvenais ir darīt no visas sirds.
- Vai enerģijas lādiņš, ko saņemat no skatītājiem operā un estrādē, ir atšķirīgs?
- Noteikti atšķirīgs. Pirmkārt, pats žanrs un tā estētika ir atšķirīga. Klausītājs estrādes mūziku saprot nesalīdzināmi labāk nekā opermūziku, klasisko mūziku. Šeit tas nebaidās reaģēt spontāni. Darbojas princips: patīk - nepatīk. Klasiskajā mūzikā bieži vien "nepatīk" vai "patīk" tiek aizstāts ar "es nesaprotu", "neesmu drošs", "reaģēšu kā citi". Estrādes koncertos saņemu milzu enerģijas lādiņu no publikas. Pats muzikālais stāsts jau ir daudz vienkāršāks, pārsvarā tā ir izklaide. Operā tomēr ir citādāk, mūzika, drāma, dzīvība un nāve, mūžīgās vērtības. Tas noskaņo cilvēku uz nopietnāku attieksmi. No klasiskās mūzikas saņemu vislielāko enerģijas lādiņu.
- Vai dziedātāja dzīve ar kaut ko atšķiras no parasta cilvēka dzīves?
- Domāju gan. Balss dziedātajam ir katras dienas rūpju objekts. Ja cits var nedomājot ēst saldējumu vai dzert aukstu dzērienu lieliem malkiem, vai iet pirtī, kad gribas, naktīs negulēt, tad dziedātājs vispirms padomās, vai tas nevarētu kaitēt balsij. Es zinu, izklausās apnicīgi, bet - ja tu esi tik daudz laika savā mūžā ziedojis šā jūtīgā instrumenta kopšanai un no tās ir atkarīga tava dzīve, tad...
- Cik daudz jūs ikdienā veltāt sevi mūzikai? Cik daudz jūs trenējaties pirms uzstāšanās?
- Mana ikdiena tā pati dziedāšana vien ir. To piepilda mūzika dažādās izpausmēs - jāmācās jauni skaņdarbi, jāslīpē vecie, jādomā kaut kas jauns, jāklausās. Koncertu dienās praktizējos pāris stundu. Parasti no rīta.
- Ko jums nozīmē uzstāšanās? Vai jums ir nepieciešama skatītāju mīlestība?
- Uzstāšanās man nozīmē satikšanos ar klausītāju, skatītāju, sevis atvēršanu un došanu. Tu esi sagatavojis darbu un ar to dalies. Tu atver savu emocionālo un garīgo pasauli un ļauj citiem tur ieskatīties, ļoti trausls un jūtīgs brīdis... Tev jābūt lepnam par to, ko dari, tu gaidi vērtējumu. Sajūtu arī lielu pateicību, ka varu dziedāt un ir, kas mani klausās.
- Kas ir mainījies kopš laika, kad dziedājāt estrādes dziesmas?
- Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 25 gadi. Ir mainījusies pasaule, Latvija un arī es. Redzu dzīvi citādāk nekā toreiz, man ir citas prioritātes, cita sapratne, vairāk klusuma...
- Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Vai ir kādi tālāki plāni estrādes mūzikā vai nodziedāsiet šo vasaras tūri un atgriezīsieties operā?
- Par tiem zina tikai Dievs... Viens projekts man ir padomā, bet par to negribu runāt. No operas neesmu nekur aizgājis. Ja arī šobrīd neesmu Latvijas opermūzikas aktualitātēs, tas nebūt nenozīmē, ka sēžu rokas klēpī salicis. Katram skrējienam ir savs ritms.
- Kā tagad mainījusies jūsu ikdiena salīdzinājumā ar to, kāda tā bija, kad dziedājāt tikai opermūziku?
- Esmu iepazinis savu balsi citādā veidā. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tas man ir palīdzējis arī klasiskajā dziedāšanā. Dziedāt pie mikrofona ir liela bauda. Balss tembru var iekrāsot ļoti daudz toņos. Tagad manā dzīvē ir vairāk nemiera.
- Kādas būs izjūtas, uzstājoties netālu no dzimtās puses?
- Tikšanās ar mīļiem cilvēkiem, lepnums, ka esmu dzimis šajā pusē, atkalredzēšanās...
- Vai jūs jau kādreiz esat koncertējis Alūksnē? Ar ko jums asociējas šī pilsēta?
- Alūksnē esmu koncertējis skaistajā estrādē, tur koncerts būs arī šoreiz. Pilssalas estrādē ir tāda teiksmaina sajūta, laikam tāpēc, ka tā ir uz salas.
- Vai bez mūzikas jums ir vēl kādas aizraušanās? Kā jūs atpūšaties?
- Man kādreiz patika makšķerēt, bet tagad tam neatliek laika. Braucu ar velosipēdu, kad esmu laukos, man aug meita Marta Līna...
- Kas ir svarīgākais jūsu dzīvē?
- Dziedāt... Iemācīties mīlēt.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā skābekļa kosmētiku

    Alūksnē izveidots firmas “Faberlic” kosmētikas prezentācijas birojs, kur var iepazīt tās ražojumus: krēmus, šampūnus, matu kondicionierus, lūpu...

  • Smejoties mēs sarunājamies ar debesīm

    Tā teicis Ramons Gomess de la Sema, spāņu rakstnieks. Tomēr kāpēc tik maz cilvēki smejas un priecājas? Vai jūtas neērti, ka apkārt ir tik daudz bēdu?...

  • Pratusi radīt saules gaismu mākslas darbos

    Nu jau gandrīz trīs gadu desmitus Latvijā pazīstamā grafiķe Dzidra Ezergaile par savām mājām sauc “Sniedzes” Alsviķu pagastā.Nu jau gandrīz trīs gadu...

  • Annas pagastā būs jauniešu klubs

    Annas pašvaldībā, pamatskolas ēkas trešajā stāvā, pašlaik tiek remontēta telpa, kurā atradīsies Annas pagasta jauniešu klubs. To veido par projektā...

  • Pirmo reizi 27 gados jaunas mēbeles

    Pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” vienai no sešām grupām pēc 27 gadiem nomainītas mēbeles.Pirmsskolas izglītības iestādē "Pienenīte" vienai...

  • Gatavojas Pļaujas svētkiem

    10.septembrī Alūksnes rajonā notiks Pļaujas svētki, kur piedalīsies Latvijas aktīvākās folkoloras kopas. Senos amatus iemēģinās Viktora Ķirpa Ates...