Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Integrācijas un nodarbinātības kokteilis. Dānijas pieredze

Darbs, iespējams, nepadara cilvēku laimīgāku, taču tas katrā ziņā ir dzīves jēgu veidojoša vienība.

Darbs, iespējams, nepadara cilvēku laimīgāku, taču tas katrā ziņā ir dzīves jēgu veidojoša vienība. ES nodarbinātības politikai ir raksturīgi nelikt ierobežojumus tiem indivīdiem, kas vēlas strādāt kādā no ES dalībvalstīm (darbaspēka kustības brīvība). Tādēļ pirms došanās uz attiecīgo valsti «paostīt gaisu» ir svarīgi iepazīt vietējo nodarbinātības politiku.
Šoreiz pievērsīsim uzmanību ES dalībvalsts Dānijas nodarbinātības pamatprincipiem, kas salīdzinājumā ar 90. gadu situāciju liecina par jaunas politikas realizāciju. Pašlaik Dānijā darba tirgus kļuvis par vienu no sabiedrības integrācijas mezglpunktiem. Kāpēc tā?
Uzreiz skaidrības labad jāteic, ka Dānijas jaunā etniskās integrācijas politika ir cieši saistīta ar nodarbinātības politiku, proti, dāņu politiķi konceptuāli vienojušies, ka integrācija ir iespējama tikai tad, kad imigranti un bēgļi tiek iesaistīti darba tirgū.
«Falšajiem» bēgļiem kļūst grūtāk
«Nē, mani nebaida, ka jūsu lētais darbaspēks izkonkurēs vietējo,» būdams pārliecināts, ka ES paplašināšanās neizraisīs milzīgus migrācijas viļņus no Austrumeiropas, «Balso ar pārliecību!» stāsta Dānijas Bēgļu, imigrācijas un integrācijas lietu ministrijas Integrācijas nodaļas padomnieks Marks Kjelgārds. Pētot Dānijas jauno politiku attiecībā uz ārzemniekiem, jāsecina, ka M.Kjelgārda attieksme pret iebraucējiem ir loģisks dažādu jauno strikto ierobežojumu rezultāts.
Pirmkārt, šie nosacījumu attieksies uz tā sauktajiem patvēruma meklētājiem, kas pārsvarā Dānijā ieplūst no Tuvo Austrumu valstīm vai citiem kara skartajiem reģioniem. Līdzšinējā politika izrādījusies pārāk liberāla, un dažs labs bēglis, kas Dānijā iekļuvis, patiesībā ir labas dzīves tīkotājs, nevis cietējs no kara un bada. Citiem vārdiem, starptautiski atbalstot vienotu ES noteikumu ieviešanu bēgļiem, savā iekšējā politikā Dānija konsekventi cenšas izskaust šo viltoto bēgļu problēmu, faktiski dodot uzturēšanās atļaujas tikai tiem indivīdiem, kas par bēgļiem uzskatāmi saskaņā ar starptautisko tiesību dokumentiem.
Attieksmes maiņa pret bēgļiem nozīmē arī to, ka valdība centīsies pēc iespējas vairāk tā saukto trešo pasaules valstu atzīt par drošām, tādējādi agrākie patvēruma meklētāji vairs netiks uzskatīti par tādiem. Jāpiebilst, ka pašlaik Dānijas integrācijas un nodarbinātības politikā viena no būtiskākajām risināmajām problēmām ir bēgļu repatriēšana uz dzimto zemi, nepieļaujot, ka viņi pēc trīs gadu dzīvošanas iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju un būtībā pievienojas plašajam imigrantu slānim. Dānijas valdība cenšas katru repatriantu, kuru kopumā gan ir samērā maz, finansiāli atbalstīt, tā motivējot atgriezties savā mītnes zemē.
Citzemju precinieku viltības
Dānijā par visai izplatītu stratēģiju, lai ārzemnieks iegūtu uzturēšanās atļauju, 90. gados tika izmantota tā sauktā ģimenes reunifikācija. Ar to jāsaprot tas, ka laulības tiek izmantotas kā līdzeklis, lai nokļūtu Dānijā. Teiksim, ja irākietis sadomā apprecēt kādu pazīstamu jau Dānijā dzīvojošu cilvēku, tad viņam apprecoties automātiski tiek dota zaļā gaisma saņemt uzturēšanās atļauju. Daudzi šādu kārtību izmanto ļaunprātīgi un reģistrē patiesībā fiktīvas laulības.
«Turks apprec turcieti, kas dzīvo Dānijā, un tas kalpo par pamatu, lai viņš tur paliktu uz dzīvi,» ierasto uzturēšanās atļaujas iegūšanas stratēģiju skaidro Dānijas Integrācijas plānošanas centra priekšsēdētājs profesors Eriks Bonneraps. «Viņi nogaida brīdi, kad varēs atvest savus bērnus un kad iegūtos sociālos pabalstus būs iespējams sūtīt nabadzīgajām ģimenēm savā dzimtenē. Bet kas notiek tālāk? Piemēram, turkiem Dānija kļūst par mājvietu, taču bērni turpina runāt turku valodā. Viņi uzaug turku kultūrvidē un vērtībās, tādēļ, apmeklējot skolu, nav spējīgi sazināties dāniski, un tā tas turpinās. Tagad valdība ir izmainījusi līdzšinējo kārtību, un, piemēram, turks nevar apprecēt kādu no savas zemes šeit, Dānijā, kamēr viņš nav sasniedzis 24 gadu vecumu. Turklāt, ja salaulājies pāris ierodas Dānijā uz pastāvīgu dzīvi, tad tā rīcībā jābūt 50 tūkstošiem kronu (apmēram četri tūkstoši latu), kas būtu kā garants, ka viņu mērķis nav atbraukt uz šejieni un izmantot labklājības politiku vai medicīnisko aprūpi savtīgiem mērķiem.»
Ar šādiem ierobežojumiem Dānijas valdība nebūt negrib aizslēgt valsti ieceļotājiem no trešās pasaules zemēm. Mērķis ir cits – padarīt kontrolējamāku potenciālo imigrantu plūsmu uz Dāniju, lai lielās pilsētas nepārvēršas par savdabīgiem imigrantu geto.
Darbs, darbs un vēlreiz darbs
Dānija nedomā apstāties pie iesāktās reformu politikas attiecībā uz ārzemniekiem un plāno samazināt sociālo pabalstu iegūšanas iespējas. Tās izmantojot, imigranti daudzās labklājības zemēs faktiski parazitē uz attiecīgās valsts rēķina, jo viņi dzīvo tikai no ne tik mazajiem sociālajiem pabalstiem, nevis domā, kā dabūt darbu.
Viens no nodarbinātības politikas pamatprincipiem, kas turpmāk noteiks Dānijas attieksmi pret iebraucējiem, būs šāds: pēc iespējas vairāk cilvēkiem iegūt darbu un pēc iespējas mazāk dzīvot no sociālajiem pabalstiem. Šai sakarā Dānijas politika ir īsti skandināviska, proti, pragmatisms un ideālisms ir perfekti līdzsvarots. Piemēram, Dānijas vietējās pašvaldībās, lai gan pagaidām vēl diezgan kūtri, tiekot praktizēta kārtība, kad pašvaldībās esošie uzņēmumi iegulda naudu, lai mācītu imigrantiem gan dāņu valodu, gan profesionālās kvalifikācijas. Grūti, protams, iedomāties, kā Latvijā šāds princips darbotos, taču no dāņu uzņēmējiem sūdzības nedzird, kas visdrīzāk ir skaidrojams ar to, ka uzņēmēji tādējādi iegūst pietiekami kvalificētu darbaspēku. Aptaujātās Dānijas amatpersonas «Balso ar pārliecību!» uzsver, ka tas ir labākais veids, kā mācīt imigrantiem dāņu valodu, jo praktiski ieguvēji ir gan apmācāmie, gan tie, kas māca. Respektīvi, jaunais Dānijas valdības kurss ir nepārprotams: darba iegūšanai imigrantiem jābūt lielākai prioritātei nekā dāņu valodas apguvei. Tomēr ilgtermiņā jāšaubās, vai kāds spēs strādāt bez valodas apguves.
Dānijas atbalsts imigrantu integrācijai, kā līdzekli izmantojot darba tirgu, patiešām ir uzmanības vērts. Kaut vai jāmin Kopenhāgenas Etniskās uzņēmējdarbības attīstības centrs. Kas tā par iestādi – jautāsiet. Tā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir piedāvāt dažādu tautību Dānijā dzīvojošiem uzņēmējiem telpas ar zemu īres maksu, kā arī cita veida atbalstu un konsultācijas par pastāvošo likumdošanu, kas, bez šaubām, ir svarīgi faktori uzņēmējdarbības sākumposmā. Šāda iniciatīva, protams, nav skaļi jāreklamē, lai gūtu pietiekami daudz interesentu. Piemēram, 2001. gadā 56 uzņēmumiem tika sniegts dažāda veida atbalsts, savukārt 85 etnisko minoritāšu uzņēmumi gaidīja rindā, lai to saņemtu.
Skaidrs, ka Latvija, iestājoties ES, Dānijai politiski kļūs par kaimiņu, taču tas nenozīmē, ka Dānijā strādāt gribošajiem no ES kandidātvalstīm tiks dotas kaut kādas atlaides, pareizāk, atlaides būs, taču tās būs jāizcīna, apgūstot dāņu valodu.
***
Imigrantu un viņu pēcnācēju proporcijas Dānijā
(2001. gada 1. janvārī)
Imigranti Pēcnācēji Kopā
Skandināvijas valstis 9% 1% 10%
ES (bez Skandināvijas valstīm) 12% 2% 14%
Ziemeļamerika 2% 0% 2%
Trešās valstis* 55% 19% 74%
Kopā 78% 22% 100% Avots: Dānijas Iekšējās statistikas ministrijas ārzemnieku datu bāze
* Visas pārējās valstis

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams apkārtni, vai kaut kur neieraudzīs pašu Ludvigu.7. Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

    Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.Lai uzlabotu veselību, šovasar 45...

  • Gredzens

    - Nomierinieties, lūdzu, citādi es jūs ļoti slikti dzirdu. - Jā, jā... Tas gredzens ir mūsu dzimtas relikvija. Māte to uzdāvināja tēvam dzimšanas...

  • Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

    Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par...

  • Noskaidroti zīmējumu konkursa “Uzzīmē bānīti” rezultāti

    Sagaidot Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 100 gadu jubileju, organizēja bērnu zīmējumu konkursu "Uzzīmē bānīti".Sagaidot Gulbenes - Alūksnes...

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...