Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Īpašniekiem vairāk jārūpējas par kultūras pieminekļiem

Alūksnes rajonā nav veikts pētījums, vai kultūras pieminekļu īpašnieki kultūras pieminekļa statusu īpašumam izjūt kā apgrūtinājumu, tomēr vairumam no viņiem nerūp īpašumā esošā kultūras pieminekļa uzturēšana un saglabāšana.

Alūksnes rajonā nav veikts pētījums, vai kultūras pieminekļu īpašnieki kultūras pieminekļa statusu īpašumam izjūt kā apgrūtinājumu, tomēr vairumam no viņiem nerūp īpašumā esošā kultūras pieminekļa uzturēšana un saglabāšana.
"Diemžēl Alūksnes rajonā ir vairāk to īpašnieku, kas pret kultūras pieminekļiem izturas vienaldzīgi. Interesējas tikai tie, kuri ir spiesti šajās ēkās dzīvot, apsaimniekot tās vai arī tajās atrodas kāda no valsts iestādēm. Ja īpašniekiem īpašums rūp, viņi māk piesaistīt līdzekļus māju uzturēšanai un sakārtošanai," saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga.
Jāuzslavē Gaujienas pagasts
Viņa uzsver, ka valsts nozīmes kultūras pieminekļu uzturēšanai vislielākos līdzekļus var gūt no Kultūrkapitāla fonda, kā arī Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kas piešķir finansējumu glābšanas darbiem.
"Statistika liecina, ka finansējumam, ko piešķir glābšanas darbiem, vajadzētu būt desmit reizes lielākam. Neviens no kultūras pieminekļiem nav jaunāks par simts gadiem, tādēļ to restaurācijai nemitīgi ir nepieciešami līdzekļi. Šajā gadījumā ir saprotama īpašnieku neapmierinātība. Ar cerību var raudzīties uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo ar savienības fondu finansējumu varēs sakārtot daudzus objektus. Tomēr, lai fondu līdzekļus varētu veiksmīgi izmantot, īpašniekiem ir jābūt aktīvākiem un jāinteresējas par šīm iespējām," akcentē S. Ludviga
"Jāuzslavē Gaujienas pagasts, jo tur cilvēki rūpējas par kultūras pieminekļiem, kas atrodas pašvaldībā. Lai arī pagasta padomes budžets nav liels, viņi katru gadu cenšas vismaz nedaudz atlicināt naudu kultūras pieminekļu restaurācijai, kā arī raksta projektus, lai piesaistītu līdzekļus. Ceru, ka arī Alūksnes pilsēta sāks vairāk domāt par šiem objektiem. Ir nepieņemami, ka Tempļa kalna rotondai piešķirtā nauda pilsētas domē atrodas jau apmēram četrus gadus un netiek izmantota. Nav pat pieņemts konkrēts lēmums, ko ar rotondu darīt. Priecē, ka Alūksnes Jaunās pils renovācijas un restaurācijas projekts iekļauts 2004.gada valsts investīciju budžetā. Tātad būs līdzekļi, lai turpinātu pils jumta nomaiņu un sāktu atjaunot ēkas fasādes krāsojumu," norāda S. Ludviga.
Apsaimniekot nav viegli
Pašlaik Alūksnes rajonā ir 96 arheoloģiskie kultūras pieminekļi, 168 arhitektūras, 33 mākslas priekšmetu un divi vēstures pieminekļi. Arodapmācības un rehabilitācijas centra "Alsviķi" teritorijā atrodas viens no vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem - Alsviķu pils, kas celta 1888.gadā. Jau no 20.gadsimta divdesmitajiem gadiem tajā atradušās dažādas izglītības iestādes. Arodapmācības un rehabilitācijas centra "Alsviķi" direktore Anita Palma atzīst, ka apsaimniekot šo ēku ir grūti.
"Ekspertu slēdziens paredz, ka mājai nepieciešams kapitālremonts. Tādu līdzekļu mums nav. Pašlaik ēkā atrodas mācību telpas, kuras esam kosmētiski remontējuši. Trešajā stāvā apdzīvojam divas telpas, jo pārējās eksperti aizliedz izmantot. Otrajā stāvā ir divas šuvēju darbnīcas, bet pirmajā stāvā - divas kurpnieku, viena amanieku darbnīca un skolotāju istaba," stāsta
A. Palma.
Viņa pauž nožēlu, ka tik skaista un liela pils aiziet bojā. "Esam valsts iestāde, tādēļ Alsviķu pagasta padome nav ieinteresēta ieguldīt līdzekļus kādreizējās pils uzturēšanā. Katru gadu iesniedzam valsts investīciju projektus arī par pils ēku, bet neviens nav atbalstīts," atzīst A. Palma.
Pašlaik arodapmācības un rehabilitācijas centrā SIA "Valdis" veic internāta, ēdnīcas un medpunkta ēkas sienas remontdarbus un siltināšanu. "Tajā šogad vajadzēja ieguldīt savus kapitālos līdzekļus - 24 000 latu," saka A. Palma.

Citu datumu laikraksti

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...

  • Upe

    Kāds, kura balsi viņa labi atmin! Ansis! Dārtai pār augumu pārskrien vieglas tirpas, viņa nespēj spert vairs ne soli, nejusts reibonis apņem viņas...

  • Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

    Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā...

  • Kāpēc nenotika "t.A.T.u." koncerts

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve Maskavā.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve...