Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Īpašums uzliek atbildību un pienākumus 2

“Alūksnes Ziņu” lasītāji mūs rosināja uzrakstīt rakstu par nesakoptiem īpašumiem, vēršot uzmanību, ka šādu īpašumu ir diezgan daudz, un vēloties uzzināt, kas tiek darīts, lai situāciju novērstu. Alūksnes novadā ir izveidota pat speciāla darba grupa, kas apseko šos īpašumus, savukārt Apes novadā intensīvi strādā, lai nekopto īpašumu īpašniekiem piemērotu augstāku nodokļa likmi.
Īpašums ir vidi degradējošs, ja tam nav jumta seguma, logu, konstrukcijas ir novirzījušās un būve ir bīstama garāmgājējiem. Savukārt nekopts īpašums ir arī tad, ja tajā nav nopļauta zāle un atbilstoši Alūksnes novada domē pieņemtajiem noteikumiem vidējais zāles garums pārsniedz 20 centimetru augstumu. Jāatzīst – pat pilsētā daudzviet, turklāt arī centrā, vērojams, ka zāle ir garāka par noteikto normu.

Darba grupa apseko pagastus
Ar Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektores Janīnas Čugunovas rīkojumu kopš pavasara ir izveidota darba grupa par vidi degradējošām, sagruvušām, cilvēka drošību apdraudošām būvēm, kas darbojas visa novada teritorijā. Darba grupā ir pašvaldības būvvaldes būvinspektore Aina Kaukala, būvinženieris Aivars Sausais, nodokļu administratore Ināra Kapulinska un pagastu pārvalžu vadītāji. A.Kaukala norāda, ka darba grupa savus pienākumus veic līdztekus tiešajiem darba pienākumiem, apsekojamo objektu ir ļoti daudz, tādēļ šobrīd būts tikai vienā pagastā – Alsviķos, bet padomā ir nākamie. “Alsviķu pagastā apmeklējām vairāk nekā desmit objektus, apsekošanas rezultāti apkopoti, veikta fotofiksācija un sastādīts protokols. Būvvalde rakstīs arī brīdinājumus īpašniekiem ar norādi konkrētā termiņā īpašumus sakārtot, savukārt mutiski brīdinājumi jau ir izteikti, piemēram, kādreizējā spirta brūža ēkas Tūjā tagadējam īpašniekam, kas uzreiz reaģēja: iežogoja ēku un apņēmās savest kārtībā. Ir sāktas sarunas arī ar Alsviķu arodskolu, privātpersonām. Vienlaikus notiek apsekošana arī pilsētā. Mērķis ir sākumā veikt preventīvo darbu un brīdināt, dodot laiku pārkāpumus novērst,” stāsta A.Kaukala.

Daudz kultūrvēsturisko
pieminekļu
Pagastu pārvaldes jau ir iesniegušas sarakstus ar vidi degradējošiem īpašumiem, lai darba grupai vieglāk strādāt. A.Kaukala atzīst, ka starp šiem īpašumiem ir ļoti daudz kultūrvēstures pieminekļu, piemēram, Alsviķu arodskolā, Silakrogā, kādreizējie muižu kompleksi. “Pieļauju, tas ir tādēļ, ka šīs būves nav vienkārši rekonstruēt – vajag Kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju, kas savukārt uzliek apgrūtinājumus. Raugoties no piederības aspekta, nekoptu un vidi degradējošu īpašumu vairāk ir juridiskām personām nekā fiziskām,” secina būvinspektore. Viņa uzsver, ka katrs īpašums tā īpašniekam uzliek lielas saistības un pienākumus. “Tas nav tikai privātīpašums, kur drīkst darīt, ko vēlas – tam jābūt sakārtotam un tādam, lai neapdraud citus cilvēkus. Par īpašumu ir jārūpējas. Īpašums ir vidi degradējošs, ja tam nav jumta seguma, logu, konstrukcijas ir novirzījušās, tas ir bīstams garāmgājējiem. Bet kopumā tas ir diezgan strīdīgs jautājums, jo jāveic ēkas tehniskās apsekošanas slēdziens, izanalizējot visas nesošās konstrukcijas, lai dotu atzinumu par ēkas stāvokli. Ir noteikts: ja būve par 60 procentiem ir nolietojusies, tad tā ir avārijas stāvoklī,” saka A.Kaukala.

Bez naudas nekas nemainās
Alūksnes novada domes pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda, ka pašvaldības policijas kompetencē nav apsekot būvju tehnisko stāvokli – to tiesīga darīt būvvalde, tādēļ policija saistībā ar īpašumu stāvokli vairāk seko līdzi vides sakoptības jautājumiem. “Starp īpašniekiem diezgan daudz ir vecu un nespējīgu cilvēku. Jā, īpašums uzliek pienākumus, bet man neceļas roka rakstīt protokolu sirmai kundzei. Gribu vērst uzmanību, ka cilvēkiem ir jāizvērtē savas iespējas un jāuzdod sev jautājums, vai tiešām ir vajadzīgs zemes īpašums, ja nespēj to apkopt. Jāsaprot, ka īpašums uzliek atbildību un pienākumus. Garu zāli var audzēt meža vidū, bet te ir jārespektē noteikumi,” viņš saka.
A.Tomsons atzīst, ka lielākās problēmas sagādā īpašumi, kuru īpašnieki nedzīvo uz vietas. “Alūksnē, piemēram, Miera ielā 5 ir privātmāja, kuras īpašnieks ir Igaunijā, šogad zāle tur vairs netiek appļauta. Īpašnieks ir saukts pie atbildības, bet reakcijas nav. Līdzīgi ir Jāņkalna ielā 40 - ēkas īpašniekam vienīgā reakcija pēc protokola saņemšanas ir apmaksāt iepriekšējā protokolā piemēroto soda naudu par nekoptu īpašumu. Ir, protams, arī pozitīvi piemēri, piemēram, Pils ielā 26, kad pēc aizrādījuma zāle tiek nopļauta. Par būvju sakārtošanu pozitīvu piemēru ir mazāk, jo, kamēr nav parādījies cits īpašnieks ar finanšu resursiem, situācija parasti nemainās,” secina A.Tomsons.

Piemēro naudas sodus
Jautājumus par nekoptiem īpašumiem izskata Alūksnes novada pašvaldības Administratīvā komisija. Tās priekšsēdētāja Ilze Kalniņa norāda – līdz šim komisija izskatījusi jautājumus, kuru iniciatore ir bijusi Alūksnes novada pašvaldības policija, bet problēmas ierosinātāji var būt arī iedzīvotāji, privātpersonas, vēršoties valsts vai pašvaldības policijā. Pērn par nesakoptiem īpašumiem skatīti astoņi gadījumi, šogad – viens. “Tie bija gadījumi, kad īpašumā ir nepļauta zāle, nesakopta teritorija (neaizvākti būvgruži), bojāti, izsisti logi, apzīmētas ēkas sienas, no ēkas atdalījušās notekcaurules. Cita rakstura gadījumu par teritorijas kopšanu vai būvēm nav bijis. Par zāles nenopļaušanu pērn piemērots 5 latu naudas sods, par nekoptu īpašumu – 20 lati, šogad par atkārtoti nesakoptu īpašumu un zāles nenopļaušanu – 100 eiro,” saka I.Kalniņa.
A.Tomsons uzsver, ka administratīvā pārkāpuma process, atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, ir garš un sarežģīts – īpaši, ja persona nedzīvo uz vietas. “Kopumā var paiet pat pusgads, līdz stājas spēkā administratīvās komisijas lēmums par tādu sīkumu kā zāles nenopļaušana pie mājas! Būtu labi, ja šo procesu valstī vienkāršotu,” saka A.Tomsons.

Nodegušo šķūni nojauks
Maija beigās Jaunalūksnes pagasta Bejā izcēlās ugunsgrēks kādreizējā veikala šķūnī, tam nodegot. Vieta ir ciema centrā, bet šobrīd pēc ugunsgrēka izskatās vēl briesmīgāk nekā pirms tam, jo arī pati kādreizējā veikala ēka ir vidi degradējoša. Turklāt blakus tai ir otra tāda pati. Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere atzīst – zeme zem šīm būvēm pieder pašvaldībai, bet kādreizējā veikala “Beja” ēkai un tai blakus esošajai ēkai piederība nav noskaidrota. “No valsts policijas gaidām aktu par ugunsgrēku un tad par pašvaldības līdzekļiem notiks ugunsgrēka seku likvidēšana nodegušā šķūņa vietā. Kā zināms, ēku demontāža izmaksā ļoti dārgi – nav brīvu līdzekļu, lai nojauktu arī ēku. Pērn tika veikta iedzīvotāju aptauja, kādas ir vajadzības un lielākās problēmas – Bejā starp prioritārām problēmām izvirzījās arī abas šīs ēkas, kam nav īpašnieku. Ēka blakus veikalam ir privatizēta, bet ne līdz galam, jo nav reģistrēta zemesgrāmatā, tai ir lietotājs. Savukārt veikala “Beja” ēkai lietotājs savulaik bija SIA “Alta S” - kad sūtījām brīdinājumus, lai sakopj savus īpašumus, SIA “Alta S” valdes priekšsēdētājs Evalds Abdulajevs rakstiski atbildēja, ka viņiem nepieder ne bijusī veikala ēka Bejā, ne Visikumā,” stāsta I.Cinglere. Arī “Alūksnes Ziņām” E.Abdulajevs atzīst, ka SIA “Alta S” nav dokumentu, kas apliecinātu ēkas piederību.
Kādreizējā veikala ēka SIA “Alta S” ir arī Malienā, bet tur izdevās panākt, ka īpašumu sakopj. Tad brīdinājumu sūtīja gan Malienas pagasta pārvalde, gan Alūksnes novada būvvalde, jo ar būvvaldes starpniecību var piemērot par trīs procentiem augstāku nekustamā īpašuma nodokli, ja īpašums netiek pienācīgi kopts.

Visu nosaka godaprāts
I.Cinglere atzīst, ka Malienas pagastā nav nekoptu īpašumu, bet Jaunalūksnes pagastā tādi ir vairāki, lai gan paliekot mazāk. Starp tiem ir arī kādreizējo fermu ēkas. “Veiksmīgi izdevās atrisināt jautājumu par īpašumu “Airītes” Kolberģa centrā, jo īpašums ir pārpirkts un jaunie saimnieki teritoriju uzkopj. Arī ēkai, kas kādreiz piederēja “Gulbenes degvielai”, tagad ir cits īpašnieks - no Rīgas, teritorija tiek uzturēta un viņam ir arī ieceres, kā lielo būvi Kolberģa centrā nākotnē izmantot. Bejā problēmas rada arī kaltes – katru gadu rakstām brīdinājumus un izdodas panākt, ka teritoriju appļauj kooperatīvā sabiedrība,” saka I.Cinglere.
Pēc trīs gadu intensīva darba šajā jomā viņa secina – viss ir atkarīgs no paša cilvēka godaprāta. “Ja sadarbība un sapratne ir, tad viss izdodas, pretējā gadījumā cīņa ir veltīga,” secina I.Cinglere.

Maksā lielāku nodokli
Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens uzskata, ka  nav vienas receptes visiem gadījumiem, lai vērstos pret nekopto īpašumu īpašniekiem, jo situācijas ir dažādas. Viņš domā, ka tam jābūt kompleksam pasākumu kopumam no pašvaldības un valsts puses, turklāt jāņem vērā arī valsts ekonomiskā situācija un uzņēmēju iespējas.
“Runājot par zemes īpašumiem, Apes novadā fiziskām personām ir apmēram 20 960 hektāri zemes, juridiskajām personām
31 268 hektāri - kopā 52 228 hektāri. No tiem šogad 308 īpašumus jeb 2,8 procentus Lauku atbalsta dienests ir atzinis kā nekoptus vai aizaugušus - par tiem aprēķina paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli par kopējo summu 5853 eiro. Arī pašvaldības kārtībniekam un pagasta pārvalžu atbildīgajiem darbiniekiem ir uzdots strādāt ar nekopto un aizaugušo zemju īpašniekiem. Šādu īpašumu skaits novada teritorijā sadalās diezgan vienmērīgi – nevar izcelt kādu pagastu. Nekopto vai aizaugušo zemju īpašnieki ir 239 fiziskas personas un 69 juridiskas personas, kopējā platība - 1485 hektāri. Aptuveni 1115 hektāri ir fizisko personu īpašumi un 370 hektāri juridisko personu īpašumi,” stāsta V.Dandens. Jāpiebilst, ka arī Alūksnes novadā ir spēkā noteikumi, kas ļauj pašvaldībai piemērot lielāku nodokļa likmi par nekoptiem īpašumiem, bet, kā atzīst I.Kapulinska, līdz šim tā nevienam nav vēl piemērota.

Būs jauni noteikumi
V.Dandens norāda – zemju īpašumu raksturs ir dažāds. “Ir nomaļākas teritorijas, kas aizaug ar mežu. Problēmas ir ar ēku īpašumiem, kas kādreiz piederēja kopsaimniecībām, patērētāju biedrībai, citiem pēc neatkarības atgūšanas darbību pārtraukušiem uzņēmumiem. Tās netiek apkoptas, pamazām sabrūk un degradē vidi,” viņš saka. Ir gadījumi, kad pēc pašvaldības darbībām īpašnieki sāk veikt apkopšanas pasākumus vai iznomā zemi tiem, kas spēj to apkopt. “Aktīvie lauksaimnieki pēdējā laikā intensīvi meklē papildu platības, zemes cenas palielinās - domāju, tas samazinās arī nekopto zemju platības novadā. Satrauc Sosnovska latvāņa izplatības palielināšanās atsevišķās teritorijās - būs jādomā par īpašu pasākumu kopumu latvāņu izplatības apturēšanai un bīstamā auga iznīcināšanai,” saka V.Dandens.
Apes novada domes jūnija sēdē iesniegti apstiprināšanai jaunie  saistošie noteikumi „Apes novada teritorijas plānojums 2014.-2025.gadam, grafiskā daļa un apbūves noteikumi”. V.Dandens uzsver, ka novadā tiks veidoti arī jauni kārtības noteikumi, kuros būs atrunāta arī atbildība par zemi un ēkām. ◆

Komentāri 2

Kritu ejot no RPIVAs

Īpašuma Pils 19/21, kur ir mācību, Metrum u.c. iestādes, īpašnieks varētu domāt par kāpnēm ēkas iekšpusē. Varbūt sākt vilkt krustiņus uz sienas, cik apmeklētāju, klientu ir sastiepuši, mežģījuši kājas, sasitušies klūpot uz neveikli savienotiem pakāpieniem!!!

pirms 6 gadiem, 2014.06.20 19:08

Skaistums

Jā, nu kaiju pārņemtā kādrreizējā Cepurīte ir vienkārši pasaka pilsētas centrā...

pirms 6 gadiem, 2014.06.26 00:50

Citu datumu laikraksti

  • Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Pirmoreiz aktīvi atpūšas kopā

    Šonedēļ Alūksnes Pilssalas stadionā norisinājās pirmās pensionāru sporta spēles, kuras organizēja Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība “Sudrabs”....

  • Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu 8

    Ar vēlmi virzīt sabiedrisko domu  3

    Dace Marķitāne ir jauniete no Alūksnes, kura šobrīd piedalās studentiem paredzētā konkursā novadu ekonomikas attīstībai - “Radām novadam”. Viņas...

  • Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    Bez krīzēm nebūtu izaugsmes

    To vien dzird: te šis pāris pašķīries, te tam pamati sašķobījušies. Šķirto laulību skaits demogrāfiem liek saķert galvu, jo ģimenes kļuvušas vājākas,...

  • Baznīcu rotās ar peonijām

    Baznīcu rotās ar peonijām

    Gatavojoties Glika dienām, Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze aicina ikvienu interesentu piedalīties baznīcas rotāšanā. Šodien no pulksten 15.00...

  • Skaisti dienā un naktī

    Skaisti dienā un naktī

    Pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas ir tapis skaists ziedu veidojums. Ja laikapstākļi ir labi, tad uzlādējas saules bateriju...

  • Aicina sacensties pensionārus

    Trešdien, 11.jūnijā, Alūksnes Pilssalas stadionā norisināsies pensionāru sporta spēles, kuras organizē Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība...

  • Atceroties varoņus, domā  par nākotni

    Atceroties varoņus, domā par nākotni

    Vakar Alūksnes pilsētas atbrīvošanas 95.gadadienas svinīgajos pasājumos viesojās arī gaidas un skauti no Igaunijas, kā arī ASV karavīri. Vakardiena...

  • Modernizē poligonu 2

    Modernizē poligonu  10

    Pilnīgi visi uz Litenes poligonu “Kaudzītes” Gulbenes novadā atvestie sausie sadzīves atkritumi tagad tiek sašķiroti, lai vairumu pēc tam varētu...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes un Apes novadi ◆ Valsts policija informē, ka vakar uz ceļiem atgriezās četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Pie vietām, kur...