Ir demokrātisks komandieris, bet līdz zināmai robežai

“Iepriekšējā dienesta vietā biju atradis no vārdiem “mēs nevaram”, “tā ir problēma”, bet Alūksnē es tos atkal izdzirdēju. Tomēr vienlaikus dzirdēju arī vārdus “mēs domāsim, darīsim”.

"Iepriekšējā dienesta vietā biju atradis no vārdiem "mēs nevaram", "tā ir problēma", bet Alūksnē es tos atkal izdzirdēju. Tomēr vienlaikus dzirdēju arī vārdus "mēs domāsim, darīsim". Šeit ir labs kolektīvs, kuru es vadīšu un kuram arī palīdzēšu," saka jaunais Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona (MSB) komandieris kapteinis Agris Ozoliņš. Viņš uzsver, ka vadītājs bez laba kolektīva nav nekas. "Es būšu demokrātisks komandieris, bet ar mēru un līdz zināmai robežai," saka viņš.
A.Ozoliņš ir dzimis un audzis Limbažos. Tur pašlaik dzīvo arī viņa ģimene - sieva Rita ar trim dēliem, kuriem ir 18, 17 un 12 gadu, un meitu, kurai ir 10 gadu.
"Sevi uzskatu par limbažnieku, lai arī piecus gadus biju cēsnieks. Tagad laikam ir jābūt arī alūksnietim. Uzskatu, ka jau pirmo reiz, iebraucot svešā pilsētā, cilvēks jūt, vai tās vide viņu pieņem vai ne. Dažās vietās, kur īslaicīgi esmu dienējis, jutu, ka neiederos, bet, iebraucot Alūksnē, tā nebija. Alūksne ir vēsturiska pilsēta ar īpašu auru. Pieļauju, ka šo auru dod ezers. Arī no mana jaunā darba kabineta paveras skats uz ezeru. Cilvēki, ar kuriem man līdz šim Alūksnē ir nācies kontaktēties, nav tādi kā Rīgā, ir atsaucīgāki," atzīst A.Ozoliņš.
Nav nejaušs ienācējs
Sākotnēji viņš nav pieļāvis domu, ka varētu dienēt Nacionālajos Bruņotajos Spēkos (NBS). "Divus gadus dienēju obligātajā dienestā padomju varas gados. Kad atvaļinājos, mani iespaidi par dienestu nebija labi un sev teicu, ka šo formu vairāk nekad neuzvilkšu. Te nu piepildījās teiciens: "Nekad nesaki nekad!". 1992.gadā nolēmu iestāties Zemessardzē. Sākotnēji biju atbildīgs par transportu. Sāku apgūt citas militārās zināšanas. Var teikt, ka NBS neesmu nejaušs ienācējs. Arī mans brālis strādā NBS un dien NBS štābā Rīgā. Savukārt mans tēvs obligāto dienestu dienēja Valmieras Kājnieku pulkā neatkarīgās Latvijas laikā."
Savulaik A.Ozoliņš ir strādājis arī ar obligātā militārā dienesta karavīriem Ādažos. Trīs mēnešus viņš ir dienējis Norvēģijā. Kā plānošanas virsnieks no Latvijas ir piedalījies starptautisko mācību plānošanā 2000. un 2001.gadā. Čehijā ir beidzis virsnieku sagatavošanas kursu britu speciālistu vadībā. Ir izgājis arī Nīderlandes aizsardzības koledžas starptautisko štāba virsnieku kursu, Kanādas Sauszemes pavēlniecības Štāba koledžā - armijas operāciju kursu. Apmeklējis daudz kursu Igaunijā un Lietuvā, savukārt šā gada martā Itālijā un Bosnijā piedalījies mācībās par civilmilitāro sadarbību krīžu situāciju pārvarēšanā. "Mums nav jāpārņem viss, kas tiek darīts ārvalstīs. Ir svarīgi redzēt un saprast, kā funkcionē tur un neatkārtot tās pašas kļūdas," saka komandieris.
Gatavs pildīt jebkuru uzdevumu
Pēdējos piecus gadus A.Ozoliņš ir dienējis NBS Instruktoru skolā Cēsīs. Par tur pavadīto laiku viņam ir saglabājušās jaukas atmiņas. "Tas man bija jauns izaicinājums, jo turp mani norīkoja, kad šo skolu sāka tikai veidot. Man bija iespēja iespaidot tur notiekošo un vadīt tā, lai mūsu instruktori būtu patiesi profesionāli. Ir gandarījums, ka kopš šās skolas izveidošanas NBS instruktoru sagatavotības līmenis ir paaugstinājies," priecājas A.Ozoliņš.
Viņš vērtē, ka kopš 1992.gada ir būtiski paaugstinājies gan NBS virsnieku, gan karavīru izglītības līmenis. "Latvija nav liela valsts, mums nav tanku pulka un aviācijas "iznīcinātāju". Mūsu lielākā vērtība ir izglītoti cilvēki. Mūsdienu karavīram ir jābūt plašam redzeslokam. Viņam ir jāspēj palūkoties ārpus "kastītes", nevis tikai akli darīt. Ir prieks, ka mūsu karavīri to spēj," saka komandieris.
Jautāts, ko NBS vēl vajadzētu pilnveidot, A.Ozoliņš uzsver, ka vajadzētu vēl vairāk profesionalitātes.
A.Ozoliņš atzīst, ka viņam kā karavīram ir jābūt gatavam pildīt jebkuru uzdevumu, tādēļ viņš būtu gatavs doties arī uz Irāku, ja vajadzētu. "No profesionālā viedokļa Latvijas karavīru atrašanās Irākā ir nenovērtējama pieredze. Tā ir laba pieredze arī Latvijas NBS kopumā, lai attīstītu savas doktrīnas, karavīru mācības," uzsver A.Ozoliņš.
Ieviesīs jaunas tradīcijas
Viņš norāda, ka Alūksnes NBS vienību no pulkvežleitnanta Aivara Vizuļa ir pārņēmis iesāktā attīstības procesā. "Es izjūtu savu atbildību, lai šis process turpinātos. Šeit ir stabils kolektīvs, kurā strādā spējīgi cilvēki. Protams, arī šo bāzi skars pārmaiņas, kas saistītas ar obligātā militārā dienesta likvidēšanu. Tiks turpināts sporta zāles projekts. Pašlaik tiek definēti Alūksnes MSB uzdevumi, jo nākamgad no šejienes aizies pēdējais obligātā dienesta iesaukums. Pašlaik tiek apzināta situācija speciālistu mācībās, kas arī ir bataljona uzdevums," saka A.Ozoliņš.
Viņš sola turpināt iesāktās bataljona tradīcijas un ieviest arī jaunas. Šogad augustā Alūksnes MSB būs augstskolu studentu, kas brīvprātīgi apgūst militāro mācību, nometne, tādēļ jaunais komandieris pieļauj, ka varētu pilsētā rīkot lāpu gājienu, kura laikā studenti svinīgi nodotu zvērestu. "Domāju, ka pēc pieciem gadiem Alūksnes MSB būs kā mācību centrs, kurā apmācīs karavīrus. Te būs uzcelta jauna katlumāja un uzcelta sporta zāle. Bataljona teritorijā būs nojauktas nefunkcionālās ēkas. Darīsim visu, lai ar lepnumu Atvērto durvju dienā varētu uzņemt apmeklētājus un lai viņi varētu lepoties ar savu armiju," uzsver A.Ozoliņš.
Neietekmējas no bailēm
Komandieris atzīst, ka daudzo mācību apmeklēšana ārvalstīs un citviet ir radījusi viņā pielāgošanos dzīves apstākļiem jebkurā vietā. Tam ir pielāgojusies arī viņa ģimene.
"Mēs spējam būt kopā kā ģimene, lai gan ir atšķirtība. Ģimene nekad nav pārcēlusies līdz ar mani uz jauno dienesta vietu. Mums ir māja Limbažos, sievai ir labs darbs. Es saprotu, ka sievai ir grūtāk - audzināt bērnus, strādāt, bet dzīvojam 21.gadsimtā, kad pastāv ātri saziņas līdzekļi. Toties brīvdienas pavadām kopā," saka A.Ozoliņš.
Jaunajam komandierim ir arī vairāki vaļasprieki. Viņš labprāt brauc ar velosipēdu un nodarbojas ar šaušanu. "Esmu demokrātisks, varbūt reizēm pat pārāk, bet katrā ziņā ne autoritārs. Neesmu bailīgs, jo protu pārvarēt un ignorēt bailes, neietekmēties no tām. Tas ir kā stāstā par mazajām vardītēm, kas kāpa kalnā. Kalns bija stāvs, diena - karsta, bet apkārtējās vardes kliedza: "Tur nevar uzkāpt!" Pamazām kāpēju palika arvien mazāk, bet viena tomēr uzkāpa, jo nedzirdēja, ko apkārtējās sauc, jo bija kurla. Viņai bija mērķis, ko viņa arī sasniedza, nedzirdot "suņu rejas". Arī es vienmēr uzklausu viedokļus, bet lēmumu pieņemšanā neietekmējos," norāda A.Ozoliņš.
Viņš ir gandarīts, ka dienestā piedzīvojis vairākus saviļņojošus brīžus, kas devuši spēkus turpmākajam dienestam. "Piemēram, pērn novembrī, parādē Rīgā, komandējot Instruktoru skolas vienību, kas bija ļoti saliedēta komanda. Arī pērn Lāčplēša dienā Cēsīs, lāpu gājienā. Tajā piedalījās ne tikai militārpersonas, bet arī skolu jaunatne, bija liels saviļņojums. Taču bija starpgadījums, atskaņojot valsts himnu. Tā neskanēja tad, kad vajadzēja, lai arī uzaicinājums bija pateikts. Es palūkojos sev apkārt un teicu: "Kāpēc gan ne es?" un sāku skaļi dziedāt himnu, lai arī neesmu dziedātājs. Pārējie pievienojās. Tā bija vienreizēja kopības izjūta. Ticu, ka saviļņojošus brīžus piedzīvošu, arī strādājot Alūksnes bataljonā," saka A.Ozoliņš.

Citu datumu laikraksti

  • Latvijas zelta pagātne un nākotne

    “Zelts” ir jēdziens, ko cilvēki kopš senlaikiem apvij ar dažādiem mītiem. Dzīvē un pasakās nereti tiek likta vienlīdzības zīme starp “laime” un...

  • Bārenis - tā nav diagnoze visam mūžam

    Ik gadu vairāki desmiti bāreņu un bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, beidz internātskolu un sāk patstāvīgu dzīvu. Kāda tā ir?Ik gadu vairāki...

  • Prezentē projektu

    Šodien Jūrmalā notiek konference, kurā Alūksnes, Talsu un Jēkabpils cilvēki ar invaliditāti prezentē projektu “Zaļā gaisma iespējām”.Šodien Jūrmalā...

  • Arī turpmāk būs iespēja pensionēties priekšlaicīgi

    Saeima 9.jūnijā pieņēma grozījumus likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 29.punktā, pagarinot termiņu tiesībām uz priekšlaicīgu vecuma...

  • Atveries, cerību puķe, vēlreiz brīnumam...

    Pa saulē sasilušo ielu nāk sieviete. Nogurusi, bet apņēmības pilna viņa turpina iesākto ceļu. Ieraudzījusi mani, apstājas un kaut ko sevī pārdomā,...

  • Mācās darbinieki

    Trešdien Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvalde rīkoja semināru sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem.Trešdien Pārtikas un...