Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ir desmit gadus jaunāks par valsti

Mālupietis Jānis Pilskalns lepojas, ka ir dzimis 18.novembrī - dienā, kad Latvijas valsts svin savu jubileju.

Mālupietis Jānis Pilskalns lepojas, ka ir dzimis 18.novembrī - dienā, kad Latvijas valsts svin savu jubileju. Viņam šie ir trīskārši svētki, jo vienā dienā atzīmē sava un Latvijas dzimšanas diena, kā arī vārdadiena, jo J. Pilskalna otrs vārds ir Aleksandrs.
"Par dzimšanu tik nozīmīgā datumā ir jāpateicas manai mātei un tēvam. Zīmīgi, ka daudziem mūsu ģimenē jubilejas ir novembrī: man, mātei Paulīnai 16.novembrī un vecākajam brālim Konrādam 2.novembrī. Vienmēr esmu juties pacilāts, ka dzimšanas diena man ir Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā. Esmu desmit gadus jaunāks par valsti, jo piedzimu 1928.gadā," lepojas J.Pilskalns.
Viņš atzīst, ka katru gadu vairāk atzīmē valsts svētkus nekā savu dzimšanas dienu. "Šogad nevienu īpaši neielūdzu, ja atminas, lai atbrauc. Tuvinieki manus svētkus atceras katru gadu," saka J.Pilskalns. Mālupietis atklāj, ka 75 gados ir piedzīvots daudz gaišu brīžu. "Man dzīvē vienmēr ir palīdzējusi tautasdziesma:
"Māci mani, māmuliņa,
Visādiem darbiņiem,
Kad izmāci darbiņiem -
Māci gudru padomiņu."
Darba tikumu esmu iemācījies no saviem senčiem, kas vienmēr cītīgi strādāja. Darbā man reiz pārmeta: "Pilskaln, kāpēc tu esi tik precīzs?" Atteicu, ka man ir vācu punktīgums un citādāk nevaru. Manuprāt, cilvēkam labākās domas raisās, kad viņš strādā," uzskata J. Pilskalns.
Vācieši uzdāvina vienu gadu izglītības
Mālupietis neslēpj, ka grūtības dzīvē sagādāja tēva agrā nāve, jo viņš nomira, kad Jānim bija tikai desmit gadu.
"Ģimenē biju pastarītis. Jau agrā bērnībā patstāvīgi apguvu lauku darbus, jo zeme bija jāapstrādā. Arī ganos gāju. 1937.gadā sāku mācīties Malienas skolā. Pateicoties mammai, izvairījos no iestāšanās pionieros, jo mamma nemitīgi aizbildinājās, ka mājās neesot sarkanas drēbes kaklautam. Skolu biju spiests absolvēt priekšlaikus un bez eksāmeniem 1943.gadā, jo vācu armija Malienas skolā ierīkoja kara hospitāli. Nezinu kāpēc, bet dokumentos ir ierakstīts, ka esmu apguvis septiņas klases. Vācieši vienu gadu izglītības laikam uzdāvināja," atceras mālupietis.
Māsa Anna mācījās ģimnāzijā, tāpēc Jānis nevarēja tālāk izglītoties, jo ģimenes budžets neļāva izskolot visus bērnus. Savukārt vecāko brāli 1943.gada rudenī iesauca vācu armijā. Pēc mācībām Malienas skolā Jānis pludināja kokus pa Pededzes upi Mālupē. 1950.gadā viņu iesauca krievu armijā. Dienestā trīs gadus un divus mēnešus viņš pavadīja Ukrainā.
"Tolaik biju labs šaha spēlētājs. Pamazām tajā iesaistīju arī citus karavīrus. Mums, spēlētājiem, bija brīvbiļetes uz koncertiem kultūras namā Ukrainas pilsētā Slavutā. Tad secināju, ka viss, ko dzīvē esmu apguvis, kādreiz noder. Šahs man bija tuvs arī vēlāk, kad strādāju Gaujas meliorācijas sistēmu pārvaldē. Biju arī kolhoza un ciema komandās - spēlēju visur, kur maksāja," klāsta J.Pilskalns.
Senčos raksturīgi, ka sieviete bildina vīrieti
Mājās no armijas J.Pilskalnu un citus "politiski neuzticamos" atlaida vēlāk. "Tolaik vēl bija spēkā padomju represijas. Armijas laikā biju paklausīgs - zīmēju lielus lozungus uz sienām - tādēļ man gāja labi. Divas reizes dienesta laikā mūs laida atvaļinājumā uz mājām. Sibīrijas latvietis mums bija pulka politiskās daļas vadītājs. Viņš teica, ka latviešus nedrīkstot laist atvaļinājumā, jo viņi "skatoties uz mežu". Es devu godavārdu, ka atgriezīšos armijā. Pārējos manus armijas biedrus no dienesta atlaida decembrī, bet mani - jūnijā," klāsta J.Pilskalns.
Pēc armijas - 1953.gadā viņš sāka strādāt Alūksnes rajona Kolberģī par dispečeru un ekonomistu. "Tur mani noskatīja viena meita - mana sieva Velta. Maniem senčiem - vīriešiem - visiem tā ir bijis, ka dāmas bildina pirmā. Rakstnieks Antuāns de Sent - Ekziperī ir teicis, ka "mīlot vajag skatīties vienā virzienā", bet, ja tas neizdodas, tad ir slikti," apgalvo mālupietis.
J.Pilskalnam ir trīs dēli - Vidis, Vilmārs un Ventis. "Kad viņi auga un uzsāka darba gaitas, bija tāds laiks, ka cilvēki nejuta nepieciešamību mācīties. Ja strādāja divos darbos, varēja nopelnīt vairāk nekā 1000 rubļus. Kamdēļ tad mācīties? Vidim bija netikums smēķēt. Viņš mācījās Bejas skolā, kur strādāja labi skolotāji - Ēriks Skaistkalns, Vilnis un Ārija Bērziņi, Oto Garis. Viņi Vidim aizliedza smēķēt, arī es esmu nesmēķētājs. Smēķēšana ir ļoti kaitīga, to esmu teicis daudziem. Prieks, ka kāds to ir ņēmis vērā. Tas ir ārprātīgi, ka tagad smēķē pat bērni. Vecākiem ir jārāda atvasēm priekšzīme. Es to rādīju, bet Vidis neņēma vērā," stāsta J.Pilskalns.
Ir dzimis "laimes krekliņā"
"Manam tēvam un vectēvam uzvārds bija Pilskalns. Vectēvs 40 gadus Mālupes kungam bija kučieris, reiz kungs ieminējies, ka uzvārdu vajadzētu nedaudz pamainīt - esot par prastu. Labāk skanētu - Pilskallietis. Savukārt baznīcas grāmatā rakstīts vēl citādāk - Pilskalnietis. Kad es sāku dienēt krievu armijā, viņi nevarēja tik garu uzvārdu uzrakstīt un saīsināja to atkal par Pilskalnu. Man vislabāk patīk uzvārds Pilskalns, jo tas ir vienkāršāks un latviskāks. Turklāt tik skanīgs saliktenis - pils un kalns," lepojas mālupietis.
Tagad mālupietis vada mierīgas vecumdienas savā mājā Mālupē. Gada nogalē nav atmetis Salatēta amatu un labprāt iet tur, kur bērni viņu gaida. J.Pilskalns ir arī Mālupes kapsētas kapličas zvaniķis.
"Esmu dzimis "laimes krekliņā", lai gan ārsti saka, ka daudzi šādi dzimušie bērni nosmok. "Laimes krekliņš" man dzīvē vienmēr ir palīdzējis un sargājis. 34 reizes esmu pacēlies gaisā ar lidmašīnu un, par laimi, visas reizes arī nolaidies. Gribētu piedzīvot un redzēt, ka mazbērni izaug par krietniem cilvēkiem," saka J.Pilskalns.
Alkohols ir vīriešu slimība
Jānis Pilskalns uzskata, ka alkohols ir vīriešu slimība. "Sākumā tas tevi dara stipru, bet pēc neilga laika - jau pavisam vāju. Žēl, ka tagad tā kļūst arī par bērnu un sieviešu slimību. Bet katram laikam ir savi likumi un tikumi. Agrāk cilvēki daudz ko varēja paveikt ar darbu. Tolaik bija princips: kas nestrādā, tam nebūs ēst. Cilvēks nav slinks, ja jau no mazotnes ir radināts pie darba. Manas profesijas visur bijušas saistītas ar ūdeņiem - koku pludinātājs, meliorators. Savulaik, lai labāk skanētu, mani nodēvēja par upju strādnieku. Tad nu dažiem bija ko brīnīties, kas tā par profesiju. Tad atsmēju, ka vēroju, lai ūdens tek pareizā virzienā," stāsta J.Pilskalns.
Ir Salatētis ar lielu stāžu
Jau 51 gadu gada nogalē Jānis kļūst par Salatēti. "Man patīk bērni. Protams, ir arī bravūrīgi bērni, bet varbūt reizēm arī tādi ir vajadzīgi. Visas bērnu vēlēšanās neesmu piepildījis. Vecākiem esmu teicis, ka pret bērnu vajag attiekties kā pret kalpu, draugu un princi. Ģimenēs, kur to ievēro, ir laimīgi gan bērni, gan vecāki. Tikai tad mazie iemācās dzīves prasības un pakļāvību. Darba tikumu vecākiem ir jāmāca bērniem jau no agras bērnības," ir pārliecināts J.Pilskalns.
Viņš norāda, ka Salatētim katru gadu ir jāpilda savi pienākumi, pretējā gadījumā viņa vietā var stāties kāds cits. "Kārtībai jābūt. Tādēļ jau vācieši ir apbrīnojami - lai arī karos viņi zaudē, pēc tam uzreiz atkal "ir zirgā". Skolās par Salatēti vairs neeju, jo man nepatīk, ka par to man piedāvā naudu. Vienubrīd man bija zils Salatēta tērps. Tas ļoti skaisti izskatījās zvaigžņotā, sniegotā naktī. Atliek vien Mālupē pastaigāt pa ceļiem, tā uzreiz pietur kāda automašīna, sola desmit latus un lūdz braukt līdzi pie bērniem. Ja tajā laikā kādam jau esmu apsolījis vizīti, tad šādam piedāvājumam neļaujos," apgalvo J.Pilskalns.
Viņš priecājas, ka gan bērni, gan pieaugušie zina daudz dzejolīšu. "Salatētim noteikti vajag Sniegbaltīti, jo viens pats viņš nevar tikt galā ar atbildīgajiem pienākumiem. Reiz, kad kāpu autobusā, bērni mani atpazina pēc balss, lai arī nebiju tērpies kā Salatētis, un sauca: "Salatētis iekāpa!" Mazie jautā, kur es dzīvoju vasarās? Kad mežniecībā klāju ēkai jumtu, pienāca kāda meitene, kas dzīvoja turpat netālu, un sauca: "Mammu, tēti, nāciet skatīties! Salatētis jumtam skaidas klāj!" Mazie tic Salatētim, bet, kad paliek lielāki, nekaunas teikt: "Salatēti, atdod mantiņas un lasies!" Tas nedaudz aizskar," saka J.Pilskalns.
Latvijā ir liberāla demokrātija
"Tagad cilvēkiem gudrība nepieciešama tādēļ, lai apšmauktu otru. To sauc par divkosību un ka cilvēkam ir divas sejas. Manuprāt, mūsdienās divkosīgu cilvēku ir daudz. Latvija jau tik daudz gadus ir neatkarīga valsts, bet uz kurieni valstsvīri to vada? Daudziem bagātniekiem tagad klājas ļoti labi. Deviņdesmito gadu sākumā solīja, ka dzīvosim kā vidusslānis, bet "solīts makā nekrīt". Vislabāk dzīvot bija līdz 1940.gadam, jo tad paši varējām noteikt savu likteni. Pēc tam nāca svešas varas un lika brālim šaut uz brāli. Tagad Latvijā valda liberāla demokrātija, tomēr attīstība notiek," spriež mālupietis.

Citu datumu laikraksti

  • Seksuālā orientācija ir sabiedrības esence

    Lielu rezonansi pasaulē un arī Latvijā izraisījusi ASV anglikāņu baznīcas rīcība, ieceļot bīskapa kārtā homoseksuāli orientētu garīdznieku. Līdz šim...

  • Par akcīzes nodokļa atmaksu

    Ja lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs vēl nav paspējis reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālajā iestādē Alūksnes nodaļā kā...

  • Mēnesī vidēji apkalpo 27 autobusu maršrutus

    Alūksnes rajonā regulāro pasažieru pārvadājumu maršrutu dotēšanai SIA "TU Vidlatauto" 2003.gada trešajā ceturksnī ir izmaksāti 33 304,05...

  • Glabā pulka medaljonu un tēva piemiņu

    Alūksnē, Siguldas ielā 7, dzīvo Ilga Dobelniece. Viņa kā lielāko dārgumu glabā 7.Siguldas kājnieku pulka medaljonu.Alūksnē, Siguldas ielā 7, dzīvo...

  • Zane Vaļicka izgājusi pie vīra

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: - Mārtiņa Vilsona politiskās dēkas ar Repši.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: - Mārtiņa...

  • Kāpēc mīļākās nekļūst par sievām

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": - intervija ar rakstnieci Daci Rukšāni, kuras jaunā grāmata liks mainīt priekšstatu par viņas pašreizējo tēlu.Šonedēļ žurnālā...

  • Viņš izvēlējās jaunu kombainu, nevis mīļoto sievieti

    Divi mēneši pagājuši, kopš Ludmila zaudēja darbu un viņai izjuka attiecības ar mīļoto cilvēku, taču joprojām viņa par to domā katru dienu.Divi mēneši...

  • Dosies uz sacensībām

    Pieci Alūksnes kinologi rīt, 9.novembrī, dosies uz Smilteni, lai piedalītos Latvijas čempionātā suņu nacionālajā daudzcīņā un vienlaikus arī...

  • Cepts sams ar citronu un medu

    Ikdienā ēdienkartes dažādošanai gaļu var aizstāt ar zivīm, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un fosforu. Zivis var gatavot daudzveidīgi.Ikdienā...