Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ir nozīmīga tūrisma attīstība

Lai veiksmīgāk piesaistītu nākamā plānošanas perioda finansējumu no Eiropas Savienības savu ieceru īstenošanai, Alūksnes novada pašvaldība noteikusi objektus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai un kurus attīstīs papildus.

Par tādiem atzīti Viktora Ķirpa Ates muzejs Kalncempjos, bijusī PSRS raķešu bāzes teritorija Zeltiņos, aizsargājamā ainavu apvidus “Veclaicene” teritorija un vairāki objekti Alūksnē: ezers, Pilssala, Tempļakalna pussala, Cepurītes sala, Jaunā pils, Alūksnes muzejs, Muižas parks, bānīša stacijas teritorija. Šo objektu attīstības projekti iekļauti novada attīstības programmas investīciju plānā. Atbilstoši finanšu iespējām plānos līdzekļus to attīstībai arī Alūksnes novada pašvaldības ikgadējā budžetā.

Jāveic daudzi mājas darbi
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda, ka vairākus mēnešus par to sprieda darba grupa, kurā bija daudzi pašvaldības darbinieki. Analizējot nonākts pie secinājuma, ka tieši šīs teritorijas novadā ir visspilgtākās, bet “vēl jāpaveic daudzi mājas darbi”, lai tās sāktu pilnvērtīgi reklamēt. “Pie šā visa mūs iedrošināja arī strādāt viesi no Somijas, Zviedrijas, Krievijas un citi. Par reģionālo attīstību daudz runā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, caur ko jaunajā plānošanas periodā varēs apgūt 195 miljonus eiro, no tiem Alūksnes novads varēs pretendēt vismaz uz 8 miljoniem. Lai tiktu pie šā finansējuma, mums būs jāpierāda savu projektu idejas un to ekonomiskais pienesums. Iegūt mēs varam ne tikai ražojot, bet arī sniedzot savus pakalpojumus uz āru – arī ar tūrismu. Tam ir daudz veidu, bet mēs specializētos medicīnas tūrismā, attīstot ieceri par rehabilitācijas centra izveidi, pasākumu tūrismā – gan sporta, gan kultūras, tikai kardināli jāmaina pasākumu klāstu, jo īpaši ziemā to šobrīd vispār trūkst. Trešais veids būs apskates objektu tūrisms, kā galvenos izceļot Ati, Zeltiņus, Veclaiceni un Alūksni,” skaidro Dz.Adlers.
2013.gadā Alūksnes novadā bijuši vieni no zemākajiem rādītājiem tūrisma mītņu apkalpošanas ziņā.  Kā pirmais potenciāls tiek saskatīti tūristi no Latvijas, Pleskavas un Eiropas. Tūrisma dati liecina, ka no ārvalstu tūristiem šobrīd Alūksni visbiežāk apmeklē vācieši, skandināvi un krievi.

Sola palīdzēt reklamēties Zviedrijā
Visiem objektiem sastādīts veicamo mājas darbu saraksts, sadalot darbus vairākās kārtās. Pirmās kārtas darbus paveiks tuvākā gada laikā, lai varētu sākt intensīvi reklamēties, tad otro un trešo. Piemēram, Ates muzejam pirmās kārtas īstenošanai vajadzētu aptuveni 45 000 eiro, lai iegādātos aprīkojumu un laistu to darbībā, mēbeles, darba tērpus, labiekārtotu teritoriju, izvietotu informatīvas norādes, bet otrās kārtas laikā veiktu ekspozīciju modernizēšanu. “Ates muzejs ir unikāla vieta, jo glabā mūsu vēsturiskās liecības un vērtības, mums tikai tās “jāpalaiž” arī praktiskā darbībā,” domā Dz.Adlers.
Zviedri atzinuši, ka liels tūrisma objekta potenciāls esot bijušās PSRS raķešu bāzes teritorijai Zeltiņos, no kurienes savulaik tikušas pagrieztas raķetes gan uz skandināviem, gan rietumiem, tāpēc zviedri iesaka pie šā objekta piestrādāt un sola palīdzēt reklamēties sadraudzības pilsētā Sundbibergā. Arī Zeltiņu muzeja vadītājai Sandrai Magaziņai ir daudz ideju, kā papildināt šo teritoriju ar atribūtiku no armijas laikiem. Šobrīd bāzes teritorijai ir vairāki īpašnieki – gan pašvaldība, SIA “KRK Vidzeme”, privātpersona Māris Sormulis, kas ir gatavi sadarbībai, lai vispirms teritoriju sakoptu un labiekārtotu. Tā kā teritorija tur ir liela, trešajā kārtā paredzēta elektromobiļa iegāde tūristu pārvadāšanai.

Uz Cepurītes - laulību templis
Dz.Adlers uzskata, ka Veclaicenes apvidus ar savām ainavām ir viena no unikālākajām teritorijām Latvijā. Jau šobrīd tā ir tūristu iecienīta, bet trūkst vēl informatīvu norāžu, jāveic sakopšanas darbi. Otrās un trešās kārtas izmaksas ir lielas, paredzot pat guļbūves mājas būvniecību, informācijas punkta un mājražotāju produkcijas tirdzniecības vietas izveidi. “Bet vajag panākt sistēmu, ka dienā atbrauc divi trīs tūristu autobusi, nevis nedēļā viens. Problēma ir tā, ka apvidū ir daudzas privātās teritorijas, ar kuru īpašniekiem jāslēdz vienošanās par tūristu plūsmu,” saka Dz.Adlers.
Savukārt Alūksnē darba grupa kā trīs galvenos objektus saskata Alūksnes ezeru, Pilssalu, bānīti un Alūksnes Jauno pili ar parku. Dz.Adlers uzsver, ka pie šo teritoriju attīstības jau tiek strādāts. Pilssalā vēl trūkstot informatīvu stendu, iespējas iegādāties suvenīrus. Uz Cepurītes salas iecerēts izveidot laulību templi. “Mums ļoti svarīgs ir arī bānītis, lai gan Alūksnē ir tikai gala stacija – mēs no tā nedrīkstam atteikties, jo bānītis ir brends visā Eiropā. Jāsakopj šķūņa ēka, jāizvieto stendi, jāiegādājas stacijas vēsturiskais aprīkojums. Lai to visu panāktu, svarīgs ir cilvēks, investīcija un reklāma. Citas pašvaldības mums ir trīs soļus priekšā un jau dara to, par ko mēs vēl tikai runājam,” saka Dz.Adlers.

Citiem – nekā?
Deputāts Laimonis Sīpols vērsa uzmanību uz to, ka Alūksnes novadam svarīgas nozares ir arī, piemēram, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas noteiktas kā prioritāras iepriekšējās rajona attīstības programmās. “Pēc šā scenārija aptuveni 20 miljoni eiro būs vajadzīgi tūrismam un pārējās nozares vispār nevarēs ne par ko sapņot!” saka L.Sīpols.
Deputāts Modris Lazdekalns rēķina - novadā paredzēts trīskāršs tūristu skaita palielinājums, kas esot apšaubāmi. Viņš uzskata, ka sākotnēji uzsvars jāliek uz vienu diviem pašvaldības objektiem, kur nav saistību ar privātīpašniekiem. “Bažas ir par to, ka pilnīgs tukšums tad paliek Pededzes un Liepnas galā, lai gan tur tagad ir rekonstruēts Zaicevas ceļš,” sacīja M.Lazdekalns.
Deputāts Ainars Melders novērtēja lielo darbu, kas ieguldīts dokumenta tapšanā. “Alūksnē ražošanas nav, iedzīvotāju skaits mazs, bet sava vieta Latvijā ir jāatrod – to var izdarīt caur dažādajiem tūrisma novirzieniem,” piekrīt A.Melders.
Deputāts Andis Zariņš uzskata –  katram pagastam atsevišķi ir grūti piesaistīt tūristus, tādēļ šis kā vienots variants ir atbalstāms. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Visspēcīgākās gaismas soļi...

    Visspēcīgākās gaismas soļi...

    “Lauku sēta ir skaista un gudra. Un ir jādara viss – pie ražas, pie peļņas, pie mantas, lai lauku sēta kļūtu vēl skaistāka un gudrāka. No lauku sētām...

  • Ielaiž zandartus

    Ielaiž zandartus

    Biedrība “Sporta spiningošanas attīstībai” no Rīgas Alūksnes ezeram sarūpējusi dāvinājumu – 10 000 vienvasaras zandartu mazuļus. Pirms nedēļas...

  • Sacensībās meklē “plēsēju”

    Nedēļas nogalē atpūtas kompleksā “Jaunsētas” risinājās Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” rīkotās spiningošanas sacensības “Alūksnes rudens...

  • Zeltā vīta mīlestība un sirds 4

    Zeltā vīta mīlestība un sirds

    Saka, ka zeltam ir nezūdoša vērtība un līdz Zelta kāzu jubilejai nodzīvo tie, kam ir zelta sirds, dvēsele un prāts. Starp šiem cilvēkiem ir arī...

  • Balso par stabilitāti, bet vēlas pārmaiņas

    Par spīti priekšvēlēšanu kaislībām un sakultajām emocijām 12.Saeimas vēlēšanas lielus pārsteigumus nav sagādājušas. 100 krēslus Saeimā ir ieguvuši...

  • Kurš būs Gada cilvēks?

    Iedzīvotāji aicināti iesniegt ierosinājumus personu apbalvošanai ar Apes novada domes apbalvojumu – “Apes novada Gada cilvēks 2014”.“Aicinām iesniegt...

  • Paldies, skolotāj!

    Paldies, skolotāj!

    Meta Lerha ir bioloģijas skolotāja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Viņa ir starp tiem skolotājiem, kuri šodien pulksten 18.00 Māriņkalna...

  • Dāvanā – izstāde

    Dāvanā – izstāde

    Jaunalūksnes pagasta Bejas novadpētniecības centrs saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – izstādi par novadnieku, gleznotāju Leo Kokli. Tā tagad ir pastāvīga...

  • Kabaču pīrāgs

    Kabaču pīrāgs

    Nepieciešams: 3 glāzes rupji rīvētu vai smalki sagrieztu kabaču; 1 glāze miltu; 4 olas; pusglāze saceptu sīpolu vai lociņu, vai apceptu puravu;...