Ir pret upes tīrīšanu

“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās kāds lasītājs no Annas pagasta, paužot sašutumu un viedokli par iecerētajiem tīrīšanas darbiem Umaras upē. Vīrietis līdz ar citiem zemju īpašniekiem gada nogalē saņēmis vēstuli no VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” par ieceri šogad Umaras upē veikt tīrīšanas darbus.
Umaras upes tīrīšanas darbi skars apmēram 60 zemju īpašniekus četros Alūksnes novada pagastos: Jaunannā, Annā, Alsviķos un Jaunalūksnē. Visvairāk – Annas pagastā. Umaras upe ietek Paparzē, kura, savukārt, ietek Pededzē.

Dabā jau veiktas atzīmes
“Uzņēmums “HM projekti” VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” uzdevumā grib veikt rakšanas darbus Umaras upē. Iemesls – šobrīd esot slikta meliorācijas sistēma un rodoties liels CO2 līmenis, ko vajagot samazināt. Šie minēti kā iemesli darbu uzsākšanai vēstulē, ko saņēmuši zemju īpašnieki, pa kuru īpašumiem tek Umara. Mēs tiekam informēti, ka jau 2017.gada 19.jūlijā uzsākts šāds Vislatvijas projekts. Jāuzsver gan, ka jau tad dabā tika veiktas atzīmes ar kociņiem. Īpašnieki toreiz par šādām darbībām gan netika informēti. 20.janvāris dots kā pēdējā diena, lai zemju īpašnieki atbildētu uz saņemto ierakstīto vēstuli un dotu savu piekrišanu,” stāsta viens no zemju īpašniekiem Annas pagastā, kurš savu vārdu atklāt publiski nevēlas.

Nedrīkst izjaukt dabisko vidi
Viņš uzskata, ka upes tīrīšanas darbus nav vajadzīgs veikt, lai saglabātu dabu neskartu. “Ir vieta, kur Umara tek gravā, upei ir stāvi krasti. Kā tur iztīrīs ar lielo ekskavatoru? Kā pēc tam nostiprinās krastus un aizsargās no erozijas? Krastos ir vairāki avoti, kuros ir dažāda sastāva ūdens – no ļoti dzidra līdz tādam, kur ir ļoti augsts dzelzs saturs. Kad savulaik ierīkoja elektrolīniju, tajā vietā slīka trīs traktori. Beigās visi saāķējās kopā ar trosi un brauca pa upes gultni, kas bija vienīgā vieta, lai neiestigtu. Ja tagad grib bagarēt, tad nezinu, vai to sauc par tīrīšanu – tā būs cūcība! Lai bagarē Umaru vietās, kur ir bebru aizsprosti, vai vietās, kur to jau bagarēja pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad pret šādiem darbiem neviens neko nevarēja iebilst, jo iedzīvotājiem ļoti labi bija zināms Sibīrijas virziens. Pie Umaras upes nav nevienas meliorācijas sistēmas, kas pēc rekultivācijas uzlabosies! Toreiz Umarā vietās, kur bagarēja, vēži vairs nedzīvoja, jo dabiskā vide tika izjaukta. Mums Latvijā ir daba, ko saudzēt! Vai tiešām nauda darīs savu?” pauž vīrietis.

Visiem vienādus noteikumus!
Vīrietis atzīst, ka pats Umaras krastu attīrīšanu no apauguma neveiks un neļaus arī to darīt ar tehniku. “Kāpēc “Latvijas valsts meži” uzstāda prasību, ka cirst tu drīksti tikai izlases veidā 60 procentus koku, ja tiek veidota cirsma aizsargjoslā! Aizsargjoslā, kāda ir arī gar Umaru, nedrīkst vairāk nocirst, lai arī tur aug veci koki. Tad pēc četriem gadiem, saudzējot jaunaudzi, kas būs izveidojusies, varēšu cirst atlikušos 40 procentus koku. Ja īpašniekiem jāievēro šādi strikti noteikumi, kādēļ VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” drīkstēs upes tīrīšanas laikā izcirst 100 procentu apmērā? Tad lai visi ievēro vienādus noteikumus! Turklāt zemju īpašniekiem jāizņem ciršanas atļauja, kuru drīkstēs izmantot uzņēmums, kas veiks upes tīrīšanu!” saka zemes īpašnieks.

Upe jāizkopj
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Alūksnes sektora vadītājs Ilgvars Semanis uzsver, ka Umaras upe ir piesērējusi un tā jāizkopj. “Sakārtosim iztekas, nomainīsim vecās caurtekas, noņemsim apaugumu. Darbi tiks veikti desmit metru joslā katrā no upes krastiem, kas ir valsts apsaimniekojamā josla. Krasta daļā, kur upe vijas gar mežu, darbi notiks tikai vienu metru platā joslā. Mēs jau tikai labu tā izdarīsim, iztīrot upi,” saka I.Semanis.
Viņš norāda, ka decembrī zemju īpašnieki saņēma informatīvi brīdinošas vēstules par darbu veikšanu. I.Semanis uzsver – tajās arī pausts, ka apaugumu Umaras krastos vispirms ir tiesības notīrīt pašiem zemju īpašniekiem un tādējādi gūt, piemēram, sev malku. Tajās vietās, kur īpašnieki to nebūs paveikuši, apaugumu noņems un teritoriju izlīdzinās būvnieks, kuru noskaidros iepirkuma procedūras laikā. “Nosacījums ir, lai Umaras tīrīšanas darbu laikā zemju īpašnieki šajā desmit metru krasta joslā neveic nekādu apsaimniekošanu, piemēram, neierīko sējumus,” saka I.Semanis.

Tīrīs 12 kilometrus
“Daudzi zemju īpašnieki pēc šo vēstuļu saņemšanas ir uztraukušies un vēršas pie mums ar jautājumiem. Bet patiesībā viņiem jāpriecājas, ka upi tīrīs, krastos noņems apaugumu un sakārtos teritoriju. Kādreiz zemju īpašniekiem uz šādām vēstulēm bija rakstiski jāatbild, paužot savu piekrišanu. Šodien to īstenot ir praktiski neiespējami, jo daudzi zemju īpašnieki atrodas ārzemēs vai dzīvo citur un neliekas ne zinis. Tādēļ likumā tika veiktas izmaiņas, paredzot, ka zemju īpašnieki saņem šādas vēstules, bet, ja ir kādi jautājumi vai kas neapmierina, jāvēršas VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Ja īpašnieki paši apaugumu upes krastos nenovāks, tad ir zinoši, ka to izdarīs būvnieks,” skaidro I.Semanis.
Umara netiks tīrīta visā garumā, bet 12 kilometrus. “Upes vidusposmu divās vietās netīrīs – tur, kur nav drenēts, kur nav meliorēts un kur upe tek pa dabiskām gultnēm, nevienam netraucējot. Tur arī upe nekad iepriekš nav tīrīta, aizdambējumu nav,” pamato I.Semanis.

Dara tik, cik ir naudas
Pēc aizvadītā augusta plūdiem jautājums par meliorācijas sistēmu stāvokli valstī un arī mūsu novados kļuva īpaši aktuāls. I.Semanis atzīst – cik finansējums ļauj, tik daudz darbu var paveikt. “Alūksnes sektorā nav tik daudz valsts noteku, katru gadu vienu divas valsts nozīmes noteces  iztīrām. 2017.gadā iztīrījām un nodevām ekspluatācijā Kalncempjos Lejasstrautu (5,1 kilometrs)  un Mālupē Liepkalnu strautu (4,2 kilometri). Šobrīd tīrīšanas darbi notiek Guldupē – arī 12 kilometru garumā, kur 30 procenti darbu apjoma jau ir padarīti, šogad to nodos ekspluatācijā. Atjaunošanas un pārbūves darbi notiek, izmantojot Eiropas fondu finansējumu. Savukārt kopšanas darbi – par valsts finansējumu, kas, protams, būtu vajadzīgs lielāks. Piemēram, Guldupei tie ir gandrīz 200 000 eiro no Eiropas fondiem,” saka I.Semanis.
VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Alūksnes sektorā ietilpst Alūksnes un Apes novadi. Pērn kopšanas darbus mūsu novadu teritorijā veica 52 kilometru garumā, šogad – tikpat. Gadā uz Alūksnes un Apes novadu ir divas valsts ūdens notekas, kas tiek iztīrītas.

Darbi sāksies vasarā
Perspektīvā tiek virzīta arī Igrīves upes un Melnupes tīrīšana, dokumentācija tām jau tiek gatavota. “Darbu saskaņošana caur visām iesaistītajām instancēm prasa ļoti ilgu laiku. Umaras upei tie bija gandrīz trīs gadi. Principā šādus tīrīšanas darbus vajadzētu veikt visām upēm, jo gadu gaitā to krasti ir aizauguši,” saka I.Semanis.
Viņš arī uzsver, ka darbi dabā Umaras upē vēl tik drīz nesāksies - tikai vasarā. “Februāra beigās būs gatavs Umaras tīrīšanas darbu projekts. Tad projektētājam tas būs jāsaskaņo ar katru zemes īpašnieku. Martā saņemsim būvatļauju. Jārīko iepirkums. Turklāt no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir liegums, kad nedrīkst veikt apauguma noņemšanu, lai netraucētu putnu ligzdošanai, zivju nārstam un citiem dabas procesiem,” saka I.Semanis. 
— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • No sirds uz sirdi

    No sirds uz sirdi

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē ,,Pienenīte” noslēgusies labo darbu nedēļa ,,No sirds uz sirdi…”. Katras grupiņas bērni, bērnu vecāki,...

  • Aicina radīt novada iedvesmas stāstus Latvijas simtgadei

    Sagaidot Latvijas simtgades gadu, Alūksnes novada pašvaldība izsludinājusi novadpētniecības konkursu “Šodiena jau rīt būs vēsture”.Par konkursa tēmu...

  • Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Piepilda sapni par skaistu virtuvi

    Biedrība “Apes attīstības atbalsta klubs” realizējusi vēl vienu ilgi lolotu sapni par skaistu un labiekārtotu virtuvi Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas...

  • Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

    Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas vienmēr. Visos laikos ir un būs...