Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ir stingras rokas piekritējs

Andris Ārgalis ir 8.Saeimas deputāts no Tautas partijas. Viņš darbojas divās komisijās - tautsaimniecības agrārās un vides, kā arī saimnieciskajā komisijā. Papildu pienākumi ir vides un sporta apakškomisijā.

Andris Ārgalis ir 8.Saeimas deputāts no Tautas partijas. Viņš darbojas divās komisijās - tautsaimniecības agrārās un vides, kā arī saimnieciskajā komisijā. Papildu pienākumi ir vides un sporta apakškomisijā. Viņš ir Tautas partijas koordinējošais pārstāvis Gulbenes un Alūksnes rajonā.
- Saeimā esmu ievēlēts pirmo reizi, tāpēc uzskatu, ka nosacīti esmu jauns politiķis. Man ir nācies strādāt pašvaldībās, un iepriekšējos gados regulāri sekoju līdzi valsts budžeta veidošanai. Ar budžeta izstrādēm esmu iepazinies kopš 1997.gada, kad mani ievēlēja Rīgas domē. Tās visas esmu caurskatījis. Trīsarpus mēnešos, strādājot Saeimā, zināmā mērā darbs komisijās, manuprāt, ir neproduktīvs, saraustīts un haotisks.
- Kāpēc darbu komisijās vērtējat kā neproduktīvu un pat haotisku?
- Tam ir vairāki apsvērumi. Tas, ka, izejot no spēka pozīcijām, izveidoja Saeimas komisiju vadību, vēl nav lielākā bēda. Daudz sliktāk, ka neviens no Saeimas komisiju vadītājiem nav spējīgs lemt patstāvīgi. Jau ir bijuši kuriozi, ka komisija pieņem vienu lēmumu, bet nākamajā dienā tam iebilst. Tas nozīmē, ka pa nakti ir saņemts virspusējs rīkojums no augšas, ka jālemj citādāk. Šāda rīcība rada ne tikai haosu, bet neticību valdošajai koalīcijai. Arī tās sastāvā starp frakcijām nav saskaņotas darbības. Ir tikai divas iespējas: panākt saskaņotību vai arī būs eksplozija, kas nenāks par labu ne Saeimas, ne valdības darbam.
- Kā vērtējat valsts budžetu un tajā noteiktās prioritātes?
- Budžets pēc tā veidošanas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija visvēlāk iesniegtais Saeimā. Manuprāt, tas atkal ir strukturizēts tā, lai turpinātu pirmsvēlēšanu laikā dotos solījumus. Tajā diemžēl nav ilgtermiņa iestrāžu, bet ir vīzija, ka gan jau pēc kāda laika, kad būsim bagāti, labosim budžetu. Ir divi jautājumi, kas Tautas partiju satrauc galvenokārt - valdības skatījums uz izglītības jautājumiem un pašvaldību darbību. Pašvaldību budžets jau tā ir knaps. Kopš 1998.gada pašvaldībās neliela kustība ir notikusi, jo Rīgas "ūdensgalvai" nepieplūst visi līdzekļi, tomēr investīciju apjoms pašvaldībām samazinās. Ja pērn tie bija 14 miljoni gadā, tad šogad tie ir četri miljoni. Tas nozīmē, ka nāksies iesaldēt virkni apjomīgu objektu, kas nav domāti izpriecām, bet sportam un veselībai. Tas pašvaldībās rada milzu spriedzi. Mani izbrīna arī klajie meli, ar kuru palīdzību mēģina pārliecināt sabiedrību, ka arī izglītības nozarē viss ir kārtībā. Arī par pedagogu algu palielinājumu neviens nerunā. Apstādināti ar informācijas attīstību saistītie projekti, skolu remonti, un sporta celtnes palikušas bez finansiāla seguma.
- Vai, jūsuprāt, tā ir kaitniecība?
- Tā varētu teikt, jo bez pamata apstādina iesākto objektu izbūvi. Ja kāds bilst, ka tie sākotnēji tapuši "pa draugu būšanai", es tā nedomāju. Neviena sporta celtne nav sākta būvēt pie kādas privātmājas, bet pie skolām, lai tās būtu pieejamas sabiedrībai. Objektu "iesaldēšanu" uzskatu par kaitniecisku rīcību. Es ceru, ka izdosies kaut ko mainīt.
Mani pārsteidz, kāpēc tracina cilvēkus, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, iestāstot, ka viņiem nekas netiek dots, lai gan patiesībā ir pretēji. Līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā mums ir jārod iespēja dotācijām un steidzami jāsakārto ievedmuitas jautājumi.
Nekādas virzības uz priekšu diemžēl nav arī sociālajā jomā. Tagad pozīcija lielās, ka ir palielināts pabalsts bērniem, bet tas noticis tikai opozīcijas spiediena rezultātā. Domāju, ka turpmākie mēneši parādīs, vai koalīcija ir darbspējīga. Ja ir, iespējams, vaina jāmeklē vienā cilvēkā - konkrēti vadītājā.
- Vai partija, ko pārstāvat, ir noskaņota nokļūt valdībā?
- Tautas partijai nav uzdevuma par katru cenu nokļūt vadībā. Mums rūp visas tās tautsaimniecības nozares, kurās esam izglītojušies. Mums ir izstrādātas programmas, un par to īstenojumu mēs cīnīsimies. Šobrīd, strādājot komisijās, mēs ievērojam principu: ja konkrētais jautājums ir sakārtots tā, lai palīdzētu tautsaimniecības attīstībai, tad, būdami opozīcijā, mēs balsojam "par". "Pret" mūsu nostāja ir tad, ja jābalso par klajām muļķībām.
- Kas jūs šobrīd satrauc visvairāk?
- Mūs satrauc, un ceru, ka drīz arī sabiedrība sapratīs, ka nemākulīga un īslaicīga valdība valstī rada milzīgas problēmas. Līdzīga situācija bija Viļa Krištopana valdīšanas laikā, kad valdības rīcība "dziļā bedrē iesēdināja" veselības lietas un pensijas fondu, tāpēc bija nepieciešams pieņemt galējus lēmumus. Ja pašreizējā valdība rīkosies līdzīgi, tad nākamajā valdības sastāvā Tautas partija būs obligāti, lai pieņemtu kardināli stingrus lēmumus un glābtu izveidojušos situāciju. Tas notiks tad, ja valdība nesapratīs, ka ir jāstrādā citādāk.
- Jūsuprāt, visi ministri domā tāpat kā Ministru prezidents?
- Man ir pārliecība, ka ne visi valdībā esošie ministri domā tāpat kā Ministru prezidents. Zināmā mērā viņos ir bailes, viņi vēl nav iestrādājušies un tā tālāk. Saraustīta valdības darbība šobrīd tikai tautas acīm izskatās labi. Es arī esmu stingras rokas piekritējs, tāpēc man patīk, kā strādā iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņu uzskatu par jaunu perspektīvu politiķi. Varu minēt daudzus piemērus, kad sabiedrībā rada skaļu troksni par vienas vai otras personas rīcību, tās vainu nepierādot. Tas grauj politiķu un vadītāju reitingu. Manuprāt, nav nekas trakāks, kā sabojāt labu cilvēku sliktā komandā.
- Vai piketi un protesta akcijas vienmēr dod cerēto rezultātu?
- Dažkārt izveidojas situācija, ka cita varianta vienkārši nav. Piemēram, valcēnieši piketēja pie Saeimas, jo citādāk nemaz nevarēja rīkoties. Īpaši, ja sporta halle ir pabeigšanas stadijā. Arī lauksaimniekus vairāk tracināt, kā līdz šim, nevar, jo tā ir tāda ķircināšana, kuras dēļ ikviens cilvēks var zaudēt savaldību. Ja nebūtu panākta vienošanās (zemnieki ar valdības pārstāvjiem atkal tiksies vasara sākumā), esmu pārliecināts, ka lauksaimnieki ierastos Rīgā, līdzi vedot cūkas. Zemnieku rīcība ir pareiza - vispirms pie sarunu galda, lai salīgtu par konkrētām summām, datumiem un atbildīgajiem. Tad viņi ir gatavi gaidīt. Nevar dot vārdiskus solījumus kādā no ministrijas gaiteņiem, jo dažkārt teiktais ir bijis meli. Piemērs - Āris Auders.
- Novadu reforma un Eiropas Savienība.
- Ja reforma notiks tādā veidā, kā iecerēts šobrīd, no tās nekas neiznāks. Atkal ir radīta stresa situācija. Lai šo jautājumu atrisinātu, nav vajadzīgi spaidu pasākumi. Manuprāt, reforma, kādu to plāno, ir lemta absolūtai neveiksmei. Neviena piespiedu reforma nevar notikt demokrātiskā sabiedrībā. To neprasa arī Eiropas Savienība. Runas par tās prasībām šobrīd ir krietni pārspīlētas. Uzskatu, pasaulē nav absolūti ideālu variantu, pat dibinot ģimeni, tāpēc Eiropas Savienībai arī ir daudz negatīvā un neskaidrību. Galvenais, ko mēs iegūsim, būs brīva ekonomiskā darbība, cilvēku darbībai pavērsies plašas iespējas. Cilvēki nobažījušies par viesstrādnieku pieplūdi Latvijā, bet domāju, ka tie, kas gribēs maz strādāt, bet daudz pelnīt, pie mums neieradīsies. Problēmas varētu būt, kad no lata pāriesim uz eiro, jo iespējams cenu palielinājums.
***
Fakti
1964.gadā absolvējis Naukšēnu 23. tehnisko vidusskolu.
1969.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas rūpniecības fakultāti, iegūstot pārtikas produktu tehnologa specialitāti
No 1968. līdz 1973. gadam bijis galvenais inženieris vairākos Latvijas Pārtikas rūpniecības ministrijas uzņēmumos.
1976.gadā sācis tirgoties ar ziediem.
1996.gadā apstiprināts par Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli.
1997.gadā ievēlēts par Rīgas domes deputātu, bet 2000.gadā - par Rīgas domes priekšsēdētāju.
2000.gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
2002.gadā uzņemts Tautas partijā, kļūstot par Rīgas domes Tautas partijas frakcijas locekli. Ievēlēts 8.Saeimā kā Tautas partijas deputāts.
2002.gadā ievēlēts Tautas partijas valdē.

Citu datumu laikraksti

  • Latvija man ir mīļa kā manas mājas

    Droši vien tie, kas nedzīvo savā etniskajā dzimtenē, daudz biežāk domā par to, vai viņiem ir svarīgi saglabāt piederību savai tautai.Droši vien tie,...

  • Policija informē

    Nozog transportlīdzekļus. Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi 90" markas automašīna.Nozog transportlīdzekļus Annas pagastā 11.martā nozagta "Audi...

  • Piedalās sarīkojumu vadītāju konkursā

    2. Latvijas sarīkojumu vadītāju konkursā "Caur smiekliem pilnīgi nopietni" veiksmīgi startēja arī dalībnieki no Alūksnes rajona. Alūksnietis Normunds...