Ir vērienīgākie trušu audzētāji valstī

Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā pērn decembrī pabeidza jaunās trušu fermas celtniecību.

Zemnieku saimniecība "Sveķi" Bērzaunes pagastā pērn decembrī pabeidza jaunās trušu fermas celtniecību. Tagad angārā mīt apmēram 500 dzīvnieku, ir izbūvēta saldētava, kautuve, neliels pārstrādes cehs un administratīvās telpas.
"Sveķi" ir vērienīgākie trušu audzētāji valstī. Jaunā ferma ir arī vienīgā Latvijā, kas celta speciāli trušiem, pārējie audzētāji citviet dzīvnieku mītnes ir pielāgojuši. Ēka uzcelta īsā laikā, nedaudz vairāk par gadu - vietā, kur zemnieku saimniecībai savulaik bijis kartupeļu lauks.
Fermu dēvē par sapņu pili
"Sveķu" īpašniece Dzintra Karavaičuka atzīst, ka ir gandarīta par paveikto, un fermu dēvē par savu sapņu pili - "zaķu valstību". Viņa nenoliedz, ka saimniekojot pārdzīvoti dažādi posmi - gan grūtāki, gan vieglāki, taču nākotnē viņa raugās pārliecinoši. "Plānoju attīstīt savu saimniecību. Par to gan vēl pāragri runāt. No grūtībām nebaidos. Ir tikai jāstrādā. Turklāt kavēties nevar. Truškopība pagaidām ir vēl neapgūta joma tirgū. Bet, ja iesi lēnītēm, tad var gadīties, ka kāds drosminieks pasteigsies garām," uzsver D.Karaivaičuka.
Ar trušiem "Sveķu" saimniece esot darbojusies jau kopš bērnības. "Tad, kad 1992.gada rudenī likvidēja saimniecību "Gaiziņš", paliku bez darba. Truškopība mani interesēja, turklāt zināju, ka varu visu paveikt saviem spēkiem," skaidro D.Karavaičuka. Tā pamazītēm viņa sākusi darbību. Vienu brīdi sadarbojusies ar zāļu ražotājiem "Grindekss".
"It kā skan briesmīgi, ka trušus izmantoja zāļu izmēģināšanai. Tad bija difterijas uzliesmojums un ar šiem eksperimentiem varēja konstatēt, kāda ir zāļu iedarbību, tādējādi glābjot daudzu bērnu dzīvības," skaidro bērzauniete.
Pielīp pat iesnas
Trušu specifika esot tā, ka viņi ir uzņēmīgi pret dažādām infekcijām un letāls iznākums var būt jau 24 stundu laikā. No cilvēka trusim var pielipt ne tikai tuberkuloze, bet pat iesnas, tādēļ "Sveķos" "zaķu valstībā" drīkst ieiet tikai divi cilvēki - kopēja un veterinārārsts. Pat saimniece zaķu mājā drīkst ieiet tikai ārkārtējos gadījumos un speciālā apģērbā. "Ar slimībām pagaidām problēmu nav bijis, bet es cenšos ievērot principu: ja pats sevi sargāsi, tad Dievs arī sargās," piebilst Dzintra.
"Esmu novērojusi, ka trusim ir raksturs, kas ģenētiski nāk līdzi no paaudzes paaudzē. Lielākoties to nosaka šķirne. Piemēram, ir nekaunīgas, trakulīgas un uz košanu kāras trušu mātes, un pat viņu mazbērniem ir tādas pašas īpašības. Savukārt ir atkal mīlīgi dzīvnieki, kas grib, lai kopējs paglauda," skaidro zemniece. Tādi esot šķirņu - Kalifornijas un Jaunzēlandes baltie un sarkanie - truši, ko audzē gaļai. Bet "Rekss" un "Satīntrusis", kura lepnums ir skaistā kažokāda, it kā apzinoties savu vērtību un tādēļ ir nekaunīgāki. "Tāda nu ir mana saime ar dažādiem raksturiem," smej Dzintra. Taču visiem garšojot "Sveķos" piedāvātā ēdienkarte: siens, skābsiens un "Dobeles dzirnavnieka" speciālā trušu barība. Liela "piekrišana" esot Mārcienas pagasta zemnieku saimniecības "Aronmūrnieki" auzām un Kalsnavas saimniecības "Lauri" burkāniem.
Sprosti sadārdzina izmaksas
Jaunajos būros trušiem ir ērta dzīvošana. "Katram dzīvniekam ir savs sprosts ar atsevišķu barotavu un dzirdinātavu, "kāzu" laikā, protams, truši būrī ir pa divi, bet jaunās māmiņa bauda īpašas ērtības, viņām ir divas "istabas" - ēdamistaba un bērnu," stāsta Dzintra. Būri un to aprīkojums esot fermas izmaksas sadārdzinājis.
"Ēku celtniecībai ņēmām kredītu - 45 tūkstošus latu, taču faktiskā bilance ir 53 tūkstoši, jo sprosti dzīvniekiem bija jānodrošina atbilstoši prasībām. Tikai tad var cerēt uz rezultātiem," uzskata Dz. Karavaičuka.
Ceļot kūti, pēc zemnieces domām, likumsakarīgi, ka bijis jādomā arī par kautuves izveidošanu. Līdz 2003.gadam likums nepieprasa zemniekiem speciālu kautuvi trušiem. Taču procedūra esot laikietilpīga, kamēr atbilstošas instancēs nokārto atļaujas un iegūst sertifikātu, tādēļ "Sveķos" par kautuvi Eiropas Savienības līmenī tika domāts laikus. "Puse dzīvnieku "Sveķos" "aiziet" vaislai, bet apmēram puse tiek nokauta, kas saimniecībā šobrīd ir galvenā peļņa," uzsver Dzintra. Pirms Ziemassvētkiem bijis liels pieprasījums un dienā nokauti apmēram 40 truši, kas realizēti Rīgā galvenokārt lielveikalos "Rimi" un SIA "Reatons".
Jāattīsta gaļas pārstrāde
"Esam iecerējuši realizēt vēl lielākus daudzumus kauto dzīvnieku, tādēļ tūliņ darboties sāks arī jaunā saldētava. Vēlamies vairāk attīstīt arī pārstrādi un ar laiku truša gaļas izstrādājumus ražot tepat. Ne jau visām namamātēm ir laiks gatavot cepeti. Man pašai ir tā, ka kautķermenis stāv ledusskapī nedēļām ilgi, tādēļ gatavajai produkcijai varētu būt daudz plašāks noiets.
Pirms Ziemassvētkiem pasūtījām Kalsnavas uzņēmumā truša gaļas ruletes. Iznāca savdabīgs produkts, kas noteikti spēj konkurēt tirgū," atzīst Dzintra. Turklāt interese par truša gaļas izstrādājumiem palielinoties, jo cilvēki vairāk sāk domāt par veselīgu uzturu.
"Lai arī latvietis ir vairāk cūkas gaļas piekritējs, taču apzinās, ka truša gaļa ir vērtīga, tajā ir maz holesterīna un tauku, turklāt nav mazāk garšīga," spriež Dzintra.
Trušu ādas "Sveķi" realizē nedaudz. Kādreiz ģērētajām ādām bijusi vērtība, taču tagad cena ir simboliska. Dzintra spriež, ka neesot vērts ieguldīt naudu, ja nav pat nojausmas, kad to varēs atpelnīt. Peļņu varot gūt arī no dzīvo trušu tirgošanas.
"Pērn pārdevām patiešām daudz, pat decembrī vēl interesējās cilvēki, taču tas apjoms, kas bija paredzēts pārdošanai, tika realizēts jau septembrī.
Neliedz pretendēt uz SAPARD
"Kredītu neuzskatu par milzīgu slogu, es rēķinājos, ka nebūs viegli. Līdz 2005.gadam Bērzaunes pagastam ir atbalstāma reģiona statuss, un tad procenti tiek segti, bet pēc tam būs jāatmaksā pašiem. Bet neviens man neliedz pretendēt uz SAPARD finansējumu vai uz valsts subsīdijām. Protams, tā ir papīru būšana un laika patēriņš, vajadzīgas zināšanas, bet tas ir izdarāms,’’ uzsver Dzintra.
"Zaķu valstība" ir tikai viņas pārziņā, Dzintras vīram ir savs bizness. Taču ar viņa padomu un atbalstu varot rēķināties vienmēr. Bērzaunietes apņēmību var tikai apbrīnot.
Pērn Dzintra absolvējusi RPIVA Madonas nodaļu. Šo mācību laiku Dzintra atzīst par vienu no skaistākajiem dzīvē. Bet šoruden viņa jau uzsākusi studijas maģistratūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Citu datumu laikraksti

  • Ziemā ieraugāms bagātīgs rudens

    Kārķu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs Jānis Jūgs kopš 1983.gada decembra pastāvīgi pieraksta novērotos laika apstākļus.Kārķu pamatskolas...

  • Stāsts par Liela Cilvēka lielu Nelaimi

    Stāsts par Antru Liedskalniņu nav tikai par ziediem un mīlestību, jo ziedi aug melnā, trūdiem bagātā zemē un šī zeme ir rūpīgi jāravē, citādi nezāles...

  • Izmanto savas tiesības!

    "Ko ceļu policists drīkst pieprasīt uzrādīt, kad mani ir apturējis uz ielas? Reizēm prasa aptieciņu, trijstūri un ugunsdzēšamo aparātu," jautā...

  • Afiša

    18.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas spēlē DJ Juris.18.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas spēlē...

  • Ar vitamīniem pretī pavasarim

    Silta vai auksta ziema - aptiekās pircēju gana, jo tas ir gadalaiks, kad ikviens rūpīgāk pievēršas veselībai.Silta vai auksta ziema - aptiekās...

  • Bataljonā sākas “Sporta spēles 2002”

    Ar slēpošanas sacensībām sporta bāzē "Mežinieki" sākušās Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona virsnieku, virsdienestnieku un obligātā militārā...