Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums - Ziemeļlatvijā.

Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums - Ziemeļlatvijā. Tomēr kaimiņi ir pārliecināti, ka pie viņiem ir siltāks - dienvidi tomēr.
Lai pārliecinātos, kam taisnība un vai igauņi tiešām ir tuvāk Eiropai, nolēma palūkoties redakcijas darbinieki.
No Drusku pilskalna (247 metri virs jūras līmeņa) Veclaicenē var redzēt Munameģi, uz kuru tā vēlējās aizbraukt Lāsmiņa filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tagad televīzijas šovā “Ekspedīcija” var redzēt, kā viņa ceļo gar Jūrmalu. Bet mēs vispirms piestājam Rougē. Tur no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidus izmanto ūdens enerģiju. Ierīkota ne tikai mazā hidroelektrostacija, bet arī ūdens trieces (burtiski tulkojot no igauņu valodas - “ūdens auni”). Tie uzpumpē ūdeni kalnā, kur tūristi var padzerties, ja noliec koka stieni.
Laikam gan ne tikai es pirmo reizi redzēju, kā sākas upe. Iztekas vietā ir pilnīgi sausa zeme, soli tālāk zem pēdām var sajust mitrumu, bet vēl tālāk jau ir neliela urga, kas kļūst arvien platāka. Gar tās krastu iekārtota enerģijas taka. Rouge tāpat kā Veclaicene atrodas uz pakalniem, starp kuriem mirdz ezeru acis. Tur no šūpolēm kalna galā var redzēt trīs ezerus. Caur ezeru virkni tek upe, kuras senlejas krastā atsedzas smilšakmens. Pagasta centrā ir Igaunijas dziļākais ezers - 38 metri. Skaistā dabas ainava veidojusies pēc ledus laikmeta, kad kušanas ūdeņi izskaloja šo ieleju un Kornetu Peļļu gravas Latvijas pusē.
Atšķirība ir tā, ka Rouge jau sen veidojusies kā viena no ievērojamākajām tūristu apskates vietām. Tagad pagastā tūristiem ir 600 gultasvietas, bet Alūksnē var nakšņot apmēram 150 cilvēki.
No dižākā kalna virsotnes raugoties
Tikai stundas ceturkšņa brauciena attālumā no Rouges ir triju Baltijas valstu augstākā virsotne - Munameģis, lai gan tikai par dažiem metriem pārspēj Gaiziņu. Igaunijā bijušie zina, ka Munameģi ir divi - lielais un mazais. Bet lauvastiesa uzmanības, protams, tiek dižākajam, kas ir 317,6 metrus virs jūras līmeņa. Tas gan ir tikai nedaudz virs citiem Hānjas augstienes pakalniem, bet skatu tornis ļauj celt snīpi vēl augstāk - 346,7 metrus. To var darīt arī igauņi, jo viņi šo vietu kopj. Uzkāpt tajā ir vieglāk, jo pa taku kalnā jāiet tikai 50 metrus. Tagad torņa saimnieks ir Hānjas pagasta padome. Par iespēju doties līdz tā virsotnei, iepazīstot zemes vēsturi un interesantākās apskates vietas, ir jāpērk biļete, kas nav lēta. Bez tam ir stikla ziedojumu urna, kas ir gandrīz pilna ar naudas zīmēm.
Kalnā jau ir pievadīts ūdens un ierīkota kanalizācija. Tas dos iespēju skatu tornī vai tā apkārtnē ierīkot visām prasībām atbilstošas kafejnīcas un tualetes. Drīzumā tornī ierīkos liftu. Būs brīvdabas estrāde, jo tradicionāli Munameģī svin Jāņu dienu, Jaungada sarīkojumus un citus pasākumus.
Tartu - studentu jeb atraitnes dēlu pilsēta
Braucot caur Veru, piemineklis prāmja “Estonia” bojāgājušajiem šīs pilsētas delegācijas locekļiem atgādina traģēdiju pirms deviņiem gadiem. Viņi devās uz sadraudzības pilsētu Zviedrijā. Piemineklī attēlots sasvēries prāmja gals un slīkstošo rokas. Pilsētas iedzīvotāji lepojas, ka Veru strādājošais ārsts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds sastādījis un izdevis igauņu tautas eposu “Kalevipoegs”.
Tomēr nenoliedzami Igaunijas dienvidu daļā spilgtākā pilsēta ir Tartu. Tās universitāte, šķiet, izstaro īpašu auru, tāpēc nav grūti iztēloties, kā pa kādu no rudenīgo parku celiņiem, eņģeļu vai velna tiltiņu staigāja Krišjānis Valdemārs, vai uz kāda soliņa plānus par dainu sistematizēšanu kala tolaik vēl jaunais Krišjānis Barons. Varbūt arī viņi piedalījās medicīnas fakultātes studentu tradīcijas stiprināšanā - izlaiduma ballē ar šampanieti mazgāja Bēra pieminekļa galvu. Arī igauņu jauneklis Kristians Jāks Petersons, kam vecāki strādāja Rīgā, gribēja studēt, tāpēc nereti nācās kājām iet no vienas pilsētas uz otru. Dzimtcilvēku dēls bija dzejnieks, kas mira 21 gada vecumā, tāpēc var salīdzināt ar Plūdoņa “Atraitnes dēlu”. Domkalnā universitātes studentam ir piemineklis, bet viņa dzimšanas dienā Igaunija svin Dzimtās valodas dienu.
Igauņi atzīst, ka visnozīmīgākais ir Tartu gars. To nevar uzlikt uz maizes, bet, ilgāk uzturoties šajā pilsētā, var sajust. Uz to ir pārcēlusies Igaunijas Izglītības ministrija, lai būtu tuvāk apmēram 11 000 studentiem, kas mācās arī citās augstskolās. Universitātē saglabājusies viena karcera telpa, bet tādas bijušas vairākas. Ar karceri sodīja par dāmas apvainošanu, jāšanu ar zirgu universitātes vestibilā vai duelēšanos. Telpā ir koka gulta, galds un nakts trauks. Bet visinteresantākās ir apzīmētās sienas, kur sodītie atstājuši savus “mākslas darbus”. Universitātē ir arī antīkās mākslas muzejs.
Ar velna palīgu - pazemes alās
Pilvas apriņķī ir Ilumetsa (igauniski - skaistais mežs) meteorīta krāteris. Uz to ved no dēļiem izlikta taka, jo acīmredzot vieta ir purvaina. Kur sprādzis meteorīts, ir iedobe. Vai tajā ir ūdens, atkarīgs no laika apstākļiem. Iespējams, ka meteorīta metāla šķembas ir zemē apkārtnē. Bet tās, kas bijušas virspusē, droši vien izmantotas darbarīku un ieroču gatavošanai. Igauņi krāteri dēvē par elles bedri, tāpēc ceļā uz to var redzēt velnus - jautrus un nebēdnīgus kā paši ekskursanti mežā. Uzskata, ka Kāli meteorīta krāteris ir jaunāks. Pie tā atrada apmēram divus kilogramus šķembu, bet sīkas. Igaunijā ir apzinātas piecas sešas krāteru vietas, bet to ir vēl vairāk.
Ir puskrēsla, kad sasniedzam Piusas alas. Taču tajās arī gaišā dienā būtu jāiet ar sveci. Savulaik balto silikāta smilšu ieguvēji izveidojuši neskaitāmus labirintus ar vairāk nekā piecus metrus augstām velvju kolonnām. Iedomājoties, ka tās ir no smiltīm... Jā, dažās vietās ir iebrukumi, pa kuriem iespīd gaisma. Vietām izveidotas logu ailes, kas atgādina altārus, jo uz tām deg sveces, ko atstājuši tūristi. Eju labirinti aizņem apmēram sešus hektārus. Cits citu biedējot tumsā, izstaigājām nelielu daļu no mazā labirinta. Smilšu ieguve sākta 1921.gadā, noņemot virsējo - nederīgo slāni un rokoties arvien dziļāk. Tagad smiltis ņem atklātā karjerā, izmantojot tehniku.
Svin Setu karalistes svētkus
Draudīgi melni pret satumsušajām debesīm izskatās Vastselinas cietokšņa torņi un drupas. Cietoksnis piederēja Tartu bīskapijai. Tam iepretim pie Krievijas robežas ir Izborskas cietoksnis. Bet vairāk par brīnumu - pie tā sienas nepiestiprināta palikusi svētbilde, kas lika uz šo vietu doties svētceļiniekiem - pārsteidz setu spēja saglabāt savas tradīcijas. Setu zeme tika atdalīta no pārējās valsts teritorijas vēlajos viduslaikos. Livonijas ordenis vairākkārt mēģināja to atkarot Krievijai, bet neveiksmīgi. Lai gan seti pratuši apliecināt savu nacionālo identitāti un igauņu dialektu, valodā, paražās, tradīcijās un piederībā pie pareizticīgās baznīcas jūtama krievu ietekme.
Derētu aizbraukt un piedalīties svētkos, kad ievēl setu karali. Katram pretendentam sastājas piekritēju rinda. Kam tā ir garāka, tas kļūst karalis. Interesanti, ka uz savdabīgajām vēlēšanām ierodas arī Igaunijas valdības pārstāvji. Viņi rēķinās ar setu karaļa domām, lai gan tagad tā teritorija ir tikai trīsarpus pagastu Pilvas apriņķī. Bet tūkstošiem gadu arī Pečori un Izborska bija setu tautas dzimtene.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...

  • Iedzīvotājus neapmierina dabas lieguma ierobežojumi

    Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi...

  • Policija informē

    Apzog lauku mājas. Alsviķu pagastā naktī uz 7.oktobri uzlauzta māja, nozagtas dažādas mantas un pase.Apzog lauku mājas Alsviķu pagastā naktī uz...

  • Reģistrēti dzimušie septembrī

    Alūksnes pilsētā - Edgars Voroņins, Laura Zitāne, Margita Lancmane, Ričards Tarantenkovs, Daniela Dantiņa, Reinis Liepiņš, Emīls Nils Hamanis, Alise...