Ir vienīgais Kosmos Krisantos

Katrs vecāks savam bērnam vārdu izvēlas dažādi. Ilze Kosireva no Trapenes savam dēlam devusi divus vārdus – Kosmos Krisantos, kas ir vienīgie vārdi Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu dati liecina, ka Latvijā vēl ir trīs Kosmosi, kuru vārdi beidzas ar diviem “s”.

Likums rada pārpratumus
I.Kosireva stāsta, ka vārdu Kosmos ieteicis viņa tēvs, kuram ir grieķu saknes un kura vārds ir Kosmas. “Viņš gribēja, lai dēla vārds ir līdzīgs viņa vārdam, bet ne gluži tāds pats. Nebiju gluži ar mieru, bet tomēr nolēmām izvēlēties tādu vārdu. Otro vārdu izvēlējos es pati, kurā tad arī dēlu pārsvarā saucam. Vārdu Kosmos praktiski neizmantojam,” viņa saka. Pirms dēla piedzimšanas viņa esot lasījusi lielu sarakstu ar bērnu vārdiem un reiz, pieceļoties no rīta, skaidri zinājusi, ka tieši vārds Krisantos ir piemērots viņas dēlam. Šis vārds tulkojumā no grieķu valodas nozīmē Kristus svētība. Lai arī abi šie vārdi ir ar dziļu nozīmi un ļoti skanīgi, to reģistrācija nebūt nepagāja bez problēmām. “Reģistrējāmies Rīgā, mums pasē gribēja ierakstīt abus šos vārdus ar diviem “s” galotnē, lai tas atbilstu latviešu valodas likumiem un tos būtu viegli locīt. Mēs cīnījāmies pretī un sūtījām iesniegumu uz Valsts valodas centru. Galu galā mums izdevās izcīnīt, ka vārdiem netiks likts papildu “s” galotnē. Šāds likums rada pārpratumus, piemēram, nesenajā gadījumā Latvijā, kur bērnam tika izvēlēts vārds Miron, bet pēc latviešu valodas likumiem tam vajadzēja pielikt galotnē “s”, kas veidoja vārdu Mirons. Es uzskatu, ka vārdam ir jābūt tādam, kāds tas ir izvēlēts, un tas nav jāpakļauj Valsts valodas likumam,” uzskata I.Kosireva. Par šo cīnīšanos viņas ģimene saskārusies arī ar negatīvām diskusijām internetā.
Mazais Krisantos saka, ka viņam patīk abi savi vārdi, lai arī sākumā viņa vārdu citiem bērniem bijušas grūtības izrunāt. “Sākumā māsīca Krisantou sauca par Santou, jo viņa nevarēja izrunāt pirmos burtus, taču bērnudārzā bērni sauc viņu vārdā un tas tiešām nesagādā problēmas,” saka mamma. Viņa arī uzsver, ka dēlam šāds interesants vārds nav izvēlēts tikai tādēļ, lai tas būtu kaut kas neierasts. I.Kosireva uzskata, ka bērnam ir jāliek tāds vārds, kādu sirds jūt vēlamies ielikt, un uzskata, ka bērns to droši varēs vēlāk arī mainīt. “Šajā jautājumā man nav aizspriedumu, jo bērnam ir tiesības mainīt savu vārdu, un tā nav kaut kāda necieņas izrādīšana vecākiem,” viņa saka.

Populārākie vārdi Latvijā – Sofija un Roberts
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka pērn pieci populārākie vīriešu vārdi bijuši: Roberts (267), Markuss (228), Gustavs (208), Daniels (206) un Artjoms (195). Pirms divdesmit gadiem, 1993.gadā, vīriešu vārdu tops izskatījās šādi: Jānis (657), Artūrs (483), Edgars (477), Kristaps (379) un Mārtiņš (366). Vislatviskākais vārds Jānis saglabājis līderpozīciju līdz pat 1998.gadam, tomēr, sākot ar 2001.gadu, vārds Jānis vairs nav atrodams piecu populārāko vārdu sarakstā. Taču šajā gadā topā parādās vārds Roberts, kurš gan 2012.gadā, gan 2013.gadā bijis populārākais vārds Latvijā. Kopš 2001.gada piecu populārāko vīriešu vārdu sarakstā parādījies vārds Daniels, kas no 2003. līdz 2008.gadam ir bijis pats populārākais vīriešu vārds.
Līdzīgas pārmaiņas divdesmit gadu laikā piedzīvojis arī sieviešu vārdu tops. 2013.gadā pieci populārākie sieviešu vārdi bija Sofija (255), Marta (225), Emīlija (221), Anna (212) un Alise (208). 1993.gadā populārākie vārdi bija Kristīne (476), Laura (408), Elīna (327), Linda (286) un Santa (265). Visilgāk, līdz pat 2008.gadam, piecu populārāko vārdu topā noturējies vārds Laura. Kopš 1994.gada piecu populārāko sieviešu vārdu sarakstā stabili turas vārdi Anastasija un Viktorija. Periodiski populārāko vārdu sarakstā iekļuvis arī vārds Anna. Savukārt vārds Marta piecu populārāko sieviešu vārdu sarakstā pirmo reizi iekļuvis 2005.gadā, tad pazudis, bet 2013.gadā atgriezies topa otrajā vietā. Tomēr arī piecu populārāko sieviešu vārdu sarakstā pēdējos gados ir nemainīgs līderis - 2013.gada populārākais vārds Sofija, kurš līdera pozīcijā turas jau kopš 2010.gada. Interesanti, ka viens no Latvijas raksturīgākajiem sievietes vārdiem Līga divdesmit gadu laikā ne reizi nav iekļuvis piecu populārāko sieviešu vārdu sarakstā - piemēram, pērn tas izvēlēts tikai 26 reizes. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Šogad var slidot arī uz ezera

    Šogad var slidot arī uz ezera

    Šogad aprit pieci gadi, kopš Alūksnē tika atjaunota hokeja spēlēšanas tradīcija, kas gadu gaitā bija apsīkusi. Iespējams, šis gads ieies vēsturē ar...

  • Pirmais maratons noskriets

    Dins Vecāns noskrējis pirmo no septiņiem maratoniem, kurus viņš iecerējis skriet dažādos kontinentos. Āfrikas valstī Marokā Marakešas maratonu viņš...

  • Aicina iedvesmot talantus

    Aicina iedvesmot talantus

    “Okartes Autosporta Akadēmija” katru gadu atbalsta jaunos autosporta talantus. Pērn pirmo reizi Latvijas autosporta vēsturē tika izsludināta “OKartes...

  • Uzticīgas “Alūksnes Ziņām”  jau piecpadsmit gadus

    Uzticīgas “Alūksnes Ziņām” jau piecpadsmit gadus

    “Alūksnes Ziņu” abonēšanas akcijas “Abonē par latiem – saņem eiro” izlozē šonedēļ galveno balvu – 300 eiro – ieguva mālupiete Veronika Pakere....

  • Saglabā latviskumu

    Saglabā latviskumu

    Ziemeru pagasta folklorai ir senas tradīcijas, un jau 50 gadus Ziemeros pierakstītās dziesmas, dejas un rotaļas dzied, spēlē un dejo Ziemeru pagasta...

  • Viens : nulle – vietējo labā

    Viens : nulle – vietējo labā

    Leģendā pārvēršas stāsts par laikiem, kad pirmos Mār­upes gurķīšus varēja nobaudīt tikai februārī, bet tomātus – martā. Tagad veikala un tirgus...

  • Būt vai nebūt mazajām skolām?

    Būt vai nebūt mazajām skolām?  8

    2011.gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika slēgtas Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas. Pērn uzmanība tika pievērsta Mārkalnes pamatskolai...

  • Veidos fondu

    Alūksnes novada dome no budžeta līdzekļiem veidos Attīstības fondu, kā finansējumu dalīs visiem 15 novada pagastiem attīstības projektu īstenošanai....

  • Jāiesniedz pārskati

    Ziemeļaustrumu virsmežniecība meža īpašniekiem atgādina, ka katru gadu līdz 1.februārim ir pienākums informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā...