Īsa pietura ikdienas steigā

Droši vien ne tikai es arvien vairāk izjūtu, cik ārkārtīgi straujš ir mūsu dzīves ritms. To vislabāk var redzēt, raugoties uz pieaugušajiem bērniem.

Droši vien ne tikai es arvien vairāk izjūtu, cik ārkārtīgi straujš ir mūsu dzīves ritms. To vislabāk var redzēt, raugoties uz pieaugušajiem bērniem. Protams, ir prieks par viņu panākumiem. Tomēr reizēm kļūst skumji, ka tiem veidojas sava, no manis neatkarīga pasaule. Ja gribu tajā būt savējā, jāatrod laiks un iespēja būt kopā, lai gan dzīvojam diezgan tālu cits no cita. Pārliecinājos, ka tas rada vienlīdz lielu gandarījumu bērniem un vecākiem. Aizvadītās brīvdienas bija kā ceļojums pagātnē un nākotnē. Studentu pilsētā Jelgavā mācījies vīrs, dēls un varbūt to darīs arī mazdēls. Viņiem bija interesanti dalīties iespaidos un atziņās, vērojot pēc Rastrelli projekta celto pili Lielupes krastā.
Apstāšanās zeltainajā rudenī ļāva mirkli padomāt, kāda jēga ir mūžīgai skriešanai. Liekas, ka pirmdienā iesēžos karuselī, kas uzņem tempu - ātrāk, ātrāk, vēl ātrāk... Attopos, kad piektdienas vakarā tas beidzot apstājas, un ielu laternu gaismā varu vērties tumšajās debesīs. Kur palikusi nedēļa? Nav nemaz slikti uzdot jautājumu, jo uz to ir jāatbild. Jā, varu uzskaitīt padarīto, bet tas neko būtisku neizsaka. Par lielāko veiksmi uzskatu to, ka mācos uzticēties dzīvi jeb likteni virzošajam spēkam. Lai virzītos uz priekšu, saņemu gan labo, gan slikto. Reizēm liekas - ak, šausmas, par ko man tāds sods. Bet tad izrādās, ka pārdzīvojums ir ietekmējis mani tā, ka esmu mainījusi skatījumu uz dzīvi, kļuvusi pozitīvāka. Tātad patiesībā viss mainās uz labu. Par spīti gadiem jūtos kā mūžīgā studente dzīves skolā. Varbūt citiem manas pārvērtības šķiet maz pamanāmas, tādas kā pasteļtoņu pārejas, bet pati tās izjūtu ļoti spilgti.
Viss dzīvē notiek ar gudru ziņu. Ja kāds saka, ka viņam nav laika, tad tas ir mīts, kam gribas ticēt. Acīmredzot kaut kas cits tajā brīdī ir svarīgāks, tāpēc sevi attaisno ar laika trūkumu. Ar nožēlu atceros gadus, kad maz biju kopā ar bērniem. Tolaik likās neiedomājami, ka par darbu un sabiedriskiem pienākumiem svarīgāka var būt ģimene. Arī tagad bieži nav laika mājām, bet atšķirība ir tā, ka es zinu - tas nav normāli. Varu būt gandarīta, ka meita laikus saskatīja šo vēl arvien izplatīto ačgārnību. Viņa neatkārtoja manas kļūdas, bet atzina, ka dzīvē nav nekā svarīgāka par ģimeni un bērniem.
Veca patiesība ir tāda, ka vecāki mīl bērnus tādus, kādi viņi ir. Un tāpat bērni mīl vecākus, lai kādi viņi nebūtu. Tas nozīmē, ka nav vajadzības izlikties labākiem. Svarīgi ir zināt, kas mums ir vajadzīgs. Nauda, amats, karjera, ģimenes idille? Visu iegūt nav iespējams, tāpēc bieži vien izrādās, ka daudz svarīgākas ir pavisam citas vērtības, nevis tās, kas iegūtas. Nav nekā vērtīgāka par bērnu atzinumu, ka viņiem ir pasaulē vismīļākā māte.

Citu datumu laikraksti

  • Oktobris - zemliku mēnesis

    Šis ir laiks, kad, atstājot aiz sevis krāšņu lapu zeltu, dienu nomaina tumši violeta nakts, pilna mistikas, burvības un smeldzes.Šis ir laiks, kad,...

  • Zemes dienestā gatavojas reorganizācijai

    Līdz nākamā gada sākumam tiks pabeigta Valsts zemes dienesta reorganizācija, kas paredz mainīt zemes dienesta funkcijas un izveidot jaunu...

  • Alūksnē atver daudzveidīgu pakalpojumu biroju

    Alūksnē šonedēļ ir atvērts jauns Juridisko, grāmatvedības, tūrisma un lietišķo pakalpojumu birojs. To izveidojušas piecas alūksnietes - Ilze Rubene,...