Izdod grāmatu par Alūksnes rajonu 24 valodās

Kultūrvēsturnieks Jānis Polis no Alūksnes kopā ar domubiedriem ir izdevis informatīvu materiālu - grāmatu “Tuvās un tālās mājas” par Alūksnes un Balvu rajonu. Izdevums ir īpašs, jo informācija tajā lasāma 24 valodās.

Kultūrvēsturnieks Jānis Polis no Alūksnes kopā ar domubiedriem ir izdevis informatīvu materiālu - grāmatu "Tuvās un tālās mājas" par Alūksnes un Balvu rajonu. Izdevums ir īpašs, jo informācija tajā lasāma 24 valodās.
Rīt Rīgā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Mazākumtautību informācijas un kultūras nodaļā, būs šā izdevuma prezentācija.
Materiāls tapis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā "Tuvās un tālās mājas", kā arī ar Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centra un tā vadītājas Dzintras Zvejnieces atbalstu. Turklāt tajā var atrast jaunākos datus par abu rajonu iedzīvotāju skaitu un tautībām, par to vēsturi un attīstību. Materiāls lasāms arī krievu, nīderlandiešu, bulgāru, lietuviešu, angļu, zviedru, ungāru, baltkrievu, igauņu, ukraiņu, somu, vācu, poļu, spāņu, franču, dāņu, norvēģu, čehu, čigānu, slovaku, lībiešu un itāļu valodā, ka arī latgaļu dialektā.
"Vairākus gadus Alūksnes rajonā notika Pilsonības dienas, mums izveidojās laba sadarbība ar jaukiem, radošiem cilvēkiem, kas nesen ieguvuši Latvijas pilsonību. Visu laiku runājam par šo cilvēku integrāciju, gribējās paspert vismaz pussolīti pretī, lai viņi saprastu, ka katra valoda ir vērtība. Arī viņi katrs pārstāv kādu pasaules valodu un savu izcelsmes zemi, esot Alūksnes rajonā. Tādus mēs viņus cienām," stāsta J.Polis.
Viņš norāda, ka Latvijā ir cilvēki, kas uzskata - tā ir izveidojies, ka Latvijā ir divas lingvistiskās nācijas.
Jānis Polis grāmatas ievadā uzsver, ka kārtīgam latvietim vārds "krievvalodīgais" ir svešs.
"Alūksnes rajonā dzīvo simtiem cittautiešu, kas zina gan latviešu valodu, gan savu dzimto valodu - pie kā tad viņi pieder? Tas ir absurds, jo mēs cienām katru tautu ar tās mentalitāti. Tas arī pamudināja veidot šo grāmatu," atzīst. J.Polis.
Viņš uzsver, ka grāmatas veidošanas process bija interesants. Kopā ar domubiedriem viņš izvēlējās grūtāko un savdabīgāko teksta tulkošanas ceļu, vēršoties pie iedzīvotājiem, nevis specializētā tulkošanas birojā. Abu rajonu iedzīvotāju etniskā sastāva atspoguļošana ir unikāls pētījums. Turklāt tajā ir veikts etniskā sastāva salīdzinājums par 1935.gadu un 2004.gadu. Tie ir visjaunākie dati, kas gūti no Iedzīvotāju reģistra departamenta.
"Mēs gribējām aktivizēt jaunos Latvijas pilsoņus, tādēļ lūdzām viņiem iztulkot grāmatas tekstu savā valodā. Izveidojās traģikomiska situācija - tautības ir 27, bet valodu vairs ne tuvu nav tik daudz, jo daudzi cilvēki vairs neprot savu senču valodu. Atsaucība no Alūksnes rajona cilvēkiem bija liela. Atsaucīgas bija māte un meita - Malle un Kristīna Timofejevas, kas tulkoja tekstu igauņu valodā. Tāpat māsas Inga, Līga un Maija Ausekles, kas tulkoja angļu, franču, itāļu un zviedru valodā. Sindija Agare tulkoja lietuviešu valodā, krievu valodā - Elīna Knausa un Regīna Killi, ukraiņu valodā - Tatjana Bērziņa un Violeta Tarauda, poļu - Andžejs Keziks. Paldies arī citiem atsaucīgajiem cilvēkiem. Tika izsūtīti epasti visām kultūras biedrībām Latvijā, vēstniecībām ar lūgumu palīdzēt tulkošanā, atsaucība bija dažāda. Teksta pārtulkošanai dažās valodās tomēr vajadzēja lūgt tulkošanas biroja palīdzību," norāda J.Polis.
Viņš atzīst, ka poļu un lībiešu valodā bija spiesti vienkāršot dažus burtus, pretējā gadījumā tos nevarēja uzrakstīt datorā. Arī grāmatā izmantotie fotoattēli ir pašu radīti. Tagad J.Polim ir iecere turpināt iesākto darbu un izdot kādu plašāku materiālu par Alūksnes rajonu, tā vēsturisko attīstību - arī vairākās valodās, bet ne tik daudzās.
Grāmatas pielikumā var atrast informāciju par mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām Latvijā, tostarp Alūksnes rajonā, alūksniešu etniskās integrācijas projektiem laika posmā no 1998. līdz 2005.gadam un jaundibināto Alūksnes Novada fondu. Interesenti jauno izdevumu var iegūt Alūksnes NVO centrā. Ievadā var lasīt Dzintras Zvejnieces, Solveigas Selgas, Guntas Ļuļes un Jāņa Poļa domas.
***
Fakti
- 1935.gadā Alūksnē bija 4385 iedzīvotāji, lielākoties latvieši, bet arī igauņi, ebreji, krievi, vācieši, baltkrievi, poļi, lietuvieši.
- 2004.gadā Alūksnes rajonā bija 25 124 iedzīvotāji. No tiem 20 662 ir latvieši, 3432 - krievi, 302 ukraiņi, 270 igauņi, 117 baltkrievi, 72 poļi, 62 rumāņi, 47 lietuvieši, 39 čigāni, 22 moldāvi, 17 tatāri, 17 vācieši, 12 čečeni, 11 ebreji, 6 armēņi, 5 ungāri,
5 čuvaši, 4 baškīri, 3 mordvieši, 2 somi, 2 udmurti, 1 azerbaidžānis, dargāns, tats, spānis, osetīns, gruzīns.

Citu datumu laikraksti