Izdota grāmata par Hopenhofas muižu

Izdota grāmata “Hopenhofas - Apes muiža laikmetu vējos” par kādreizējo Hopenhofas muižu Apē - viena no tās autorēm ir novadpētniece un pedagoģe Irēna Meistere no Apes. Aizvadītajā piektdienā “Dantes Aligjēri biedrība” devās ekskursijas braucienā uz Igauniju, pa ceļam piestājot Apē un rīkojot grāmatas atvēršanas svētkus. “Dantes Aligjēri biedrība” prezidents ir apgāda “Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis - minēto grāmatu izdevusi “Jumava”. Apes bibliotēka no biedrības saņēma dāvanā grāmatas eksemplāru ar biedru parakstiem.

Sava sākotne ir jāzina
Otra grāmatas autore un ilustrāciju devēja ir Barbara Pauli, kura ir barona Delviga mazmeita. Atvēršanas svētkos Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore un Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Dina Meistere uzsvēra, ka šī ir grāmata, kas ļaus šodienas paaudzei un arī nākamajām uzzināt daudz nozīmīga par savu sākotni. “Ape ir sākusies no barona Delviga muižas, kurš deva darbu šejienes cilvēkiem, ienesa šeit attīstību, izglītību un dārzu kultūru. Uzskatu, ka mums visiem ir jāzina vēsture par vietu, no kuras esam cēlušies. Arī man ir savs stāsts, jo agrāk kādreizējās Hopenhofas ēkā bija slimnīca, kur es nācu pasaulē,” atzina D.Meistere.
J.Visockis uzsvēra - grāmatas tapšanas ceļš nekad nav vienkāršs, izņēmums nav bijis arī šoreiz. “Pirms četriem gadiem Rīgā, “Arsenālā”, bija izstāde, kas veltīta simts gadiem pēc Pirmā pasaules kara. Toreiz notika arī lekcija, ko vadīja profesors Ojārs Spārītis, kurš man parādīja grāmatiņu par Hopenhofu. Tā bija izdota Vācijā 1989.gadā. Ieinteresējos, bet gribējās greznāku, izsmeļošāku, jau vislatvijas mēroga grāmatu. Darbs bija ilgs, bet četru gadu laikā nonācām līdz grāmatai. Prieks, ka Ape uztur spēkā šīs vērtības,” pauda J.Visockis.

Grāmata bez aizspriedumiem
Profesors Ojārs Spārītis rakstījis grāmatas pēcvārdu. Pirms 20 gadiem viņam minētās grāmatas 1989.gada eksemplāru vācu valodā esot uzdāvinājuši baltvācieši. “Pagātnes mantojums sabiedrībā ne vienmēr tiek uztverts viennozīmīgi. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsos dažkārt sēž iekšā inerce - vai runāt par vācisko kultūras mantojumu drīkst pozitīvā nozīmē vai arī tas viss vienmēr liek atcerēties 1905.gadu, latviešu 700 gadu verdzību un visas citas klišejas, ar kurām mēs bērnībā, skolā un dzīvē esam baroti. Bet - ja mēs mīlam Jāņa Jaunsudrabiņa “Balto grāmatu”, kura atklāj mūsu zemnieku kārtas skaistumu, tad grāmata par Hopenhofu bez aizspriedumiem, skaistā, cilvēciskā formā, ar lielisku laikmeta izpratni atklāj mums saturu, kas 100 gadus vēlāk, kad muiža kā ekonomisks jēdziens ir izgājusi no mūsu aprites, pasaka, kas šī muiža bija, kāda tā bija, kas un kā tur dzīvoja,” sacīja O.Spārītis.

Pievienotā vērtība
Arī O.Spārītis uzteica Apes novada pašvaldību, kas apzinājusies, ka šī grāmata būs kaut kas ļoti labs, kas vietējiem iedzīvotājiem palīdzēs izprast novadu, kurā viņi dzīvo un kuru šodien attīsta jau citādākās saimnieciskās kategorijās.
“Savu pievienoto vērtību grāmatai devusi vietējā kultūrvēsturniece Irēna Meistere, kura pētījusi novada vēsturi, veikusi skrupulozu tulkošanas darbu un savilkusi kopā tik daudzas lietas, kas šo naivo, bērnišķīgo un sirsnīgo atmiņu grāmatiņu padara par novada uzziņas enciklopēdiju. Izdevējs saka, ka šai grāmatai varētu būt ļoti sekmīgs komerciālais mūžs - tas tikai priecē. Šajā sirsnības atklāsmē arvien mazāk kļūst to, kuri jautā - kas ir muiža? Ja caur šo grāmatu mēs varam palīdzēt cilvēkiem iemīlēt Latvijas vēsturi - brīnišķīgi un apsveicami!” uzsvēra O.Spārītis.

“Vaidavas pērļu” paveiktais
I.Meistere savulaik Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā strādāja par vācu valodas un kultūrvēstures skolotāju. Viņa ir pārliecināta, ka caur pagātni cilvēki labāk izprot tagadni. I.Meistere darbu pie tulkošanas sāka jau 2006.gadā, pēc septiņiem gadiem tulkošana bija pabeigta, bet 2014.gadā no “Jumavas” tika izteikts piedāvājums darbu papildināt, uzrakstot turpinājumu. Šodien tas viss rezultējies grāmatā. I.Meistrei šī ir pirmā grāmata, kas izdota ar viņas materiāliem.
“Paldies Apes novada pašvaldībai un Apes novadpētniecības un tūrisma klubiņa “Vaidavas pērles” neformālajai grupai. Tās ir sievietes, kuras interesējas par pagātni un grib to izzināt. Grāmatu gribējās uzrakstīt un iztulkot, jo jaunatne neko nezina par mūsu pagātni. Kad viņiem par to stāsta - viņi ar interesi un izbrīnu klausās. Es šo grāmatu rakstīju apeniešiem un Apes jaunatnei, lai viņi zina savas saknes. Tā kā man bija jāveic ne tikai tulkošanas darbs, bet arī jāturpina rakstīšana, tad viena no “Vaidavas pērlēm” Diāna Liepiņa iedeva man divas rokrakstā rakstītas lapiņas ar atmiņām. Viņa bija tik gudra, ka 30 gadus vāca atmiņas no Hopenhofas muižas strādnieku bērniem. Tajā mirklī mani pārņēma izmisums... Gājām pie cilvēkiem, kuri vēl kaut ko atcerējās, braucām uz Igauniju, apmeklējām visas barona Delviga muižas. Liels informācijas avots bija Delvigu un Vālu dzimtas pēcteči,” materiālu vākšanas laiku atceras I.Meistere. Viņa ir ļoti aizrautīga novadpētniece - galvā jau virmo idejas par nākamajiem veicamajiem darbiem, arī materiālu savākts ļoti daudz. “Ļoti interesanti ir baltvācieši. Tāpat arī mācītāju dzimtas, piemēram, savulaik šajā pusē kalpoja mācītājs Bruno Treijs, kurš bija kā otrs Garlībs Merķelis,” saka I.Meistere.

Atbalsta arī pašvaldība
Apes novada pašvaldības izpilddirektors Viesturs Dandens ar ziediem pašvaldības vārdā pateicās I.Meisterei par ieguldīto darbu grāmatas tapšanā. Jāuzsver, ka, sagaidot Apes pilsētas 90.gadadienu un Latvijas 100.gadadienu, Apes novada pašvaldība atbalstīja I.Meisteres iniciatīvu izzināt vēsturisko mantojumu par Api. Pašvaldība ar apgādu “Jumava” 2017.gadā noslēdza sadarbības līgumu par grāmatas izdošanu. 2017.gada decembrī dome noteica grāmatas izdošanas kopējās izmaksas 3938,82 eiro apmērā.
Apes novada pašvaldībā atzīst, ka šī grāmata ir unikāls, nozīmīgs un bagātīgs izziņas materiāls gan vietējiem iedzīvotājiem, gan citiem interesentiem - novadpētniekiem, vēsturniekiem un tūristiem, sniedzot ieskatu Apes un tās tuvējās apkārtnes vēsturē. Grāmatu izmantos kā prezentācijas materiālu, to varēs iegādāties Apes novada tūrisma informācijas centros.


Grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs: “Šī grāmata ir ļoti sirsnīga saturā un stāstījumā, nedaudz naiva, bet tieši tas var piesaistīt plašāku auditoriju. Tā ir mākslinieciski pievilcīgs, tīkams izdevums. Veidojas teksta un attēlu sintēze - cik bērnišķīgi naivs, vienkāršs ir literārais stāstījums, tikpat daiļš ir vizuālais noformējums. Varat būt priecīgi, ka šāda grāmata ir tapusi!”.

Radiostacijas “Brīvā Eiropa” Minhenē (Vācija) bijusī žurnāliste, “Dantes Aligjēri biedrība” biedre Ingrīda Meierovica: “Šo grāmatu esmu jau izlasījusi - mani tā patiesi iepriecināja. Tajā aprakstīta mana bērnība! Manos senčos gan nav baronu. Katrā grāmatas nodaļā aprakstītās nodarbības mana vectēva lauku mājās bija uz mata tādas pašas! Gan brauca visi kopā sēņot un pēc tam gatavoja un marinēja sēnes, gan gāja griezt un lasīt ķimenes, gan vannošanās! Diemžēl liktenis, kas tagad piemeklējis šīs muižas Latvijā, ir piemeklējis arī šīs lielās lauku mājas, lai gan lielās saimniecības bija tās, kas veidoja Latvijas lauku ainavas. Mājas un muižas sabrūk, paliek tikai liepu alejas... Mūsu paaudzes cilvēkiem arī vajadzētu vairāk dalīties atmiņās par 20. un 19.gadsimtu.”

— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Pārdošanu atliek

    Pārdošanu atliek  4

    SIA “Alūksnes nami” iecerētajā pārdošanā vakar Alūksnes novada domes sēdē bija pavērsiens – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosināja jautājumu...

  • Alūksne īsumā

    Ziemeri ◆ No 28.jūnija sakarā ar tilta avārijas stāvokli līdz ekspertu slēdzienam un turpmāko lēmumu pieņemšanai VAS “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes...

  • Uz Mārkalnes ceļa sākušies remontdarbi

    SIA “8 CBR” ir sākuši remontdarbus uz valsts autoceļa Kolberģis–Ponkuļi posmā no Lāzberģa līdz Mārkalnei. Būvnieki aicina autovadītājus būt...