Izkopsim iekšējo mieru!

Pasaulē pazīstamais dzenbudisma skolotājs, garīgais vadonis un daudzu grāmatu autors Thičs Nhats Hanhs grāmatā “Ik solī ir miers” stāsta, kā gūt labumu situācijās, kuras mūs parasti nomāc un sēj nemieru.

Pasaulē pazīstamais dzenbudisma skolotājs, garīgais vadonis un daudzu grāmatu autors Thičs Nhats Hanhs grāmatā "Ik solī ir miers" stāsta, kā gūt labumu situācijās, kuras mūs parasti nomāc un sēj nemieru.
Šķietami vienkāršie vingrinājumi iedrošina izkopt iekšējo mieru - apzināties sevi un savas attiecības ar otru cilvēku, apkārtējo pasauli un tās skaistumu, apzināties valdošo sociālo netaisnību, veikt elpošanas vingrinājumus, kuri spēj izraisīt miera un prieka sajūtu.
Grāmatas priekšvārdā Viņa svētības Dalailamas domas: "Pirmām kārtām - miers ir jārod sevī. Es patiešām ticu, ka miera pamatā ir mīlestība, līdzcietība un altruisms. Ja cilvēks ir izkopis sevī šīs īpašības, tad viņš sev apkārt rada mieru un saskaņu. Vispirms katrs pats rada šo gaisotni ģimenē, no ģimenes tā izplatās sabiedrībā un no sabiedrības - pasaulē."
Šī grāmata ir ceļvedis tieši šajā virzienā. Thičs Nhats Hanhs māca ikdienā apzināties katru savu rīcību, atklāj, kā izmantot apziņas modrumu un koncentrēšanos, lai rastu risinājumu psiholoģiski sarežģītos gadījumos.
Miers ir rodams šeit un šai brīdī, mūsos un it visā, ko darām un redzam. Cita lieta ir, vai šo mirkli protam izjust. Svarīgi ir atcerēties, ka dzīvojam tikai tagad, šai brīdī. Ik elpas vilcienā, ik solī ir rodams miers, prieks un rāmums.
Ir svarīgi, ja smaida bērni un smaida pieaugušie. Ja ikdienā smaidīsim un jutīsimies mierīgi, ieguvēji būsim ne tikai paši, bet arī pārējie. Redzot kādu smaidām, saprotam - šis cilvēks dzīvo saskanīgu dzīvi. Arī niecīga smaida atblāzma vairo sapratni un apbrīnojami nomierina. Ja kādam skumju brīdī vēl izdodas saskatīt pienenē glabātu smaidu, tad apziņa vēl ir pietiekami modra. Ir tikai jāievelk pāris elpas vilcienu, lai atgūtu smaidu, jo it visā, kas atrodams ap mums, ir rodams smaids. Atliek tikai veikt elpošanas vingrinājumu.
Katram ir pazīstama sajūta, ka reizumis pat cilvēku drūzmā jūtamies noguruši un vientuļi. Tad vēlamies noslēgties, lai pabūtu vienatnē un atkal sasildītos. Mūsu izjūtas ir kā logi uz ārpasauli, un reizēm, kad vējš iebrāžas pa tiem iekšā, rodas juceklis. Ir cilvēki, kas atstāj logus atvērtus visu laiku, ļaujot svešiem skatiem no ārpasaules tur ielauzties un izraisīt nemieru un skumjas.
Autors raksta: "Mēs esam tādi, kādi jūtamies un ko sevī uzņemam. Ja esam dusmīgi, mēs esam dusmas. Ja esam iemīlējušies, esam mīlestība. Ja lūkojamies uz sniegiem klātu kalna virsotni, tad esam pats kalns. Mēs varam būt jebkas..." Tāpēc arī nevajadzētu būt gataviem skatīties visu, ko piedāvā televīzija. Ir skaidri jāapzinās, kādas programmas nodara ļaunumu nervu sistēmai, prātam un sirdij un kādas nāk par labu.
Būdami meditēšanas iesācēji, iespējams, kā visvienkāršāko mēs izvēlētos pamest pilsētu un doties uz laukiem, kur vienatnē ar klusumu vēlreiz atklātu sevi. Taču ne vienmēr iespējams pamest burzmu, tāpēc miers jāatrod tur, kur esam - stresa pilnajā dzīvē.
Elpošanas un smaida vingrinājumu varat veikt jebkurā vietā un jebkādā stāvoklī - stāvus, sēdus vai guļus.
Kad Hanhs bijis četrus gadus vecs, māte bieži viņu lutinājusi ar saldumiem - no darba nākdama, mājās atnesusi gardu biskvītu. Puisēns to ēdis pagalmā un lēnām (reizēm pat 30 vai 45 minūtes) - nokodis gabaliņu un skatījies debesīs. Tad ar kāju pieskāries sunim un ēdis nākamo kumosu. Viņš pilnībā izbaudījis mirkli, kad viņam piederējis biskvīts, suns, bambusa biezoknis, kaķis un viss pārējais.
Tas nav neiespējami - ēst tik lēni un ar tādu baudu, kā tas reiz darīts bērnībā. Varbūt kādam šķiet, ka bērnības atmiņas jau ir tālu, tomēr - tās joprojām mīt sirdī. Ēdot pilnībā izjust mirkli - tas ir vissvarīgākais meditācijas vingrinājums. Un ēdot mēs varam atjaunot savas bērnības atmiņas.
Maltītes ieturēšana var būt svarīgs vingrinājums. Izslēdzam televizoru, noliekam malā avīzi un piecas minūtes veltām tam, lai uzklātu galdu. Šo piecu minūšu laikā varam justies patiesi laimīgi. Veicot elpošanas vingrinājumu, kā arī smaida vingrinājumu, jāskatās uz ikvienu, kas sēž pie galda, lai būtu saskarē ar sevi un pārējiem. Lai maltītes reizēs izkoptu apziņas modrumu, ik pa laikam jāēd klusumā, jo tādas maltītes sniedz mieru un laimi. Tomēr arī sarunas var būt lielisks veids, kā kopīgi izkopt apziņas modrumu. Taču ir atšķirīgi sarunu temati, tāpēc jāizvairās no tiem, kas var mūs attālināt - piemēram, par citu cilvēku kļūmēm. Ja kāds pie galda domā nevis par ēdienu, bet par ko citu - par nepatikšanām darbā vai sarežģījumiem attiecībās, tad nejūt ne šo brīdi, ne ēdiena burvību. Pajautājiet viņam: "Šis ēdiens ir lielisks, vai ne?" Tā jūs viņu atrausiet no domām un bažām, liekot atgriezties šai brīdī un šai vietā. Pastaigas meditācija var sniegt patiesu prieku. Parasti mēs pastaigājamies nesteidzīgi, vienatnē vai ar draugiem, un cenšamies izvēlēties skaistākās vietas.
Pastaigas meditācija ir domāta, lai izbaudītu pastaigāšanos. Mērķis ir dzīvot šai brīdī, veicot elpošanas vingrinājumu un pastaigājoties izbaudīt ik soli.
Hanhs raksta: "Lai gan pastaigājamies ik dienas, šīs pastaigas parasti vairāk atgādina drudžainu skriešanu. Šādi skrienot, mēs uz Zemes radām nemieru un ilgas. Mums būtu jāstaigā tā, lai uz Zemes radītu tikai mieru un rāmumu. Tas ir izdarāms, taču tikai tad, ja ļoti vēlēsimies... Spēdami soļot mierīgi un bezbēdīgi, mēs speram soli, lai radītu mieru un laimi visai cilvēcei."
Kad veicam pastaigas vingrinājumus laukā, tad ejam nedaudz lēnākā solī un saskaņojam elpu ar soļiem. Piemēram, gan ieelpojot, gan izelpojot speram trīs soļus. Vārdos tas būtu šādi: "Ieelpa. Ieelpa. Ieelpa. Izelpa. Izelpa. Izelpa."
Ja piemērotāki ir divi vai četri soļi, tad arī tā dariet. Arī izelpas un ieelpas ilgums var nebūt vienāds. Galvenais ir pievērst uzmanību saskarei ar zemi un apkārtni. Skatoties turpinām izjust savu elpu, lai neiegrimtu savās domās. Līdzīgi autors iepazīstina arī ar tālruņa meditācijām, meditācijām pie stūres un pļaujot zāli, trauku mazgāšanas un citām meditācijām.
Ir dažādas izjūtas - patīkamas, nepatīkamas un neitrālas. No nepatīkamas izjūtas parasti vēlamies atbrīvoties, tomēr efektīvāk būtu atgriezties pie elpošanas vingrinājuma un tikai vērot šo izjūtu, klusībā to identificējot: "Ieelpojot apzinos, ka manī ir nepatīkama izjūta. Izelpojot apzinos, ka manī ir nepatīkama izjūta."
Lai spertu pirmo soli izjūtu apjaušanā, vispirms tā ir jāidentificē. Otrais solis - jānonāk vienatnē ar šo izjūtu. Efektīvi būtu to uzrunāt: "Sveikas, bailes. Kā jums šodien iet?" - kamēr apziņa būs modra, tā neļaus noslīgt savās bailēs. Kā trešais solis tad jau sekos nomierināšanās - ieelpojot un izelpojot. Ceturtais solis - atbrīvot izjūtas, ļaujot tām iet, būs iespējams, kad savas bailes būsiet samazinājis līdz minimumam. Piektais solis - dziļa ielūkošanās savās izjūtās.
Nosaucot izjūtu vārdā, piemēram, "naids", "skumjas" vai "laime", iepazīstam to dziļāk. Ja elpa būs viegla un rāma, prāts pamazām kļūs rāms un apskaidrots. Tāpat notiks arī ar jūtām. Ja nepatīkamas izjūtas uztversim laipni, ar mīlestību un iejūtību, tad spēsim tās pārvērst tādā enerģijā, kas būs labdabīga un mūs uzlādēs.
Nepatīkama izjūta ir dusmas. Dusmojoties mēs parasti tiecamies domāt par cilvēku, kas izraisījis dusmas, un apcerēt viņa sliktās īpašības - rupjību, nekrietnību, ļaunumu utt. Šī cilvēka ļaunums var būt iedomāts vai pārspīlēts, taču īstenībā pašas dusmas ir problēmas cēlonis.
Kad mūsos mīt dusmas, apzināmies, ka dusmas ir enerģija un ka mēs spējam pieņemt šo enerģiju, lai pārvērstu citā enerģijā.
Dusmu izrādīšana ne vienmēr ir vislabākais, ko ar tām iesākt. Izpaužot dusmas, mēs tās vēl vairāk uzkurinām un padarām spēcīgākas savas apziņas dzīlēs. Tādos brīžos labāk būtu iziet laukā un vingrināties pastaigas meditācijā, elpu saskaņojot ar soļiem un pievēršot uzmanību pēdu kontaktam ar Zemi.
Nereti jautājam: "Vai noticis kas slikts?" Jau ar šo jautājumu radām sevī skumju iedīgļus. Izjūtam ciešanas, nomāktību un dusmas, turklāt arvien vēl vairojam šo izjūtu iedīgļus. Krietni laimīgāki cilvēki būtu, ja censtos nonākt saskarsmē ar veselīgo un priekpilno izjūtu iedīgļiem, kas mīt mūsos. Būtu jāiemācās jautāt citādāk: "Kā labi iet?"
Apzināties laimes vērtīgos elementus - tas pats par sevi ir apziņas modruma vingrinājums. Šādi elementi ir mūsos un ap mums. Ikvienā dzīves mirklī varam tos izbaudīt, radot sevī miera, prieka un laimes iedīgļus, kas ar laiku kļūst spēcīgāki. Laimes pamatā ir pati laime.
Ja mīlestība sakņojas tikai privātīpašnieciskās tieksmēs, tad tā nav mīlestība. Ir jāsaprot tas cilvēks, kuru vēlamies mīlēt. Ja domāsim tikai par sevi, neveltot vērību otra cilvēka vēlmēm, nespēsim mīlēt. Ir jāielūkojas otrā cilvēkā, lai saskatītu un saprastu viņa vēlmes, centienus un ciešanas. Tas ir īstas mīlestības pamatā.
Hanhs iesaka: "Laiku palaikam apsēdieties līdzās mīļotajam cilvēkam un, saņēmis viņa roku, pajautājiet: "Vai es pietiekami labi saprotu tevi? Vai es tev lieku ciest? Lūdzu, pasaki, lai es iemācītos tevi mīlēt pienācīgi. Es negribu likt tev ciest." Ja pateiksiet to balsī, kas liecinās par jūsu atklātību un sapratni, otrs cilvēks jutīsies dziļi aizkustināts... Īstai mīlestībai ir vajadzīga sapratne."
Grāmatas trešajā daļā "Ik solī ir miers" autors aicina ielūkoties eksistences būtībā, sociālajās un ekoloģiskajās problēmās, izprast pilsoniskumu, kā arī cīņu par mieru pasaulē.

Citu datumu laikraksti

  • Rezumē projekta gaitā paveikto

    Jūlija vidū Alūksnes rajona cilvēkus ar invaliditāti apvienojošo nevalstisko organizāciju izveidotā darba grupa piedalījās konferencē “Neko par mums...

  • Par alkoholu un tabaku

    Latvijā 15 gadu laikā ir izveidojusies prakse izdabāt ārzemniekiem. Cik tas sevi ir attaisnojis, statistika noklusē.Latvijā 15 gadu laikā ir...

  • Grāmatu svētki kļūst arvien populārāki

    Alūksnē 4. Grāmatu svētki notiks 4.novembrī, bet citur tos svin jau kopš februāra. Svētku iniciatore un organizatore Biruta Eglīte secina, ka tie...

  • Mūsu bagātība ir daba un cilvēki

    Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek...

  • Pieņem projektu pieteikumus

    Lauku atbalsta dienestā izsludināta atklāta konkursa projektu pieteikumu pieņemšanas atsākšana Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda...

  • Itāļi grib sadarboties ar Alūksnes uzņēmējiem

    Alūksnes pilsētas domes vadība, tautsaimnieku biedrības “Alta” vadītājs Andis Krēsliņš un SIA “Lignos” direktors Ilmārs Kols nesen Alūksnē tikās ar...