Izlolot mīlestību

Juris un Rūta Cukuri 30.aprīlī svinēja 50 gadu kāzu jubileju, bet 28.maijā Jurim apritēja 80 gadi. Juris ir vienaudzis ar Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti. Viņš gan teic, ka nav radošs cilvēks, bet tāds gluži piezemēts un pavisam vienkāršs. Juris ilgstoši strādājis par fizkultūras skolotāju un ātrslidošanas treneri. Rūta pēdējos gadus pirms aiziešanas pensijā strādāja par ekonomisti Valsts kasē.


Lai arī abi laulātie teic, ka nebūt nav radoši, viņu māju pagalms par to neliecina. Juris ar Rūtu ir aizrāvušies ar puķkopību un nu jau vairākus gadus iepērk un pārdod dažādus puķu sīpolus.
“Alūksnes Ziņas” vēlreiz sveic Juri un Rūtu zelta kāzās, bet paši laulātie šajā intervijā sniedz atbildi uz tik daudzu pāru kāroto jautājumu – kā kopā nodzīvot ilgus un laimīgus gadus?
- Kā jūs satikāties?
Juris:
- Rūtu satiku tad, kad viņa vēl strādāja grāmatnīcā Alūksnē. Es turp devos meklēt grāmatas par makšķerēšanu. Tā nu es gāju uz to grāmatnīcu un noskatīju Rūtu. Draudzējāmies divus gadus, kopā slēpojām, devāmies pastaigās un tad apprecējāmies.
Rūta:
- Tajā laikā sestdienās bija vēl jāstrādā un mēs devāmies salaulāties pēc darba.
Ir ļoti jauki atskatīties uz visiem šiem 50 gadiem. Esam daudz ceļojuši ar autostopiem un pēc kāzām devāmies apskatīt daudzas vietas. Tālākā vieta, kur mēs pabijām, bija Kaukāzs. Mums ļoti patika aktīva atpūta kopā. Paņēmām telti un devāmies ceļā. Tagad gan es to vairs nedarītu.
Juris:
- Reiz kādā izbraucienā mēs sēdējām visi pie ugunskura un kāds no celtniecības vadītājiem jautāja, vai starp mums ir “sevišķi idejiskie”. Visi atbildēja noliedzoši. Tad šis vīrs teica: “Raujam tad vaļā politiskās anekdotes.” Un mēs tās stāstījām līdz rītam! Visvairāk anekdošu zināja tieši sievietes.
- Pastāstiet par savu ģimeni!
Rūta:
- Mūsu ģimenē nav bērnu, bet ir audžumeita, Jura māsīcas meita Helga. Kad viņas mamma nomira, mēs Helgu ņēmām apgādībā. Tagad viņa ar savu vīru Deividu dzīvo Kenterberijā, taču viņiem pieder māja Londonā. Deivids māk arī runāt latviešu valodā. Viņš ir teicis, ka viņam svarīgi saprast, ko runā latvieši. Varbūt viņi viņu aprunā. Garciemā, kur ir viņu vasaras māja, remontdarbus veic kāds krievvalodīgs strādnieks. Deivids tādēļ arī sācis mācīties krievu valodu. Viņš ir ļoti apņēmīgs un ne reizi nav teicis, ka nevēlas mācīties valodu, lai spētu ar kādu komunicēt.
Juris:
- Anglijā Deivids dzied arī latviešu vēstniecības korī. Viņš arī šogad piedalīsies Dziesmu svētkos. Pats interesantākais, ka dēlam Rojam Arturam latviskumu vairāk māca nevis pati Helga, bet gan Deivids. Viņš uzskata, ka latviskās tradīcijas ir jāsaglabā.
- Kādi ir jūsu kopīgie vaļasprieki?
Rūta:
- Viens no mūsu lielākajiem vaļaspriekiem ir puķu audzēšana. Pārdodam arī puķu sīpolus.
Juris:
- Uz mīlestību pret puķēm un dārzkopību mūs pamudināja mans klasesbiedrs Vilis Vaiveris no Mālupes. Viņš ar sievu sāka interesēties par puķēm, un reiz Vilis atveda mums puķu sīpolus un teica: “Jums zeme ir? Stādiet!” Tā arī mēs sākām. Pirmās mums izauga tulpes. Tagad pasūtām dažādas puķes arī no Anglijas un ārzemju katalogiem.
Rūta:
- Mums tas iepatikās. Sūtījām savus stādus arī uz Gulbeni, kur tos tālāk sūtīja uz Krieviju. Arī Alūksnē pārdevām. Kādu laiku ļoti daudz pirka tulpes, bet cilvēki sāka žēloties, ka žurkas apēd sīpolus. Tagad daudz iecienītākas ir narcises, jo narcišu sīpolus žurkas un peles neēd. Reiz mēs bijām sakrājuši 1000 tulpju sīpolus. Iestādīju tos un ar nepacietību gaidīju. Pavasarī nekas neizauga, jo žurkas visu bija apēdušas. Tad gan man sirds apskrējās.
Kad apprecējāmies, bieži ceļojām ar autostopiem un devāmies arī makšķerēt. Piedalījāmies arī vairākās sacensībās. Es biju 1987.gada čempione zemledus makšķerēšanā. Man bija vislielākais loms visā Latvijā. Pa radio tika izziņoti rezultāti, un, kad nākamajā rītā devos uz darbu, bērni uz ielas sačukstējās: “Šitā tante vinnēja!”
Makšķerēšana ir pilnīga atslēgšanās, tas sniedz lielu mieru. Arī pašu nomakšķerētās zivis garšo pavisam citādāk.
Juris:
- Reiz, makšķerējot uz Pilskalna ezera, kāds makšķernieks man uzsauca, ka manai sievai esot vajadzīgs validols! Viņai vienkārši bija pieķēries kilogramīgs asaris!
Kādā no savām dzimšanas dienām es aizgāju spiningot un noķēru līdaku, kura bija aptuveni 10 kilogramus smaga.
- Jūs esat bijuši arī vedēji vairākās kāzās.
Rūta:
- Esam bijuši vedēji 13 kāzās. Tas tā vienkārši sanāca. Uzrīkojām vienas kāzas, un mūs sāka saukt arī uz citām. Būt par vedēju ir grūts un atbildīgs darbs. Es tikai uzskatu, ka jaunajiem nevajag taisīt lielas kāzas, bet labāk doties kādā ceļojumā. Daudzi pāri jau grib vairāk izrādīties, un, manuprāt, bieži vien pie vainas ir vecāki. Parasti ne jau pāris, bet tieši viņi grib izrādīties.
Juris:
- Viens no amizantākajiem un neērtākajiem gadījumiem atgadījās kādās lauku kāzās. Svinības notika lielā šķūnī, un Rūta, uzsauca tostu, sākot dziedāt ”Daudz baltu dieniņu”. Visā šķūnī nebija neviena, kurš Rūtai pievienotos dziedāšanā! 200 viesu, bet valda kapa klusums. Tas bija viens no neērtākajiem gadījumiem.
- Kas jums ir palīdzējis saglabāt stipru ģimeni?
Rūta:
- Bez asumiem jau nevar, bet tie pāriet. Es neatceros tādus ilgstošus strīdus. Mēs pārdomājām, vai tas, kā dēļ mēs strīdamies, ir tā vērts? Katram jau ir savs ego. Viņam šķiet tā, bet man citādāk, un neizrunājoties to deķi katrs velk uz savu pusi. Galvenais ir arī atrast pareizo laiku, lai uzsāktu sarunu, jo nav vērts to darīt, kamēr cilvēks nav nomierinājies. Tad es iesaku nogaidīt.
Mums palīdzēja tas, ka nebijām katru dienu kopā. Juris brauca ar bērniem uz sacensībām, bet es tām pievienojos vēlāk. Tieši gaidīšanas prieks arī palīdz saglabāt attiecības vēl labākas. Jaunajam pārim arī būtu jādzīvo atsevišķi no ģimenes, jo tas viņiem iemāca pašiem tikt galā ar problēmām un nav tā, ka visu laiku kāds cits iejaucas.
Juris:
- Nedrīkst vienam otram izvirzīt kategoriskas prasības. Ja tās tiek izvirzītas, it īpaši kādas nereālas, tad jau ik uz soļa ir kāds pamats strīdam. Ir jābūt savstarpējai iecietībai.
- Kā, jūsuprāt, trūkst mūsdienu ģimenēm?
Rūta:
- Daudziem jau primārais ir sekss. Tagad ir tāda paaudze. Bieži vien es  redzu jauniešus, kuri mīlinās uz ielas. Nesen pat redzēju, kā meitene uzmācas puisim, bet var jau redzēt, ka viņam vai nu nepatīk, vai ir neērti. Bet viņa tik bučojas. Man drīzāk ir neērti viņu vietā.
Bieži vien trūkst arī izpratnes. Mūsdienās ir grūtāk atrast darbu un nereti cilvēki pārmet viens otram. No tā arī rodas visādas nesaprašanās. Arī no tā, ka cilvēki nemāk būt pieticīgāki.
Juris:
- Vajadzētu vienam otru arī iepazīt, nevar nedēļas laikā sākt dzīvi kopā. Ir jāiepazīstas arī ar sava izredzētā vai izredzētās vecākiem, radiniekiem. Ir jābūt plašākam skatījumam uz cilvēku, jo citādāk var iznākt, ka pāris uzreiz šķiras pēc pirmā strīda, jo viņus vienojis tikai fiziskais kontakts.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kājnieku skolas bāzē Alūksnē no 3. līdz 14.jūnijam notiks Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetu prakse izbraukuma nometnē....

  • Dzīvības avots var arī nogalināt

    Saules, ultravioletā (UV) starojuma saistība ar ļaundabīgiem ādas veidojumiem ir pierādīta, un jau pirms trim gadiem Pasaules Veselības ...

  • «Ei, tu, panāc šurp un padod šito!»

    Neskrien, nebļaustās. Prot īstajā brīdī pakniksēt, teikt «lūdzu» un «paldies». Mierīgi sēdēt vairākas stundas garā akadēmiskās mūzikas koncertā....

  • Redzēt pasauli caur objektīvu

    Valts Čibals ir 19 gadus vecs jaunietis no Alūksnes, kurš šobrīd studē kultūras un sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu...

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...