Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izraēla - zeme tautu krustcelēs

Man bija iespēja aizbraukt uz valsti, kas devusi pasaulei visu grāmatu grāmatu - Svētos Rakstus.

Man bija iespēja aizbraukt uz valsti, kas devusi pasaulei visu grāmatu grāmatu - Svētos Rakstus. Izraēla saukta dažādi: Erecizraēla, Ciona, Palestīna, Svētā Zeme, Apsolītā Zeme. Izraēla tā ir kopš 1948.gada 14.maija. Tagad tur ir nemierīgi, maz tūristu, svētceļnieku, bet mūsu grupai paveicās būt šai zemē un iepazīties ar lielu daļu Bībelē aprakstītās Svētās Zemes.
Pēc 4,5 stundu lidojuma Rīga - Telaviva lidostā mūs sagaida gide Gaļina un autobuss. Uzreiz dodamies uz Keisariju, kur vērojam vissenākos pilsētas izrakumus no cara Eroda laukiem - amfiteātri, hipodromu, teātri, karstās vannas. Redzam daudz skulptūru, bet bez galvām. Gide mums pastāsta, ka tajos laikos Romas imperatori un administrācija bieži mainījās, bet ekonomijas dēļ viņu padotie skulptūrām nomainīja tikai galvu, ķermenis palika vecais.
Seko pārbrauciens uz Tiberiju - pilsētu pie Tiberijas ezera (Galilejas jūras). Ezera platība ir 61x42 kilometri, dziļums - 42 metri, tas atrodas 130 metrus zem jūras līmeņa un ir galvenais dzeramā ūdens krājums Izraēlā. Arī Tiberijā saglabājušās senās pilsētas sienas ar sargtorņiem un siltie minerālavoti. Tā dibināta mūsu ēras 20.gadā.
Iebrienam svētajā upē
Nākamajā dienā esam Nācaretē. Šeit dzīvojis Jāzeps ar savu sievu Mariju, Jēzus pavadījis savu bērnību. Mūsu ēras 1.gadsimtā šeit dzīvojuši tikai ebreji, bet kad nostiprinājās Romas impērija, auga kristiešu skaists pilsētā. Sākot ar 4.gadsimtu, baznīcas cēla vietās, kas saistītas ar Jēzu un jaunavu Mariju. Tagad šeit daudz baznīcu, klosteru, svētceļnieku apmešanās vietu, baziliku, slimnīcu. Mēs apmeklējam skaisto 1969.gadā celto Marijas Pasludināšanas baziliku vietā, kur eņģelis Gabriels paziņojis jaunavai Marijai, ka viņai gaidāma bērniņa ieņemšana no Svētā Gara.
Esam piebraukuši pie Jordānas upes, kas ietek Nāves jūrā. Vietā, kur Jānis Kristītājs kristīja Jēzu, ir speciāli tūristiem ierīkotas kāpnes, kas ved pie ūdens, skatu laukumiņi, baseini. Tūristi var nopirkt garu baltu kreklu peldei. Arī mēs iebrienam svētajā upē nomazgāties. Nu varam braukt uz kalnu - vietu, kur Jēzus Kristus teica garu sprediķi tautai, kur viņš pabaroja klausītājus ar piecām maizēm un divām zivīm. Tam par godu uzcelta arī Pavairošanas baznīca. Tās telpas vidū ir iemūrēts akmens, uz kura Jēzus Kristus uzlicis šīs piecas maizes un divas zivis. Kad iznākam no baznīcas, ir nolijis lietus un dārzs smaržo.
Ģimeni glābj telts
Braucot redzam Izraēlas robežu ar Jordāniju - dzeloņstiepļu žogu. Pietura ir netālu no senās Jērikas pilsētas mūriem, kuru, kā rakstīts Bībelē, sagrāva tauru skaņas.
Redzam beduīnu (ganu) apmetni ar kamieļiem un teltīm. Gide pastāsta par viņu dzīvi. Beduīnam var būt pat četras sievas (atkarībā no rocības). Galvenais ir cieņa pret visiem, piemēram, pacienāt ceļinieku, pat neprasot, kas viņš ir. Vīrs atbild par sievu viņas brāļu priekšā. Lielākais sods - izraidīšana no ģimenes. Par telts nozagšanu draud nāvessods, jo gan aukstumā, gan karstumā ģimeni glābj telts. Par meitenes piesmiešanu - arī nāvessods, jo šo meiteni vairs neviens neprecēs. Beduīni nav pakļauti dienestam armijā.
Saulē āda pat nesārtojas
Nāves jūra atrodas dziļā ieplakā - vienā no pasaules sausākajām un karstākajām vietām. Tajā ietek Jordānas upe, bet nav noteces, tāpēc miljoniem gadu gaitā, ūdenim iztvaikojot, uzkrājušies dažādi sāļi. Vienā litrā Nāves jūras ūdens ir apmēram 300 grami sāls. Tādā ūdenī nav iespējama nekāda dzīvības pastāvēšana. Sāļā ūdens blīvums ir lielāks nekā cilvēka ķermenim, tāpēc jūrā nevar noslīkt. "Ir jāsaudzē acis, lai tajās neiekļūtu sālsūdens," mūs pamāca gide. Bet sauļoties var, cik grib, - āda pat nesārtojas, jo 400 metrus zem jūras līmeņa atmosfēra nelaiž cauri ultravioletos saules starus tik spēcīgi, kā citur.
Peldamies baseinā, kurā arī ir Nāves jūras ūdens. Nāves jūras ūdenī kalcija sāļu, broma un magnija koncentrācija ir 100 reizes lielāka nekā citos pasaules ūdeņos, arī dūņās daudz vērtīgu ārstniecisku vielu. Apmeklējam slaveno kosmētikas fabriku "Ahava", kur redzam, kā dūņas izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Pēc brīnumainās peldes un nelielas atpūtas dodamies uz vienu no unikālākajiem aizsargājamajiem dabas objektiem - Ein Gedi nacionālo parku. Bībelē rakstīts, ka uz šejieni ķēniņš Dāvids bēga no ķēniņa Zaula. Šeit ir ūdenskritumi, savvaļas augu bagātība, dažādi dzīvnieki.
Pa ceļam uz Jeruzalemi iepazīstam vēl vienu objektu - Kumranu, kur 1947.gadā atrasti ebreju reliģijas vēsturei svarīgi dokumenti - Kumranas rakstu ruļļi jeb tā saucamie Nāves jūras manuskripti. Tagad tie ir muzejā Jeruzalemē.
Tagad nevalda miers
Nu varam visu uzmanību un laiku veltīt Jeruzalemes apskatei, pilsētai, kurā atrodas pasaules trīs vadošo reliģiju lielākās svētvietas: Raudu mūris, Tā Kunga kapa baznīca, Klinšu kupols, Al Aksa mošeja, Via Dolorosa (Krusta ceļš), ķēniņa Dāvida kaps. Apmeklējam arī muzejus, knesetu (Izraēlas parlamentu), kristiešu, jūdu un arābu kvartālus.
Jeruzaleme tulkojumā nozīmē "miera vieta". Diemžēl tagad šeit nevalda miers. No vairāk nekā 600 tūkstošiem iedzīvotāju trešā daļa ir musulmaņi (arābi), nedaudz kristieši un lielākā daļa ir jūdu reliģijas piekritēji. Pilsētā atrodas 1000 sinagogas, apmēram 200 baznīcas un 50 mošejas. Visu triju reliģiju pārstāvji uzskata to par savu svēto pilsētu.
Viena no ievērojamākajām vietām pilsētā ir Rietumu mūris jeb Raudu (Vaimanu) mūris - atliekas no jūdu tempļa. Pirmo templi cēla ķēniņš Zālamans, to sagrāva babilonieši, otru templi šajā pat vietā uzcēla ķēniņš Erods, bet to sagrāva persieši. Gide aicina mūs pa vienam klusām aiziet līdz Raudu mūrim, uzrakstīt uz zīmītes kvēlāko vēlēšanos un ielikt mūrī - visās vēlēšanās izpildīsies. Vīriešiem galvā jāuzliek mazā cepurīte – "benīte". Tā atrodas speciālā kastē un tiek piedāvāta katram.
Klinšu katedrāle un Omāra (El - Aksa) mošeja ir trešais svarīgākais islama reliģiskais centrs pēc Mekas un Medīnas.
Golgatas kalnā atrodas baznīca ar Kristus kapu. Te beidzas arī Via Dolorosa - Kristus moku ceļš līdz krustā sišanas vietai. Jēzum Kristum šajā ceļā bija 14 pieturas. Gide piestāj un mums pastāsta par katru. Pie trešās apstāšanās vietas, kur Jēzus Kristus pakrita, uzcelta lūgšanas telpa. Otrā apstāšanās vietā, kur viņu sagaidīja māte Marija, uzcelta Dievmātes baznīca. Vietā, kur Jēzus Kristus atspiedās pret sienu ar roku, tagad akmenī ir iedobums, ko izveidojuši ticīgie, pieskaroties tai. Aplūkojam visas svētās vietas, kas saistītas ar Jēzu Kristu.
Paveras varens skats
Pa ceļam uz Betlēmi apstājamies uz kalna, kur ir piemineklis Dāvidam. No skatu laukuma paveras varens skats uz Jeruzalemi.
Betlēme ir arābu pilsēta. Tās galvenā svētnīca ir Kristus Piedzimšanas baznīca, ko uzcēla Bizantijas imperators Justiniāns. Šeit saglabājušās sienas ar Bizantijas laiku mozaīku un rakstiem. Ieiešana baznīcā ir caur zemu un šauru eju, lai musulmaņi tajā nevarētu iejāt ar zirgiem. Altāris ir ļoti grezns. Zem tā grīdā ir atvere - izgreznota, spīdīga metāla četrpadsmitstūru zvaigzne. Mēs nometamies uz ceļiem un ar roku pieskaramies vietai, kur dzimis Jēzus Kristus. Nokāpjam pa kāpnītēm telpā, pieskaramies akmens plāksnei, uz kuras Māte novietoja dēlu Jēzu. Šeit viņus apciemoja ganiņi ar dāvanām. Izejot no šīs telpas, iekļūstam Svētās Katrīnas baznīcā, kas ir zem kopēja jumta.
Atgriezušies Jeruzalemē, iepazīstamies ar pārējiem objektiem: knesetu, Svēto Grāmatu glabātavu (celtne izskatās pēc krūkas ar vāciņu) - muzeju, Svētās Zemes muzeju, parkiem.
Sestdienas vakarā dzīve atjaunojas
Pēdējās divas naktis pavadām Natanjā pie Vidusjūras, no kuras braucam apskatīt galvaspilsētu Telavivu un Jaffas ostu. Telaviva ir finansiālais un tirdzniecības centrs. Slavens ir Telavivas filharmonijas orķestris. Jaffā, kuras pirmsākumi meklējami pirms 4000 gadiem, ejam uz Gabima teātri, Openheimera briljantu muzeju un dimantu apstrādes biržu, apskatām vecpilsētu.
Natanjā dzīvojam skaistā viesnīcā pie jūras, varam atpūsties pirms došanās mājup, izpeldēties, iegādāties suvenīrus. Gide mūs brīdina, ka tuvojas vispārējā brīvdiena - sabats, kas ilgst no piektdienas vakara saulrieta (apmēram pulksten septiņiem) līdz sestdienas saulrietam. Šajā laikā visas valstiskās organizācijas, bankas, veikali, degvielas uzpildes stacijas, sabiedriskais transports, pat restorāni ir slēgti. Sabats senos laikos esot sācies ar īpašas taures signālu. Tagad to aizstāj sirēna. Ģimenes sanāk kopā un ietur sabata maltīti, kurā netrūkst ne silto ēdienu, ne vīna, ne augļu un kūku. Sestdienas vakarā dzīve atjaunojas.
Uz Rīgu izlidojam, izejot lidostā pamatīgu kontroli un deklarāciju aizpildīšanu. Kārtību visur vēro armijas apģērbā tērpti jaunieši ar automātiem.
Daudz varētu stāstīt par Izraēlas skolu sistēmu, saimniecību, rakstību, vēsturi, dienestu, nacionālo virtuvi, svētkiem un svinamajām dienām, bet par to - citreiz.
***
Fakti:
Izraēla atrodas Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Libānu, austrumos ar Sīriju un Jordāniju, dienvidrietumos - ar Ēģipti.
5,4 miljoni iedzīvotāju, platība - 20 tūkstoši kvadrātkilometru.
Nauda - šekeļi (1 dolārs - 4,2 šekeļi).

Citu datumu laikraksti

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...