Izsniedz barikāžu dalībnieka apliecības

Alūksnes muzeja telpās trešdien bija aicināti 1991.gada barikāžu dalībnieki no Alūksnes novada, lai noformētu dokumentus 1991.gada barikāžu dalībnieka statusa apliecībai. Interesentu, kuri to vēlējās izdarīt, bija daudz.
Lai saņemtu apliecību, bija jāuzrāda barikāžu apbalvojuma vai Pateicības raksta oriģināls vai kopija un personu apliecinošs dokuments. Mirklī, kad Alūksnes muzeju apmeklēja “Alūksnes Ziņas”, interesentu, kuri vēlējās noformēt apliecību, bija daudz un pat veidojās rinda. Apliecības noformēšana notika īsā laikā, līdz katrs uz rokas varēja saņemt savu jauno dokumentu. Kopumā noskaņojums bija pacilāts, tomēr starp uzrunātajiem barikāžu dalībniekiem bija arī tādi, kuri pauda nožēlu par šobrīd valstī notiekošo.

Brauc uz novadiem
Apliecību izsniegšanu organizē 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība. Braucieni uz reģioniem  notiek jau divas nedēļas un tajos novados, no kuriem 1991.gadā formējās lielākais barikāžu dalībnieku skaits – arī kādreizējā Alūksnes rajona teritorijā. Jau pabūts Salacgrīvā, Limbažos, Valmierā, Madonā, Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē un Cēsīs. Augustā apliecības atkal izsniegs Rīgā, pēc tam retāk, bet atkal organizēs braucienus uz novadiem.
“Šobrīd centāmies aptvert Vidzemi. Plāns ir četru gadu laikā visiem pasniegt apliecības. Apliecību saņēmējiem noskaņojums ir ļoti labs, labprāt dalās atmiņās. Cilvēki ir sākuši nodalīt valsti, barikādes un neatkarību no pašreizējām nebūšanām valstī. Gadiem ritot, arvien mazāk paliek to barikāžu dalībnieku, kuri saka, ka par tādu valsti, kāda tā ir šodien, toreiz necīnījās. Cilvēkos ir cieņa gan pret sevi, gan Latviju,” sacīja 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvis Romualds Ražuks, kurš, tiesa, visus šos gadus bijis viens no Latvijas politiķiem un kandidēs arī gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās.
 
Starp alūksniešiem – daudz dalībnieku
Kādēļ tomēr ir diezgan daudz cilvēku, kuri skarbi kritizē šodien valstī notiekošo? R.Ražuks uzskata, ka tas ir “postkomunisma valsts sindroms”. “Mana mamma dzīvo Viļņā, Lietuvā, viņai ir 93 gadi, un viņa ir svēti pārliecināta, ka zog, izsaimnieko tikai Lietuvā, bet Latvijā viss ir ļoti labi sakārtots. Sāp sirds par šādu postkomunisma valsts sindromu. Kad Latvija ieguva neatkarību, pirmās brīvvalsts laikā viss valstī tika sakārtots pirmo 15 gadu laikā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši 27 gadi un joprojām nevaram tikt vaļā no postkomunisma sērgas. Tā tas diemžēl ir. Līdzīgi domā arī poļi, bulgāri, rumāņi,” teica R.Ražuks.
Latvijā ir 38 000 barikāžu dalībnieku. R.Ražuks uzsvēra, ka no Alūksnes, Valkas un Rūjienas 1991.gadā uz barikādēm devās īpaši liels skaits iedzīvotāju - vairāk nekā, piemēram, no Saulkrastiem, kas salīdzinoši ir ļoti tuvu Rīgai.

Viss vēl acu priekšā
Apliecību saņēma arī alūksnietis Guntis Aire. Viņš 1991.gada janvārī Rīgā kopā ar kolēģiem no Alūksnes PMK (tagad SIA “Alūksnes energoceltnieks”) bija pie Ministru padomes. “Bijām tur vakarā, kad sākās šaušana, pulksten 21.11 – tas viss vēl ir acu priekšā, arī trasējošās lodes... Ja šodien nāktos braukt aizstāvēt savu valsti, noteikti to darītu. Šī apliecība tagad būs kā piemiņa par tālaika notikumiem un apliecinājums, ka esmu tur bijis. Varbūt nerādīšu to citiem, bet glabāšu šīs atmiņas sev dziļi sirdī,” sacīja G.Aire. To, ka var Alūksnē noformēt 1991.gada barikāžu dalībnieka statusa apliecību, viņš bija uzzinājis trešdienas rītā no kolēģa un kopā ar vairākiem kolēģiem no SIA “Alūksnes energoceltnieks” arī atnācis.

Šodienas kungus
neaizstāvētu
Divi vīrieši, kuri gan nevēlējās publiski paust savus vārdus, atzina, ka jūtas pacilāti, saņemot apliecības, tomēr sirdī ir arī daudz rūgtuma par to, kas šobrīd notiek valstī un kā dzīvo vairums Latvijas iedzīvotāju. “Ir tāda žults iekšā par to, kas notiek Latvijā, ka negribas nemaz runāt... Vai mēs šodien brauktu uz ko līdzīgu? Tas, protams, būtu atkarīgs no situācijas, kas tieši tobrīd būtu noticis un kuri būtu pie varas, bet par šitiem kungiem, kas tagad Latvijā ir pie varas, viennozīmīgi nebrauktu! Nē! Tautu diemžēl atceras tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas, kad cilvēki atkal tos pašus iebalso. Cilvēki gan saka: “Ui, cik slikti!”- bet iet un tos pašus atkal ievēl! Vai arī balso par citiem, bet atkal ievēl tos pašus. Ļoti nepareizs ir teiciens: “Vismaz zinām, ko no šitiem gaidīt...” Jāļauj arī citiem strādāt, jo tad ir iespēja, ka tomēr varbūt būs labāk, jo ar šiem labāk nebūs,” viņi teica.

— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti