Izspēlē pādes krustabas

Jaunlaicenes muižas muzejs no janvāra piedāvā jaunu izglītojošu programmu - “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem”. Tā interesanti stāsta par to, kā mūsu senči savulaik krustīja jaundzimušos Māras baznīcā.

Jaunās programmas mērķauditorija ir 8. un 9.klašu skolēni, kuri skolā šo tēmu apgūst literatūrā – par ģimenes godiem, par cilvēka mūža ritumu latviešu tautas dziesmās, bet laipni gaidīti arī citi interesenti. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska atzīst, ka muzeja jauninājumus rada pieprasījums, tā bijis arī ar krustabu programmu. Muzeja darbiniekiem tas ir stimuls strādāt, jo zina, ka cilvēkiem būs interesanti. Krustabu programmu nevarēs redzēt, bet varēs izdzīvot, jo arī pašiem būs aktīvi jādarbojas līdzi. Skolēniem tiks piešķirtas lomas: vecāki, bērni, krustvecāki, bērna nesēja vai aukle, mazās kūmas un sānu kūmas (visi citi radi). Programmas izspēlēšanā piedalās visas muzeja darbinieces un iespēju robežās arī jaunlaiceniete Inga Ārste ar muzikālo pavadījumu.

Klase kļūs par ģimeni
“Klase, kas pie mums atbrauks, programmas laikā kļūs par ģimeni. Katram skolotājam ir sava pieeja, kā viņš skolēniem par šo tēmu māca – mēs gribam būt viņiem palīgi šajā procesā. Nestāstīsim par kāzām un bedībām, bet krustabām divu mācību stundu garumā. Jaunās programmas scenāriju vispirms gāju saskaņot pie Jaunlaicenes pamatskolas direktores Daigas Birkenbergas, kura ir arī latviešu valodas un literatūras skolotāja, lai saprastu, cik garu programmu veidot, kā skolotājam sagatavot bērnus pirms tās apmeklēšanas un lai tā bērniem būtu interesanta,” stāsta S.Jankovska.
Par to, ka programma būs interesanta, šaubu nav. Jaunajā programmā izspēlē krustabas, kādas mūsu senči veica 7. līdz 10.gadsimtā pirms mūsu ēras un vēl pirms krustnešu iebrukuma. “Būs cilvēki, kas nāks uz šo programmu, jo ne visiem ir pieņemami baznīcas rituāli. Tajā pašā laikā pieņemu, ka kristīgiem cilvēkiem tā ne visai patiks. Tomēr liela daļa latviešu atzīst pagānismu, jo arī pagāni tic Dievam, viņiem ir Māra un Laima, citas dievības, sava Māras baznīca. Mēs par to visu runāsim izglītojošajā programmā, neko neuzspiežot,” viņa saka.

Rīko krustabas
Jautāta, kā radusies ideja šādai programmai, S.Jankovska atzīst – visu jauno muzejā ierosina paši apmeklētāji. “Pērn vasarā pie mums atbrauca ļoti jauka ģimene, kas izteica vēlēšanos par krustību pasākumu – ne tradicionālu, bet pēc sentēvu tradīcijām. Padomājām un nolēmām, ka mēs to varēsim, lai gan mums tas bija kaut kas jauns. Jāstrādā bija ļoti nopietni, bet šādos gadījumos palīgā nāk nejaušība. Pateicoties Ingai Ārstei, manās rokās nonāca ļoti vērtīga grāmata – Marģera Grīna un Māras Grīnas “Latviešu gads, gadskārta un godi”. Tas ir ļoti apjomīgs pētījums par latviešu tautas dziesmām līdz tālai senatnei,” stāsta S.Jankovska.

Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses)
Pādes deja liek piepūlēties
Krustību pasākumu veidoja tieši tādu, kā vecāki vēlējās savam bērniņam. “Atbilstoši sentēvu tradīcijām meklējām Māras baznīcu, kas mums bija baronu ozolu aplī, ūdeņu malā – pie dīķa Jaunlaicenes muižas parkā. Bija arī tematikai atbilstošas dziesmas, danči – par muzikālo pavadījumu liels paldies Jaunlaicenes folkloras kopas “Putnis” vadītājai Ingai Ārstei. Izskanēja arī jaunrade, jo vajag izdziedāt tā, lai laba vēlējumu mēs veidotu un veltītu tam bērniņam, kurš tiek krustīts. Sākumā centāmies tautas dziesmas piemeklēt, bet, izzinot literatūru, secinājām, ka visi krustabu pasākumi arī senāk bija jaunrades pasākumi,” saka S.Jankovska.
Kopumā pērn Jaunlaicenes muižas muzejs organizēja četrus šādus krustību pasākumus Alūksnes novada ģimeņu pieciem dēliem. Pasākums ilgst aptuveni stundu, kura laikā mazais saņem ļoti daudz laba vēlējumu caur uguni, ūdeni, augiem. Ja vecāki mazo vēlas krustīt ziemas mēnešos, muzeja darbinieces piedāvā pasākumu muzeja telpās, veidojot arī stilizētu Māras baznīcu un ugunskuru. Noteikti jāizdejo pādes dīdīšanas deja. S.Jankovska atzīst – lai gan tā ir vienkārša - raitā skrējiena trīssolī, kas ir kultisks un daudzina čaklumu, jāizdejo Māras līklocis starp divām dejotāju gatvēm, bet visiem, arī pieredzējušiem dejotājiem, neizdodas pādes deju izdejot ar pirmo piegājienu.
“Nesaprotu, kādēļ tā - varbūt tā ir lielā atbildība pret bērnu? Pādes dīdīšana notika pirms krustabu mielasta, citreiz arī tā laikā. Latviešiem pādes dīdīšanas deja saglabājusies pilnībā un par to sīkus norādījumus pierakstījis Jānis Kūlis. Pādes deja jāizdejo deviņas reizes – tas simbolizē laimi,” saka S.Jankovska.

Jaundzimušo šķirošana
Kā tad mūsu senči rīkoja jaundzimušā krustabas? S.Jankovska atzīst – to izzināt bijis ļoti interesanti arī pašai, jo tādējādi izglītojās. “7. līdz 10.gadsimtā vēl notikusi jaundzimušo šķirošana, kas mums šodien vispār nav iedomājams. Toreiz šķirojuši godā un negodā dzimušus bērnus. Negodā dzimušos nolēma iznīcībai... Abi autori savā grāmatā atsaucas uz tautas dziesmām no Dainu skapja, kas to apliecina. Sameklēju šīs tautas dziesmas, lai par to pārliecinātos pati – tā patiešām bijis. Tas ir šausminoši, bet par to visu šodien ir jārunā, citādi mēs pārāk idealizējam senos laikus,” domā S.Jankovska.
Tolaik uz mazās pādes (bērna) krustabām sabrauca visi radi un vispirms noturēja dzimtas sapulci. Krustībās noteikti piedalījās arī latviešu dievības Dievs, Māra un Laima, ko daudzināja. Kad brauca meklēt Māras baznīcas vietu, jaundzimušā vecākus līdzi neņēma – krustvecāki paņēma bērnu, aizbrauca un atpakaļ varēja atbraukt arī bez bērna... “Mani ļoti interesēja noskaidrot, ko krustvecāki teica vecākiem gadījumos, ja atbrauca bez bērna? Izrādās, ka dzimtā toreiz nepieņēma negodā dzimušus un slimus bērnus – pieņemt vai ne, tika nolemts dzimtas sapulcē. Daudzviet pieminētā Māras baznīca mūsu senčiem bija kā svētvieta – jebkura vieta zem klajas debess ar iespaidīgiem un zīmīgiem kokiem ūdeņu malā. Toreiz krustabas notika divas dienas – radi arī gatavoja un kāra šūpuli,” atklāj S.Jankovska. Senajās tradīcijās daudzviet sastopams skaitlis 9: deviņas zālītes, devītajā dienā bērnu krustīja, deviņas reizes dejo pādes deju.

Visu nosaka pieprasījums
S.Jankovska atzīst, ka to, cik gada laikā muzejā būs šādu pasākumu, nekad nevar paredzēt – to nosaka pieprasījums, turklāt piedāvājums starp muzejiem šobrīd ir diezgan plašs.
Jaunlaicenes muzejā joprojām pieejamas arī citas programmas: vāveru tīšana, pastalu darināšana, lekcija par Lintenes meitu skolu (kas atradās starp Karvu un Api) 19.gadsimtā, kāzu programma pēc laulību ceremonijas, lekcija “Malēniešu valoda” un malēniešu vārdu spēle, lekcija “Kad muižā zvani skanēja”, kā arī programmas pirmsskolas vecuma bērniem. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...