Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izstrādā un apstiprina valsts subsīdiju nolikumu šim gadam

Lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, Zemkopības ministrija izstrādājusi un guvusi apstiprinājumu valsts subsīdiju nolikumam un tā sadalei visam gadam.

Lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, Zemkopības ministrija izstrādājusi un guvusi apstiprinājumu valsts subsīdiju nolikumam un tā sadalei visam gadam. Sākotnēji nolikums bija sagatavots tikai gada pirmajam ceturksnim.
"Naudas sadalījumu lauksaimniecībai visa gada garumā lauksaimnieki gaidīja ar nepacietību, bet tas tapa zināms pēc tam, kad Saeima izskatīja un apstiprināja valsts budžetu," saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauku atbalsta dienesta vadītāja Ināra Lesiņa. Lauku atbalsta dienestam ir uzticētas kontroles funkcijas, lai subsīdiju pieteikumu iesniegtu atbilstoši nolikuma prasībām.
Piensaimniecībai - vairāk nekā divi miljoni latu
Piensaimniecības attīstībai valsts plāno izmaksāt subsīdijās 2 547 600 latu. Tās piešķirs govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot 5,50 latus mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi, kas atrodas reģistrētā ganāmpulkā. Reizi gadā 40 latu apmērā subsidē arī katru pārbaudes buļļa pirmpieni pēc pirmās laktācijas slēgšanas, ja ganāmpulkā veikta plānota jaunbuļļu pārbaude.
Minētās subsīdijas var saņemt persona, kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā SIA "Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā" noteiktajā kārtībā.
Liellopu gaļas ražošanas atbalstam
Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstībai šogad subsīdijās paredzēts piešķirt 930 800 latus, lai tādējādi palielinātu pašražotās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un, realizējot ciltsdarba programmu, veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību. Valsts finansējums paredzēts tad, ja realizē jaunlopus gaļai līdz 36 mēnešu vecumam un ciltsdarba programmas realizēšanai.
Ganāmpulku īpašnieki par iegūtu teļu no specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs subsīdijās saņems 80 latu, par iegūtu teļu no citu šķirņu zīdītājgovs - 50 latus. Valsts atbalsts paredzēts arī par gaļai realizētiem ekstra un pirmās klases jaunlopiem, kuri atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un to dzīvmasa ir virs 400 kilogramiem.
Veidos cūkgaļas ražošanas ganāmpulku
Cūkkopības nozares attīstībai kopumā piešķirs 825 000 latu, no tiem - 453 000 latu paredzēti ciltsdarba un pārraudzības programmas realizēšanai, 372 000 - cūkgaļu ražojošo saimniecību atbalstam, 322 000 - šķirnes sivēnmātēm un 50 000 jauncūku iegādei. Cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašnieks par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā mēnesī saņems piecus latus, ja saimniecībā ir vismaz 10 sivēnmātes, kuras vismaz reizi atnesušās, veikta datorizēta ganāmpulka pārraudzība un regulāri sniegta informācija par cūku kustību ganāmpulkā.
Subsidēs arī zirgkopību, aitkopību un kazkopību, lai tādējādi attīstītu ciltsdarbu un mērķtiecīgi uzlabotu esošo genofondu. Piemēram, aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai piešķirti 82 000 latu.
Augkopības attīstībai paredz 2 450 095 latu
Augkopības nozarē uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kas ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību. Subsīdiju mērķis ir graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana.
Subsīdijas maksā par faktiski ar sertificētu vai nesertificētu sēklu apsētajām platībām, ja vismaz viena kultūrauga kopplatība nav mazāka par vienu hektāru. Par kartupeļu platībām, ja tās nav mazākas par trīs hektāriem. Jāizmanto sertificēts sēklas materiāls. Subsidē arī faktiski apsētās un apstādītās atklāta lauka dārzeņu platības un ražojošo zemeņu platības, ja dārzeņu kopplatība nav mazāka par trīs, bet zemeņu - par vienu hektāru.
Par ziemāju graudaugu un eļļas augu platībām subsīdijas izmaksā martā un aprīlī, par atklāta lauka dārzeņiem un zemenēm - augustā un septembrī. Subsīdiju pretendentiem Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumi par ziemāju un vasarāju graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām jāiesniedz līdz 15.jūnijam, par atklāta lauka dārzeņu un ražojošu zemeņu platībām - līdz 1.jūnijam, par kartupeļiem - līdz 1.jūnijam. Līdz 15.jūnijam jāiesniedz arī zemes robežu plāna kopija, sēklas sertifikāta kopija, zemes nomu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopija.
Subsīdiju pretendenti, kuri saņēma subsīdijas par ziemas rapša sējumiem, kurus 2003. gada pavasarī bija nepieciešams pārsēt ar vasaras rapša sēklām, ir tiesīgi saņemt subsīdiju par to pašu sējplatību, ja papildus iesniedz darījumu un maksājumu dokumentu par vasaras rapša sēklu iegādi.
Atbalsta ilggadīgo stādījumu ierīkošanu
Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām un augļu koku stādiem, šim mērķim paredzētā subsīdiju summa ir 300 000 latu. Tās maksā, ja vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība augļu un ogu ieguvē nav mazāka par vienu hektāru, kopā summējot upeņu un jāņogu platību, saldo un skābo ķiršu platību. Plūmju un bumbieru platība nevar būt mazāka par 0,3 hektāriem.
201 000 latu subsīdijās atvēlēti zālāju šķirnes sēklu realizācijai. Augkopības nozaru riska samazināšanai subsīdiju kopējā summa ir 40 000 latu. Uz subsīdijām var pretendēt jebkurš apdrošinājuma ņēmējs. Ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska samazināšanas pamatā ir sējumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 70 procentu apmērā pret kailsalu, salnām, stipru salu, ilgstošu lietu un krusu, vētru, ilglaicīgu sausumu, sējumu izcilāšanu un sējumu izmirkšanu, ko izraisījuši plūdi.
Lauksaimnieciskā ražošana jāmodernizē
Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai piešķirto subsīdiju apjoms ir 2 115 000 lati. Uz šo atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kas ražo augkopības un lopkopības produktus, ja šajos uzņēmējdarbības veidos ir vismaz 35 procenti no visu ieņēmumu kopapjoma. Subsidē arī tos, kas sniedz pakalpojumus zemes apstrādē un ciltsdarbā. Subsīdijas izmaksā, ja iegādājamā tehnika nav ražota Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (izņemot Latviju). Vienas iegādātās tehnikas vienības vai tās komplekta cena nav mazāka par 300 latiem (bez PVN).
Veicina bioloģisko lauksaimniecību
Kopējais finansējuma apjoms - 400 000 latu - paredzēts bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un netradicionālo nozaru attīstībai. Uz subsīdijām var pretendēt juridiska persona, kurai ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegts sertifikāts, pirmā līmeņa lauksaimnieciskā izglītība, kas uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši likuma prasībām. Subsīdijas saņemamas reizi gadā, bet kopējais subsīdiju apjoms vienam pieteikumam nedrīkst pārsniegt 5000 latu.

Citu datumu laikraksti

  • Salāti “Rīts” un bumbieri alus mīklā

    Ir pavasaris, dabas atmodas laiks, kad visi gribam izskatīties skaisti un slaidi. Lai ēdienkartē samazinātu kaloriju daudzumu, piedāvāju gatavot...

  • Bumbieris karameles mērcē

    Bumbieris.Bumbieris 1 bumbieris 200 g ūdens 100 g cukura 2 anīsi Karamele 200 g cukura 50 g glukozes 75 g ūdens Cepums "Kokosriekstu...

  • Katrai puķei savs niķis

    Dīfenbahija. Dīfenbahiju dzimtene ir Vidusamerikas un Dienvidamerikas tropi. Dīfenbahijas ir izplatīts košumaugs, taču nozīmīgas ir tikai dažas no 30...

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...