Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izstrādāt projektu nozīmē iemācīties peldēt

Linda Pavlovska ir neatkarīga pasniedzēja - konsultante, jo strādā patstāvīgi, nevis kādā iestādē vai organizācijā.

Linda Pavlovska ir neatkarīga pasniedzēja - konsultante, jo strādā patstāvīgi, nevis kādā iestādē vai organizācijā. Viņa sākusi jaunu darbību - palīdz organizācijām stratēģiskā plāna izstrādē.
Linda konsultē arī par tēmām, kas saistītas ar cilvēk- resursu vadību. Tā ietver brīvprātīgo motivāciju darbam, komandas veidošanu un konfliktu risināšanu. Tomēr visvairāk semināros nākas mācīt izstrādāt projektus un piesaistīt līdzekļus sabiedrisko organizāciju darbības nodrošināšanai.
"Projektu izstrāde un realizācija ir sabiedrisko organizāciju darbības veids. Finansētājs var būt fonds, uzņēmums vai vietējie iedzīvotāji, kā arī visi kopā. Līdzekļus var piesaistīt dažādi, bet vienmēr ir skaidri jāapzinās, kāpēc tie ir vajadzīgi. Tikai tad izdosies pārliecināt atbalstītājus, ka idejas realizācija var kaut ko mainīt un uzlabot. To apgūt iespējams tikai darot. Kamēr neizstrādā projektu, tikmēr zināšanas neko nedod. Tas ir tāpat kā vērot peldētājus. Ja neiesi ūdenī un neķepurosies, peldēt neiemācīsies," salīdzina L.Pavlovska.
Ja kāds projekts nesaņem finansējumu, tas vēl nenozīmē, ka tas ir slikts vai nevajadzīgs. Varbūt finansētājam bija iesniegti daudzi labi projekti, bet visi nevar saņemt līdzekļus. Varbūt izvēlētā tēma nebija šī fonda prioritāte, bet cits to atbalstītu. Linda uzsver, ka ir jāsagatavo vismaz desmit projektu pieteikumi, lai cerētu uz līdzekļu piešķiršanu vienam.
Svarīgs ir mērķis
"Visbiežāk nelaime ir tā, ka ar vienu projektu grib atrisināt visas problēmas pašvaldības teritorijā. Tāpat maldīgi ir domāt, ka viena datora iegāde un tā pieslēgšana internetam spēj daudz ko mainīt," skaidro Linda.
Projekta izstrādes mērķis nevar būt naudas vai datora saņemšana. Izremontētai telpai ar datoraprīkojumu ir jāmaina cilvēku dzīve. Konsultante semināros māca domāt, ko grib panākt ar projektu. Un šajā procesā dators ir tikai viens no līdzekļiem, kas nodrošina pieeju aktuālai informācijai un operatīvas saziņas iespējas.
"Svarīgi ir nekult tukšus salmus, bet skaidri un saprotami formulēt, kādu labumu dos projekta realizācija. Var iedot izlasīt kaimiņam. Ja viņš sapratīs un atbalstīs ideju, tad ir pamats domāt, ka arī finansētājiem būs skaidra iecere," norāda Linda. Projektu izstrādā, ņemot vērā organizācijas vajadzības. Pēc tam vērtē, kas varētu būs atbalstītājs un raksta tam pieteikumu.
L.Pavlovska, atzīst, ka Alūksnes rajonā ir daudz aktīvu sabiedrisku un nevalstisku organizāciju. Viņa bija viena no Alūksnes Nevalstisko organizāciju centra dibinātājiem un veidotājiem, tāpēc šīs puses cilvēki Lindai ir sevišķi tuvi.
"Tieši Alūksnes Nevalstisko organizāciju centrs ir radījis apkārtējo rajonu iedzīvotāju interesi un rosinājis. Arī tagad šurp braucu pēc centra darbinieku un sabiedrisko organizāciju aicinājuma," saka Linda. Viņa uzsver, ka semināra dalībnieku veiksmīga apmācība ir atkarīga no vadītāja.
"Bejas pamatskolas atbalsta fonda dalībnieki apguva projektu izstrādes pamatus, tagad projektus izstrādā un pēc tam analizēs, cik veiksmīgi tie ir," norāda L.Pavlovska. Viņa atceras, ka arī pašas izstrādātie projekti ne vienmēr ir atbalstīti. Tagad Linda atzīst, ka tas bijis labi, jo, iespējams, ideja vēl nebija "nobriedusi".
Tikai saviem spēkiem
Viņasprāt, lielākā nelaime ir tā, ka daudzi gaida, lai kāds cits viņu vietā risinātu problēmas. Nevis domā, ko es varu izdarīt, lai mainītu savu un citu cilvēku dzīvi, bet tikai izsaka neapmierinātību ar valdības lēmumiem.
Linda atzinīgi vērtē partiju deklarēto vēlmi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un veicināt to attīstību. "Valdības deklarācijas veidošanā bija iesaistītas nevalstiskās organizācijas. Arī pašvaldības tagad tās vērtē pozitīvi, bet 1997. gadā bija tikai neizpratne un izbrīns par šo organizāciju vajadzību," atceras Linda.
Viņu mulsina, ka veidojas konkurence starp valsts vai pašvaldības institūcijām un sabiedriskām organizācijām. Tajā parādās cīņa par iespēju sniegt pakalpojumu, nevis objektīvs vērtējums, kas to labāk varētu izdarīt.
"Pieaugušo izglītošanas centri ir pašvaldību institūcijas. Bet varbūt sabiedriska organizācija šo uzdevumu var veikt labāk un ar mazāku finansējumu? Vajadzētu vērtēt šā pakalpojuma kvalitāti, lai noteiktu tā sniedzēju," domā L.Pavlovska.
Jāprot ieinteresēt
Projektu var izstrādāt katrs, bet ir jāspēj uz savu vēlmi - kaut ko panākt un sasniegt - paskatīties it kā no malas. Bieži vien domā, ja izstāstīs, cik slikta ir situācija, tad visi uzreiz vēlēsies palīdzēt. Bet varbūt reakcija būs cita? Nevienam nav patīkami klausīties vai lasīt žēlošanos. Un neviena pienākums nav dot naudu.
"Atbalstu var iegūt, ieinteresējot sponsorus par savu ideju. Sevišķi rūpīgi ir jāpārdomā, kāds ir labākais veids, kā to darīt. Kādi ir iemesli, kāpēc es kaut ar latu atbalstītu kādu projektu?" rosina Linda.
Protams, iemesli var būt dažādi. Iespējams, ka paziņa vienkārši nespēs atteikt. Tāpat svarīgi, lai cilvēkam ir tuva problēma, ko piedāvā risināt ar projektu. Piemēram, cukura diabēta slimnieka tuvinieks labprātāk ziedos naudu diabēta diagnostikai, nevis filatēlijai.
"Lai cik neticami tas liekas, ir arī cilvēki, kam nauda paliek pāri. Viņus varētu rosināt patriotisma jūtas," pieļauj L.Pavlovska.
Domājot par finansiālu atbalstu, nevajadzētu kaunēties. Tā nav ubagošana, kā reizēm uzskata. Drīzāk tā dod iespēju citiem iesaistīties kādas problēmas risināšanā. Linda domā, ka varētu informēt citur dzīvojošus novadniekus par kādu sevišķu vajadzību viņu dzimtajā pagastā, ko tur vēlas mainīt.
"Var salīdzināt, ka pieci lati, iespējams, tiks iztērēti pusdienām, bet tik liels ziedojums dos iespēju bērnam vienu dienu pavadīt nometnē. Ir ļoti svarīgi parādīt, ko nozīmētu ziedojums," uzskata Linda.
Protams, katra saruna ir īpaša. Nav un nevar būt gatavas receptes, kā rīkoties. Ja vēlas atbalstīt cilvēkus ar kustību traucējumiem, var izstrādāt projektu un gaidīt finansējumu. Bet, iespējams, ka vajadzētu vākt ziedojumus un stāstīt, cik tas ir vajadzīgi, jo tā mainītos arī cilvēku attieksme. "Tā iespējams sasniegt daudz vairāk," uzsver Linda.
Ziedot vai neziedot?
Lielbritānijā veica aptauju, kāpēc cilvēki neziedo labdarībai. Apmēram 70 procenti cilvēku atbildēja, ka neviens viņiem nav prasījis to darīt.
"Ja visus aicina atbalstīt, tad tas ir tāpat kā šaut ar automātu krūmos. Labāk izvēlēties mērķi kā snaiperim un censties tajā trāpīt. Tātad ir jāizdomā, kāpēc kāds varētu gribēt finansēt manu projektu, un tad šī iespēja jāizmanto," skaidro L.Pavlovska.
Viņa domā, ka par savām iecerēm pašvaldības varētu vairāk informēt ārzemju sadarbības partnerus, nevis tikai saņemt no tiem humānās palīdzības sūtījumus. Vajadzētu būt aktīviem un pateikt, kas ir nepieciešams. Arī internātskolas var meklēt atbalstu visu gadu, ne tikai gaidīt labdarus Ziemassvētkos.
"Vai labdari pievērš uzmanību palīdzības saņēmēju problēmām un mudina citus to darīt? Vai varbūt tā viņi apliecina sevi?" jautā Linda.

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība dažādos laikos

    Vēsturi allaž ir veidojuši aktīvi un darbīgi cilvēki, un tiem blakus ir atradies partneris, kam bieži vien ir liela nozīme lēmumu pieņemšanā.Vēsturi...

  • Darbarīki sniega tīrīšanai

    Sinoptiķi solīja, ka šajā nedēļā sniegs nokusīs visā Latvijā. Tomēr Alūksnes un Gulbenes rajonā par tā trūkumu nevar sūdzēties, turklāt vakar atkal...

  • Šovā cīnīsies par balvu

    Pirmdien, 27. janvārī, LNT kanālā pulksten 22. 00 sāksies “Mūzikas video 2003” atklāšanas šovs, kurā piedalās desmit grupas, kas sacentīsies par...