Izzina dāņu pieredzi par Eiropas Savienību

Alūksnes rajona Eiropas Savienības informācijas punkta koordinatore Silvija Mūrniece kopā ar kolēģiem nesen bija darba vizītē Dānijā.

Alūksnes rajona Eiropas Savienības informācijas punkta (ESIP) koordinatore Silvija Mūrniece kopā ar kolēģiem nesen bija darba vizītē Dānijā, kur guva dāņu pieredzi Eiropas Savienības (ES) jautājumu skaidrošanā sabiedrībai un iepazina publisko bibliotēku darbu Dānijā.
S.Mūrniece atzīst, ka brauciens bija vērtīgs, jo tā laikā varēja iepazīt dažādas ES institūcijas un apskatīt arī Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu kā tūristiem. Kopenhāgena esot skaista pilsēta, lai arī zemnieciski atturīga un vējaina. Braucienu rīkoja Eiropas Savienības informācijas aģentūra.
Dāņi sargā suverenitāti
"Vizīte sākās ar Latvijas vēstniecības Dānijā apmeklējumu, kur tikāmies arī ar Latvijas vēstnieku Dānijā Andri Razānu. Viņš stāstīja, ka dāņi raksturā ir tieši - ko domā, to saka. To brauciena laikā izjutām arī paši. Tāpēc Dānijā vēstniekam esot viegli strādāt, jo, piemēram, ja zviedrs saka, ka viss ir kārtībā, tad ir jāsāk uztraukties, ka kaut kas nav labi. Dāņu attieksme pret Latviju esot visnotaļ pozitīva. Dānija savulaik bija otrā valsts pēc Islandes, kas atzina Latvijas neatkarību. Toreiz dāņi esot ļoti pārdzīvojuši par to, ka nepaguva to izdarīt pirmie," stāsta S.Mūrniece.
Dānijas Ārlietu ministrijā ESIP koordinatori tikās ar Eiropas politikas departamenta direktoru Kimu Jorgensenu. Viņš lepojās, ka dāņi esot vislabāk informētie par ES jautājumiem no visām dalībvalstīm, bet tajā pašā laikā viņi ir arī ļoti lieli eiroskeptiķi.
"Jāatzīst, ka brauciena laikā arī paši to izjutām. Dāņu pamatojums eiroskepticismam ir bailes no savas suverenitātes zaudēšanas. Daudzi dāņi vēlas, lai ES vairs nepaplašinātos, bet apstātos pie pašreizējām ģeogrāfiskajām robežām. Pieļauju, ka tā domā daudzi cilvēki arī citās ES dalībvalstīs. Dānijā ir notikuši seši referendumi, kas saistīti ar ES jautājumiem. To paredz dāņu konstitūcija - tiklīdz kāds jautājums skar valsts suverenitāti, tā jārīko valsts iedzīvotāju balsošana. Turklāt divos referendumos rezultāti ir bijuši negatīvi," viņa norāda.
Sazināsies ar iedzīvotājiem
Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Dānijā ESIP koordinatoriem uzsvēra, ka tuvākajā laikā galvenais darbs, ko jāveic - arī ESIP koordinatoriem -, ir sazināšanās ar iedzīvotājiem par ES. Līdz šim Eiropas Komisija ir tikai nodrošinājusi informāciju, bet nav bijis atgriezeniskās saites no iedzīvotājiem. "Tāpēc iedzīvotāji ir jāiesaista komunikācijā un jāuzklausa viņu viedoklis. Ar iedzīvotājiem ir jārunā viņiem saprotamā valodā, jo zinām taču, ka bieži vien informācija par ES ir sarežģīta un nesaprotama," saka ESIP koordinatore.
Dānijā ir septiņi "Europe Direct" informācijas punkti, kas informē sabiedrību par ES. Seši no tiem atrodas pašvaldību pārziņā, bet viens ir izvietots Kopenhāgenas Centrālajā bibliotēkā.
"Arī mēs varējām šo bibliotēku apmeklēt. Informācijas punkts bibliotēkā darbojas tāpat kā Latvijā. Iedzīvotājiem tajā ir pieejama informācija par dažādiem ES jautājumiem - gan uz vietas, gan elektroniski un telefoniski. Tāpat tiek rīkoti arī dažādi semināri un lekcijas par ES. Kopenhāgenas Centrālā bibliotēka ir starp lielākajām Dānijā, un gadā to vidēji apmeklē miljons cilvēku. Tur gandrīz viss notiek automatizēti - apmeklētāji paši elektroniski "paņem" - reģistrē grāmatas un pēc tam elektroniski nodod tās arī atpakaļ. Nodotās grāmatas tiek noliktas uz speciāla konveijera, kas tās aizgādā uz bibliotēkas grāmatu glabātavu. Tur tās tiek sašķirotas pa 52 nodaļām. Visi pakalpojumi šajā bibliotēkā ir par brīvu, jāmaksā ir vien par kopēšanu un soda nauda, ja laikus nenodod paņemto grāmatu. Lielākā soda nauda ir apmēram 40 latu," par redzēto stāsta S.Mūrniece.
Dānijā strādājošie nestreiko
ESIP koordinatori no Latvijas apmeklēja arī Parlamenta ES informācijas centru. Tajā strādā civildienesta ierēdņi, un tā mērķis ir ātra, precīza informācijas sniegšana par jebkuru ES jautājumu apmēram 10 līdz 15 minūšu laikā. Šā centra pakalpojumus izmanto skolēni, studenti, uzņēmēji, dažādas iestādes un citi interesenti.
"Sniegtajai informācijai ir jābūt objektīvai un neitrālai - tā nedrīkst būt ar "politisku nokrāsu". Dienā šā centra ierēdņi atbild apmēram uz 100 jautājumiem - gan pa tālruni, gan elektroniski. Viņi regulāri organizē tikšanās ar bibliotēku darbiniekiem, lai debatētu par dažādām ES aktualitātēm. Parlamenta ES informācijas centrs aktīvi sadarbojas arī ar skolām. Skolēniem internetā ir sagatavotas speciālas prezentācijas par ES, ko viņi arī labprāt izmanto. Manuprāt, tā viņiem ir vieglāk uztvert informāciju par ES, un arī skolēnu uzmanība šiem jautājumiem tiek piesaistīta," saka S.Mūrniece.
Interesanta izvērtusies tikšanās Dānijas Arodbiedrību konfederācijā. Dānijā arodbiedrību galvenais uzdevums ir cilvēkam vajadzības gadījumā nodrošināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanu un pēc iespējas īsākā laikā pārkvalificēt darbiniekus darba zaudēšanas gadījumā. Dānijā arodbiedrības aptver 75 līdz 80 procentus strādājošo.
"Tas ir ļoti augsts procents, jo, piemēram, Francijā tie ir tikai 12 līdz 15 procenti. Dānijā to var skaidrot ar to, ka arodbiedrības nodrošina sociālās garantijas, jo darba zaudēšanas gadījumā arodbiedrība sedz pusi bezdarbnieka pabalsta lielumu. Otru pusi pabalsta apmaksā valsts. Dānijā ļoti svarīgi ir kolektīvie līgumi starp arodbiedrību un darba devēju, jo speciālas likumdošanas šajā jomā valstī nav. Šie līgumi ir elastīgi, jo abas puses var savstarpēji vienoties par pieņemamāko variantu - arī minimālo algu. Toties ja ir noslēgts šāds kolektīvais līgums, tad darbinieki nedrīkst streikot," saka S.Mūrniece.
Dānijā vislabāk atalgoti ir to profesiju pārstāvji, kas strādā informācijas tehnoloģiju jomā un celtniecībā. "Arī pedagogi un kultūras darbinieki salīdzinājumā ar Latviju saņem ļoti labas algas.
Darba nedēļa Dānijā ir 37 stundas, bet atvaļinājums - sešas nedēļas. Bezdarba līmenis šajā valstī ir 3 līdz 4 procentu robežās, un 20 procenti sieviešu Dānijā strādā nepilnu darba slodzi," secina S.Mūrniece.
Mudinās izmantot ES iespējas
Latvijā pašlaik ir 33 ESIP - katra rajona lielākajā bibliotēkā. Tie pakāpeniski veidoti kopš 2000.gada. ESIP mērķis ir radīt plašākas iespējas Latvijas rajonu iedzīvotājiem iepazīties ar aktuālu informāciju par ES. Informācijas punktos ir pieejama dažāda informācija un jaunākā literatūra par Latvijas integrāciju ES, procesiem šajā savienībā.
"Šā gada pavasarī Sabiedrības integrācijas fonds izsludināja projektu konkursu "Europe Direct" informācijas tīklu uzturošo struktūru izveide laika posmā no 2005. līdz 2008.gadam". Visās ES dalībvalstīs tika izsludināti apmēram 400 šādu projektu. Šādā projektā piedalījās arī Alūksnes pilsētas bibliotēka kopā ar Gulbenes un Madonas bibliotēku un to projekts guva atbalstu. Tāpēc varēja izveidot Ziemeļaustrumlatvijas "Europe Direct" informācijas tīkla konsorcijs ar informācijas punktu Gulbenes bibliotēkā, bet filiāles ir Alūksnes un Madonas bibliotēkā. Latvijā projekta laikā izveidoja deviņus "Europe Direct" informācijas tīklus," klāsta S.Mūrniece.
Viņa uzsver, ka neviens iedzīvotājs nedrīkst aiziet no šā punkta, nesaņēmis sev nepieciešamo informāciju.
"Drīzumā esam iecerējušas pagastu bibliotēku darbiniecēm rīkot semināru "Informācija par ES internetā". Uz semināru aicināsim arī kādu ekspertu no ES informācijas aģentūras, kas praktiski varēs parādīt nepieciešamo. Ir iecere organizēt arī informatīvo dienu "Izmanto iespējas!" par to, kādas ES ir iespējas darba tirgū un citās jomās," saka S.Mūrniece.
"Par" balsotu 39 procenti
Viņa ir ESIP koordinatore jau piecus gadus un atzīst, ka iedzīvotāji neizrāda lielu interesi par ES un informāciju par to. "Visbiežāk informāciju par ES taujā studenti, arī skolēni, jo viņiem tas ir nepieciešams studijām un mācībām. Ir bijuši arī lauksaimnieki, kam interesē ES fondu izmantošana. Tā ir arī citviet Latvijā," saka S.Mūrniece.
Nesen Alūksnes rajona bibliotēku apmeklētājiem bija iespēja piedalīties aptaujā par ES. Šādu aptauju rīkoja arī Gulbenē un Madonā.
"Katram rajonam tika izdalītas 1000 anketas. Mēs aizpildītas atpakaļ atgriezām apmēram 800 anketas. Viens jautājums bija, kā šobrīd balsotu referendumā par Latvijas iestāšanos ES? Rezultāti bija, ka "par" balsotu 39 procenti Alūksnes rajona iedzīvotāju, "pret" - 34 procenti, bet 27 procenti atzina, ka nezina atbildēt. Alūksnes rajona iedzīvotāji bija atzinuši, ka no ES vislielāko labumu gūst jauni cilvēki un uzņēmēji. Lielākā daļa aptaujāto savas zināšanas par ES vērtē 5 ballēs no 10. Manuprāt, ES ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses. Vienkārši ir nepieciešams iedzīvotājiem to izskaidrot," norāda S.Mūrniece.
Līdzīgos braucienos ESIP koordinatori ir devušies arī iepriekšējos gados un apmeklējuši Beļģiju, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Vāciju, Austriju, Franciju, Luksemburgu, Igauniju un Somiju.

Citu datumu laikraksti