Ja esi pakļauts stresam

Grūtības, bēdas un ciešanas ir pastāvējušas jau no cilvēces pirmsākumiem, taču jēdziens “stress” ir ieviesies nesen. Latviešu valodā tam vēl nav pat atbilstoša vārda, lai gan piemērots varētu būt vārds “spriedze”.

Grūtības, bēdas un ciešanas ir pastāvējušas jau no cilvēces pirmsākumiem, taču jēdziens "stress" ir ieviesies nesen. Latviešu valodā tam vēl nav pat atbilstoša vārda, lai gan piemērots varētu būt vārds "spriedze". Nu stress ir kļuvis par modes vārdu.
Stresa pārvarēšanas paņēmieni ir nepieciešami katram cilvēkam: vieniem, lai atjaunotu veselību, citiem - lai to stiprinātu. Daži no šiem paņēmieniem palīdzēs justies labāk tūlīt, citi turpretī būs jālieto ilgāku laiku, pirms sāksiet just pārmaiņas savā ķermenī.
Stresa izjūta var izpausties lielākā vai mazākā mērā. Mazliet satraukuma jūtam, kad gatavojamies kaut kam patīkamam. Zināmu satraukumu sagādā publiska uzstāšanās; satraukumu pirms sacensībām jūt sportisti. Šādu satraukumu var dēvēt par "eistresu": "ei" ir grieķu vārds, kas nozīmē "labs".
Reti kādam dzīve ir rožu dārzs
Ikdienā stress var būt īslaicīgs vai arī ilgstošs. Īslaicīga stresa situācija rodas, piemēram, ja mūs kritizē. Taču, ja kritizētājs ir kāds mums nozīmīgs cilvēks, tad spriedze var turpināties ilgāku laiku. Nesaticība ģimenē sagādā daudz spriedzes, ja šāda nesaprašanās turpinās ilgstoši, tad cieš veselība. Piedzīvojot briesmas, kas apdraud dzīvību, iztikas trūkumu, bezcerību, rodas stress, kas uzkrājas, tad pēkšņi eksplodē un rada veselības vai sadzīves katastrofu.
Reti kuram dzīve ir rožu dārzs. Rūpes un nepatikšanas seko cita citai. Bieži, nākamo likteņa triecienu gaidot, mēs neapzināti sasprindzināmies, tāpēc ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs.
Dziļa elpošana, muskuļu atslābināšana, mērķtiecīgā iztēle un pozitīvā pašiedvesma ir četri pamatelementi, kas pamazām var aizvietot ieradumus, kas vairs nav izdevīgi. Kafijas dzeršanu un smēķēšanu derētu nomainīt ar elpošanas vingrinājumiem.
Austrumu tautu kultūras īpašu nozīmi piešķir elpošanai. Elpojot gari, lēni un vienmērīgi, domas kļūs nosvērtas un mierīgas. Sekla elpošana samazina izturību un organisma spēju pretoties slimībām. Pareizu elpošanu atjauno dažādi spontāni paņēmieni - žāvas, nopūtas un izstaipīšanās. Spriedzes kontrolei pietiek ar normālu dabisku elpošanu, tāpēc svarīgi ir katru stundu vairākas reizes dziļi ieelpot.
Muskuļi ir otrs līdzeklis trauksmes signālu atsaukšanai. Ja mēs atslābinām tos muskuļus, kuri atsaucas mūsu gribai, tad atbrīvojas arī autonomā nervu sistēma. Asinsvadi izplešas, plaušas uzņem vairāk skābekļa un endokrīnā sistēma ražo labsajūtas hormonus.
Mērķtiecīga iztēle ir trešā spriedzes kontroles sastāvdaļa. Pareizi ievirzīta iztēle var padziļināt un stiprināt viegluma sajūtu, ko sasniedz ar dziļo elpošanu un muskuļu atslābināšanu. Iztēles tehnika ir sekmīga, jo organisms neatšķir iedomātos pārdzīvojumus no patiesajiem. Atcerieties kādu priecīgu notikumu, un imūnā sistēma pastiprināsies. Pētījumi liecina, ka pārdomāta pozitīvā iztēle labvēlīgi ietekmē daudzas hroniskas slimības, kā arī vispārējo labsajūtu.
Ceturtais spriedzes apkarošanas pamatelements ir pozitīvā pašiedvesma. Grūtos brīžos, kad izmisums ir tuvu, iedrošiniet sevi: "Jā, tā, labi... tu esi stiprs, tu tiksi tam pāri..." Ieklausieties savā iekšējā dialogā. Iegaumējiet T.Toresa vārdus: "Doma ir tēlnieks, kas spēj pārveidot cilvēku, kā viņš pats to vēlas."
Darba stress izplatās arvien vairāk
Darba jeb profesionālais stress pēdējos gados izplatās arvien straujāk. Tā pamatā ir strauji pieaugošais dzīves temps, intelektuālās un emocionālās slodzes kāpums darbā, fiziskās slodzes un kustību deficīts. Visbiežāk sastopamie stresa cēloņi darbavietā: organizatoriskas problēmas, nepietiekamas rezerves, virsstundu darbs, zems statuss, nenoteiktība, nedroša vide, neprecīzi pienākumi, lomu konflikts, nereāli augstas pretenzijas, nav iespējams ietekmēt lēmuma pieņemšanu, biežas sadursmes ar vadību, izolētība no kolēģu atbalsta, pārslodzes un laika presings, konflikti ar kolēģiem un cits.
Prieks ir kā bumerangs, kas vienmēr atgriežas
Mēdz teikt, ka "neviens cilvēks nav vientuļa sala", jo katru cilvēku neskaitāmas saites vieno ar daudziem citiem cilvēkiem. Jebkuras savstarpējas attiecības ir došana un saņemšana. Īstenība ir iekārtota tā, ka mēs varam gūt prieku tad, ja darām citus priecīgus. Prieks ir kā bumerangs, kas atgriežas pie tā, kurš to sviedis. Cilvēks var iegūt laimes sajūtu tikai palīdzot un mēģinot sagādāt laimi kādam citam.
Dusmas liek sirdij ātrāk darboties, paaugstinās asinsspiediens. Dusmīgs cilvēks parasti ir ievainots cilvēks. Dziļi iekšienē viņam ir kāda atmodināta sāpe. Daudzi cilvēki tiek cauri dusmu vētrām, klusībā pie sevis skaitot: ja esi "dusmīgs - skaiti līdz 10", ja esi "ļoti dusmīgs - skaiti līdz 100" un nemaz nerunā. Cita metode iesaka mazināt dusmas caur fizisku aktivitāti - saplēšot kādu vecu telefongrāmatu, beržot grīdu un tamlīdzīgi. Vienkāršākā tehnika, kā atbrīvoties no paša dusmām: ievelciet dziļi elpu un iedomājieties, kā smaržo roze, un šī doma radīs smaidu jūsu sejā. Tad rīkojieties ar grūto situāciju, iztēlojieties rasu uz rozes ziedlapiņām, un jūsu stresa hormoni vairs neplūdīs. Jūsu veselība netiks apdraudēta, attiecības ar cilvēku, kas izraisījis dusmas, netiks sabojātas.
Noderīga tehnika, lai atbrīvotos no dusmām, ir vēstuļu rakstīšana. Rakstiet vēstuli tai personai, kura ar jums ir slikti apgājusies, sakiet, kas jums bija nodarīts, kā esat juties tajā situācijā, kā jūtaties pašreiz. Vēstuli varat rakstīt bez nolūka to nosūtīt, vai arī rakstīt to tikai domās.
Ja cilvēks ir "eksplodējis", parasti paiet apmēram 90 minūtes, kamēr adrenalīns atgriežas normālā līmenī. Šajās 90 minūtēs cilvēku vajag nomierināt. Ja šādos momentos cilvēks ir viens, tad viņš var eksplodēt atkārtoti - kā vulkāns.
Mums nekad nepietiek laika
Gan pieaugušie, gan bērni sūdzas par laika trūkumu. Mums nekad nav pietiekami daudz laika, lai padarītu visu, un ļoti maz laika atliek, lai vienkārši papriecātos. Tāpēc vispirms svarīgi ir laiku izplānot.
Izpildiet šādu vingrinājumu: uzrakstiet visu, ko jūs vēlētos darīt, pēc tam visu to, kas jāpadara. Tālāk atzīmējiet tos uzdevumus, kuri jums neļauj naktīs gulēt.
Nākamais svarīgais solis ir sakārtot šo sarakstu, izvērtējot to un izvēloties prioritātes. Kad visi uzdevumi sakārtoti A, B un C kategorijās, vajadzētu sastādīt sarakstu nākamajai dienai, to vēlams darīt iepriekšējā vakarā, lai aktivizētu zemapziņas domu procesus. Tādā veidā tiek pielietots senais novērojums - "rīts gudrāks par vakaru" - jums guļot, zemapziņa sāk risināt domu.
Nākamie soļi ir "sakārtot un kontrolēt" - apvienot uzdevumus, kuri līdzīgi; tad - "sadali un pārvāri" - lielāku uzdevumu sadalīt vairākos mazākos. Tādus pat principus var pielietot pie papīru sakārtošanas, mājas darbu vienkāršošanas, mērķa izvēles. Mērķiem jābūt reāliem un sasniedzamiem, tiem jāattiecas uz sevi pašu, nevis uz kādu citu. Vispirms cilvēkam vajag domāt par darbošanos, tas ir, prātā aktīvi darboties, tad pakāpeniski tuvoties rīcībai īstenībā.
Tāpat vajag atvēlēt laiku arī, lai "pagurķotos", tādā veidā uzņemot enerģiju. Katram cilvēkam vajadzīgi tādi brīži, kad nav jāvēro pulkstenis, lai veldzētu prātu un sirdī atrastu vietu priekam.
"Slaistīšanās" ir atslābināšanās veids
"Slaistīšanās" ir visizplatītākais atslābināšanās veids. Mēs domājam, ka atslābināmies tad, ja zvilnam atpūtas krēslā, skatāmies televizoru, strādājam dārzā vai nodarbojamies ar kādu citu laika kavēkli. Visas šīs nodarbes varētu zināmā mērā palīdzēt, taču stresu jūtami nesamazina.
Cits populārs, bet reizē arī kļūdains atslābināšanās veids ir medikamentu, arī alkohola, lietošana. Tagad mēs zinām, ka tas spriedzi samazina tikai īslaicīgi, pie tam radot vēl lielāku turpmāko spriedzi.
Neiromuskulārās atslābināšanās veidos vispirms uzmanība tiek pievērsta muskuļiem, un šīs apzinātās uzmanības spēks izmaina organisma stāvokli. Muskuļi, tos atslābinot, paklausa prātam, sākumā atsaucoties negribīgi, bet tad arvien veiklāk.
Nākamā visu relaksācijas veidu kopējā iezīme ir uzmanības koncentrēšanās uz dažām izziņas procedūrām. Atslābināšanos atvieglo, pats sev sakot "lai tā notiek" vai arī "atslābinies, ir silti" un tamlīdzīgi. Šīs pavēles un atziņas pamudina organisma pašregulējošos procesus.
Vēl kopējs visiem neiromuskulārās atslābināšanās veidiem ir tas, ka atkrīt smaga un sarežģīta vingrināšanās. Rezultātus neiegūst ar piepūli, bet paradoksāli viegli. Cilvēks pakāpeniski mācās "censties necensties". Centrālajai nervu sistēmai tiek nosūtīts signāls - "nepūlēties".
Cilvēkā mājo pašvadības procesi, kas regulē un ietekmē iekšējās un ārējās organisma funkcijas. Daži no šiem procesiem pastāv zemapziņā, citi procesi tiek aktivizēti ar noteiktu, tiešu apziņas darbību. Ja mēs iedomājamies kādu notikumu, prāts veido un pievelk attiecīgus notikumus. Iztēle dod cilvēka apziņai ierosmi, kas darbojas kā magnēts un pievelk notikumus īstenībā. Kā magnēts pievelk dzelzs gabaliņus, tā iztēle "pievelk" piedzīvoto, kas pārvēršas notikumos. Ja to neizmantojam, radošās pieredzes sastāvdaļas aizslīd garām un pazūd. Iztēle ir kā aukla - sāc aiz viena gala vilkt, tā arvien vairāk atraisīsies. Ar iztēles tehnikas paņēmieniem mēs varam atbruņot to "zvēru" (pārdzīvojumu), kurš mūs biedē.
Relaksējoša reakcija ir saistīta arī ar meditācijas jēdzienu. Cilvēka prāts ir kā klaidonis - kaut arī spēcīgs, tomēr pārsteidzoši nedisciplinēts, vienmēr darbojas vairākos virzienos. Meditēšana vingrina prātu koncentrēties uz vienu domu.
Sens indiešu teiciens vēsta: "No tukša trauka neko neieliesi". Daudziem no mums šī acīmredzamā patiesība piemirstas. Mēs mēdzam sevi iztukšot līdz pilnīgam enerģijas izsīkumam. Izdegam, pirms esam paspējuši atgūt spēkus. Cilvēks, kurš neatvēl laiku enerģijas atjaunošanai, vispirms zaudē dzīvesprieku, pēc tam sākas nenoteiktas fiziskas sūdzības, kurām nav rodams medicīnisks izskaidrojums. Tad seko depresijas periods, līdz beidzot izpaužas diagnosticējama saslimšana. Un tikai tad cilvēks saprot, ka jāpievērš uzmanība savām problēmām, lai gan prātīgāk būtu jau laikus parūpēties par savas enerģijas atgūšanu.
Uzturs ir dzīves nepieciešamība
Svarīga dzīves nepieciešamība, kas rada enerģiju, sagādā labsajūtu un mazina spriedzes sajūtu, ir uzturs. Dažos cilvēkos spriedze izraisa milzīgu izsalkumu, citos - pilnīgu apetītes zudumu.
Spriedzi pārvarēt palīdz arī fiziskie vingrinājumi. Tie novada spriedzes hormonus, kas rodas kā ķermeņa automātiska reakcija uz cīņas - bēgšanas sindromu, un rada enerģiju, lai izturētu spriedzi, no kuras nav iespējams izvairīties. Kaut kādu ieguvumu no fiziskiem vingrinājumiem jūs jutīsiet tikai tad, kad būsiet sasniedzis minimālu fizisko sagatavotību, tikai tad vingrošana nebūs vairs apgrūtinošs uzdevums, bet gan atpūta.
Ir ne mazums gadījumu, kad cilvēks, izjūtot psiholoģisku spriedzi, nevar noteikt tās cēloni. Precīza stresa diagnoze sekmē līdzekļu izvēli tā novēršanai. Ainas Ozoliņas Nucho un Māras Vidneres grāmata "Stress: tā pārvarēšana un profilakse" sniedz ieskatu daudzveidīgajos stresa cēloņos un tā izpausmēs. Jebkurš lasītājs tur atradīs savai situācijai raksturīgus stresa iemeslus.

Citu datumu laikraksti

  • Labākie bērzu kopēji saņems tencinājumus

    Malienas pamatskolas, Jaunalūksnes pagasta “Puriņu” un Virešu pagasta “Ceriņu” saimnieki aicināti piedalīties gadskārtējā konkursa par lauku sētu...

  • Aicina atsaukties tūrisma uzņēmējus

    Alūksnes rajona tūrisma informācijas centrs sāk veidot 2005.gada informatīvos materiālus, tādēļ aicina atsaukties rajona uzņēmējus.Alūksnes rajona...

  • Jaunajai pilij ieliek pagaidu durvis

    Alūksnes Jaunajai pilij šonedēļ izņēma centrālās durvis, kuras ziemas periodā Rīgā restaurēs. To vietā ir ieliktas pagaidu durvis, bet apmeklētāji...

  • Politiskais pilnmēness aptumsums

    Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens.Balsojums...

  • Traucē bērni, kas diedelē saldumus

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad...

  • Rādīs filmu par braukšanu dzērumā

    Drīzumā arī Alūksnes rajona vidējās izglītības iestādes saņems izglītojošu videofilmu “(Ne) metam un (ne) braucam!”, tā vērsta pret automašīnas...

  • Lāčplēša dienā būs lāpu gājiens

    Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi sāksies pulksten 14.00 ar ziedu nolikšanu pie Mātes tēla.Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi...

  • Viesojas somu jēgeru tradīciju kopēju grupa

    Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu jēgeru* tradīciju kopēju grupa četru cilvēku sastāvā.Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu...

  • Katrā pagastā būs konsultants

    Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz lauksaimniecības konsultantu amatiem.Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz...