Ja iestādes lēmums neapmierina

Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, un ikviena iestāde tiecas pieņemt lēmumus, kas atbilst likumam un ir tiesiski.

Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, un ikviena iestāde tiecas pieņemt lēmumus, kas atbilst likumam un ir tiesiski.
Tomēr liela iedzīvotāju daļa kaut reizi ir jutusies neapmierināta ar kādu lēmumu - par administratīvo pārkāpumu uzlikts nesamērīgi bargs sods, bez pamatojuma noraidīts lūgums, atteikts izsniegt atļauju, aizliegts veikt kādu darbību un tā tālāk. Ja iestādes lēmums nepamatoti aizskar personas tiesības, tad persona var sevi aizsargāt administratīvā procesa kārtībā. Lai to darītu, nav nepieciešamas juridiskas zināšanas, tikai jāzina kārtība, kādā to izdarīt. Šajā rakstā īsumā izskaidrots, kā lēmumu apstrīdēt augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā.
Iestādes (arī amatpersonas), veicot valsts pārvaldi, pieņem lēmumus, kas rada tiesiskas sekas konkrētām personām - piešķir tiesības, aizliedz veikt kādu darbību, uzliek sodu un citas. Tie ir administratīvie akti, kas parasti tiek izdoti rakstveidā. Rakstiskā administratīvā aktā iestādei ir jānorāda tā iestāde, kurā aktu var apstrīdēt, un termiņš, kādā to var izdarīt. Tādā gadījumā personai jāiesniedz iesniegums norādītajā iestādē norādītajā termiņā.
Ja termiņš un iestāde nav norādīti, tad:
* administratīvo aktu var apstrīdēt viena gada laikā,
* iesniegums jāadresē augstākai iestādei,
* iesniegums jāiesniedz iestādē, kas administratīvo aktu izdevusi.
Iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi, iesniegumu pati pārsūtīs augstākai iestādei. Augstākā iestāde pieņems lēmumu iesniegumā ietverto lūgumu apmierināt vai to noraidīt. Svarīgi, ka lūgumu var tikai apmierināt, apmierināt daļēji vai noraidīt. Personas tiesisko stāvokli nevar pasliktināt, ja sūdzība izrādās nepamatota. Arī augstākās iestādes lēmums ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt nākamā augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā.
Iestādes lēmumu pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā, ja:
* nav augstākas iestādes (piemēram, pašvaldība) vai arī augstākā iestāde ir Ministru kabinets (piemēram, ministrija),
* apstrīdēšanas iespējas izsmeltas un augstākas iestādes pieņemtais lēmums neapmierina.
Pieteikums ir jāadresē Administratīvajai rajona tiesai Rīgā, Antonijas ielā 6. Iesniedzot pieteikumu, ir jāsamaksā valsts nodeva 10 lati. Tās apmēru var lūgt samazināt.
Saņēmusi pieteikumu, tiesa pieņems kādu lēmumu:
* pieņemt pieteikumu un ierosināt lietu,
* atteikties pieņemt pieteikumu vai
* atstāt pieteikumu bez virzības un norādīt uz novēršamajiem trūkumiem (piemēram, pievienot norādītos dokumentus, precizēt prasījumu).
Pēdējā gadījumā norādītie trūkumi jānovērš, tad pieteikums tiks pieņemts. Ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu, pieteicējam atmaksā samaksāto valsts nodevu. Tāpat kā iestāde arī tiesa, skatot lietu, pieņems lēmumu pieteicēja prasību apmierināt, apmierināt daļēji vai noraidīt. Ja pieteicējs ir kļūdījies, viņa tiesisko stāvokli nevar pasliktināt.
Administratīvais process ir veids, kā privātpersonai pašai, pat nepārzinot likumus, viegli aizsargāt savas tiesības. Valsts vienmēr ir stiprāka par indivīdu, tāpēc administratīvajā procesā indivīds ir atbrīvots no pierādīšanas smaguma - tas ir jādara valstij. Tāpēc izmanto savas tiesības un nesamierinies, ja iestādes lēmums ir prettiesisks. Tavas tiesības neviens cits neaizsargās, bet, ja samierināsies šoreiz, iestāde savu praksi nemainīs.

Citu datumu laikraksti

  • Izglītos, kā sākt uzņēmējdarbību

    Vidzemes attīstības aģentūras izstrādātais projekts “Jaunu komercsabiedrību un pašnodarbinātības veicināšana Vidzemes reģionā”, kurā kā partneri...

  • Pusaudži var piedalīties grāmatas veidošanā

    “Latvenergo” sācis izglītojošas grāmatas sagatavošanu 5. - 7.klašu skolēniem. Tās tapšanā aicināti iesaistīties skolēni, kas var piedalīties...

  • Aicina pieteikties pagasta konkursā

    Ziemeru pagasta padomes sēdē apstiprināja konkursa nolikumu “Sakoptākā sēta 2005”. Tajā noteikts, ka no 8. līdz 14.augustam komisija vērtēs izlozētās...