Ja īpašums ir dabas liegumā

Pērn stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Pērn stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Jauni noteikumi bija novecojuši, un daudzas tajos iekļautās normas bija sarežģītas. Šajos noteikumos ir iestrādāti nepieciešamie jaunie un precizētie saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi.
Noteikumu vispārējā daļa papildināta ar būtiskām normām, kas attiecas uz zemes īpašniekiem. Tā, piemēram, būtiska ir prasība zemes īpašniekiem un lietotājiem savā īpašumā neierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti attiecīgās aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā un paredzēti aizsargājamās teritorijas apskatei.
Jāuzsver, ka visstingrākie īpašuma tiesību ierobežojumi pēc dabas rezervātiem ir noteikti tieši dabas liegumos. Šajās teritorijās aizliegts veikt zemes transformāciju, bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces (izņemot medījamos dzīvnieku piebarošanas lauces), veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, un daudz citi ierobežojumi, lai nepieļautu aizsargājamo sugu un biotopu iznīcināšanu vai traucēšanu, kā arī attiecīgo ekosistēmu degradāciju kopumā.
Svarīgs dabas liegumos ir aizliegums pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām. Daudzas darbības aizsargājamā teritorijā atļautas tikai pēc to rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Tas attiecas gan uz dažādu ciršu veikšanu, gan uz izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanu, gan masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanu. Svarīgs ierobežojums, kas paredzēts dabas liegumos, dabas parkos un aizsargājamos ainavu apvidos, ir aizliegums nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem (dabas liegumos arī ar zirgiem) pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.
Vairāki aizliegumi attiecas uz atpūtniekiem un tūristiem. Proti, dabas liegumos aizliegts ierīkot nometnes un celt teltis, kā arī kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītajām vietām. Aizliegts izmantot arī speciālas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanai, lai nedegradētu zemsedzi.
Aizsargājamām teritorijām ir divējāda nozīme - gan dabas aizsardzības, gan sabiedrības izglītošanas. Tāpēc tajās arī zemes īpašnieks nedrīkst pieļaut savu suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.
Jaunajos noteikumos ietverti papildus trīs punkti, kuri attiecas uz trīs veidu aizsargājamām teritorijām - dabas liegumiem, dabas parkiem un aizsargājamajiem ainavu apvidiem. Šie punkti nosaka, ka būvniecība minētajās teritorijās pieļaujama tikai atbilstoši teritorijas plānojumam un detaļplānojumam, kuri ir rakstiski saskaņoti ar aizsargājamās teritorijas administrāciju, bet, ja tādas nav, tad ar reģionālo vides pārvaldi. Tas nozīmē - kamēr pašvaldībai nav izstrādāts teritorijas plānojums un attiecīgajai vietai - detaļplānojums, nekāda būvniecība nav pieļaujama.
Rolands Ratfelders, jurists, Vides ministrijas Dabas aizsardzības vecākais referents (žurnāls "Mans Īpašums" nr. 11/2003)

Citu datumu laikraksti