Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ja kaut ko dara, tad tikai - no sirds

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieka Intara Zitāna pirmā nozīmīgā izglītība ir lidmašīnas tehniķis, kas apgūta Kaļiņingradā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieka Intara Zitāna pirmā nozīmīgā izglītība ir lidmašīnas tehniķis, kas apgūta Kaļiņingradā. Viņam patīk elektronika un tehniskas lietas, bet netīk gatavot ēst. Kopš 1995. gada viņa ikdiena saistīta ar ugunsdzēsību.
"Gadu mācījos tagadējā Ugunsdzēsības tehniskajā koledžā, tad atgriezos Alūksnē un pildīju Apes posteņa komandiera pienākumus. Divus gadus vadu šā dienesta Alūksnes nodaļu," laikrakstam stāsta Intars Zitāns.
Viņš uzskata, ka saistīt dzīvi ar ugunsdzēsības darbu nav izvēlējies nejauši. "Ja es kaut ko daru, tad daru no sirds. Ja nē, tad nedaru vispār," uzsver I.Zitāns. Viņš uzskata, ka daudzi ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šodien strādā tikai entuziasma dēļ. Viņš ir gandarīts, ka darbavietā īpašas izmaiņas nav notikušas - izveidojies stabils un labs kolektīvs. "Ja valstī šajā sistēmā nemainīsies attieksme pret ugunsdzēsējiem un viņi tā arī nesaņems piemaksu par bīstamu darbu, kā tas bija solīts, cik ilgi ar to varēs samierināties? Diemžēl, kopš strādāju šajā darbā, esmu pārliecinājies, ka solījumu "no augšas" ir vairāk nekā reāla veikuma. Ja sākumā es tiem ticēju, tad pamazām šī ticība zūd," secina I.Zitāns.
Absurdi esot tas, ka ugunsdzēsējiem pašiem jāsedz izmaksas par potēšanos pret ērču encefalītu, ugunsgrēku dzēšanas vietā jāizmanto personīgie mobilie telefoni uz pašu rēķina.
Nesaņem valsts atbalstu
Priekšnieks tomēr nenoliedz, ka piecu gadu laikā nodaļas tehniskais aprīkojums ir pilnīgots, arī darbinieki papildinājuši zināšanas. "Tomēr īsā laika posmā nevar pilnveidot tehnisko bāzi, lai tā būtu augstā līmenī, neieguldot lielus līdzekļus. Tas būtu jādara pakāpeniski. Protams, uzlabojums panākts, lai varētu cilvēkus glābt uz ūdens, avāriju gadījumos. Ja agrāk pēc avārijas cietušo no automašīnas nācās atbrīvot ar cirtni un āmuru, tad tagad mūsu īpašumā ir divi hidrauliskie komplekti," skaidro I.Zitāns.
Viņš norāda, ka vajadzīgs lielāks valsts atbalsts, lai nodrošinātu ugunsdzēsējiem pilnvērtīgu darbu. "Daudz ko veicam paši saviem spēkiem. Esam meklējuši un saņēmuši palīdzību no malas, tāpēc attīstība reizēm notiek spontāni. Taču priecājamies, ka ar pilsētas pašvaldības atbalstu izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem Zviedrijā. Pērn lielākais ieguvums bija automašīna "Scania"," spriež I.Zitāns.
Vajag piešķirt medaļas
I.Zitānu uztrauc masu medijos atspoguļotā neprecīzā informācija par ugunsdzēsēju darbu un viņiem izteiktās pretenzijas. Arī saistībā ar traģēdiju Cesvaines pilī.
"Tās dzēšanas darbos piedalījās ugunsdzēsēji no Latvijas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daudzām nodaļām. Tas ir brīnums un pat paradokss, ka mēs ar šādu tehniku spējam labi strādāt. Manuprāt, pusei ugunsdzēsēju par Cesvaines pils dzēšanu vajadzētu piešķirt medaļas. Diemžēl televīzijā ne visu informāciju pasniedza objektīvi," saka I.Zitāns.
Plašas diskusijas pēc šī ugunsgrēka izraisījušās par helikoptera lietderību. "Tas nebija nepieciešams, jo reāli ar to neko nevarēja izdarīt, ja nu vienīgi no tā filmēt," secina I.Zitāns.
Var nodegt kā Alūksne
Viņš piekrīt, ka daudzi ugunsdzēsēji strādājuši brīvajā laikā, nesaņemot par to nekādu kompensāciju. "1940. gadā nodega visa Alūksne. Ja cilvēki nebūtu tik atsaucīgi un pašaizliedzīgi, tad ar Cesvaini varēja notikt tas pats. Būtu nodegusi visa pils un liesmas ar vēja brāzmām pārmestos uz blakus esošām ēkām," spriež I.Zitāns. Šis neesot vienīgais piemērs, ko I.Zitāns varētu nosaukt, stāstot par ugunsdzēsēju riskanto darbu un viņu bezbailību.
"Šovasar notika daudzi ugunsgrēki, arī mežos, kas prasīja atbildīgu darbu, jo vienlaikus bija izsaukumi uz vairākiem, taču cilvēku bija par maz, lai visur paspētu," saka I.Zitāns.
Viņš ir pārliecināts, ka latviešiem vēl nav izzudusi vēlēšanās strādāt un apjaust, ka ir situācijas, kad viņiem jāpilda ne tikai darba, bet arī goda pienākums. I.Zitāns vērtē, ka salīdzinājumā ar Angliju un Franciju, kur tehniskais aprīkojums ugunsdzēsējiem ir daudz augstākā līmenī, nodeg tādas pašas ēkas kā Latvijā un vēl blakus esošās.
"Kāpēc? Mūsu ugunsdzēsējiem bīstamības robeža ugunsgrēku dzēšanas darbos ir pat krietni augstāka nekā ārzemniekiem. Mūsējie ir plaša profila, apmācīti speciālisti, kas prot strādāt. Diemžēl nav tehnikas, kāda ir ārzemniekiem," secina I.Zitāns.
Ugunsdzēsēji nestreikos
Iespējams, ugunsdzēsējiem vajadzētu ķerties pie tādam radikālām metodēm, kā to dara skolotāji un mediķi, - organizēt streiku. "Likumā ir paredzēts, ka mēs nedrīkstam streikot. Taču var pienākt brīdis kā šovasar, kad nevarējām uz pēcapmaksu nopirkt benzīnu, bet bija jābrauc dzēst ugunsgrēki. Varbūt pienāks brīdis, kad mēs vienkārši nekur nebrauksim. Cik tad ilgi cilvēkiem pietiks patriotisma un vēlēšanās tērēt savus līdzekļus," jautā I.Zitāns.
Pēc krēsla nekāro
I.Zitāns uzskata, ka daudziem sabiedrībā izveidojies priekšstats, ka priekšnieki sēž un neko nedara.
"Šajā krēslā var sēdēt dažādi, it īpaši valsts un budžeta iestādēs. Neuzskatu, ka vadītāja krēsls ir tāds, pēc kura es ļoti kārotu. Domāju, ka cilvēks, kas pamazām izaug līdz augstākiem amatiem, patiesībā to nemaz nevēlēsies. Uz augstiem amatiem parasti pretendē tie, kas lēnām nav līdz tiem izauguši," domā I.Zitāns.
Cilvēkos viņš visaugstāk vērtē intelektu, audzināšanu un darbaspējas. "Priekšnieki parasti novērtē izglītību, darba stāžu un prasmes. Ja cilvēkam nebūs vēlēšanās strādāt, tad nekā nebūs. Cilvēkam sevi ir jāpilnveido. Man nepatīk, ja cilvēks atnāk uz darbu un nosēž stundas," vērtē I.Zitāns.
Vadītājam esot jādomā ne tikai par sevi, bet arī par visu kolektīvu. Un ne tikai vienu soli uz priekšu, bet desmit.
"Es cenšos plānot pat piecpadsmit gadus uz priekšu, bet, protams, ne viss izdodas, kā iecerēts. Arī "112" dienesta, kurā apkopojam operatīvos zvanus, izveidi un attīstību iekļāvām piecu gadu plāna izpildē. To atbalstīja pilsētas dome un rajona padome. Varam pat nedaudz lepoties, ka mūsu nodaļā attīstība notiek straujāk nekā citos rajonos," spriež I.Zitāns.
Telefonu atstās mājās
Nodaļas priekšnieks atzīst, ka brīvā laika viņam esot maz. Ģimenē to labi saprot, jo sieva Jeļena strādā robežsardzē, kur arī darbs aizņem brīvo laiku. Ģimenē abi audzina deviņus gadus vecu dēlu Vunderu. "Arī dēls sapņo kļūt par ugunsdzēsēju, bet tikai tad, ja ugunsdzēsējiem maksās tādu algu kā jūrniekiem," joko I.Zitāns. Vasarā izdevies kādu laiku no atvaļinājuma pavadīt Jūrmalā, bet pārējo I.Zitāns sev atvēlēja pirms Ziemassvētkiem, tāpēc varēja slidot.
"Uzskatu, ka pēdējā atvaļinājumā esmu labi atpūties, ko nav izdevies izdarīt iepriekšējos gados. Tomēr, lai patiešām labi atpūstos, mobilais telefons ir jāatstāj mājās. Nākotnē tā arī centīšos darīt. Arī šogad bija reizes, kad atvaļinājumā bija jāiet uz darbu," atzīst alūksnietis.
Patīk ekstrēma atpūta
I.Zitānam esot žēl, ka trūkstot laika fiziskām aktivitātēm. "Man patīk slēpot. Ir iepaticies braukt ar ūdensmotociklu, arī ar automašīnu reizēm patīk braukt ātri," skaidro I. Zitāns.
Savulaik izmēģināta arī burāšana ar dēli unbraukšana ar jahtu. Viens no jaunākajiem hobijiem esot niršana ar akvalangu. Pagaidām neesot izdevies nolēkt ar izpletni, taču šo sapni viņš cer kādreiz īstenot. "Man patīk ekstrēma atpūta, taču vajag aizrauties ar apdomu un ievērojot drošību," apgalvo I.Zitāns.

Citu datumu laikraksti

  • Horoskopi šodien

    Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības.Mežāzim nav jātiecas pēc taisnības AUNS. Pieņemiet drauga piedāvājumu palīdzēt atrisināt kādu darba problēmu....

  • Palīdz kareivjiem būt soli tuvāk Dievam

    Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kapelāns.Augustā būs četri gadi, kopš Ilmārs Marhels ir Alūksnes...

  • Tavas saules un pērkonu krustīti, arī tālumā tevi paturam tuvu

    Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu rāmjos. Tas mērāms atmiņu siekos. Tik ilgi, cik mēs kādu cilvēku atceramies, viņš dzīvo.Cilvēka mūžu nevar ielikt gadu...

  • Vai no Eiropas Savienības var izstāties?

    Jo tuvāk nāk brīdis, kad lemsim par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo biežāk uzdodam jautājumu, vai varēsim no tās arī izstāties?Jo tuvāk nāk...

  • Plānotais ir izpildīts

    VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļai 2002. gadā plānotais ir izpildīts. Kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 289 510 latiem.VID...

  • Gūst medaļas Latvijas čempionātā slēpošanā

    Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi labi startējuši Latvijas čempionātā slēpošanā, kas notika 11. un 12.janvārī Madonā.Alūksnes Bērnu...