Ja pilsētas vārds uz izkārtnes – “ziepes” vārīt nedrīkst! 2

Alūksnē ir uzņēmumi, kuri savos nosaukumos vai savai produkcijai izvēlējušies lietot Alūksnes vai ar Alūksni saistītus vārdus. Nosaukumi “Cepurīte”, “Katrīnkrogs” un “Marienburga” ir jau ierasti, bet vārds “Alūksne”, lai arī mums tik pierasts, uzņēmumu nosaukumos vai uz priekšmetiem tiek uztverts ar lielākām emocijām, nereti pat ar neizpratni. Kāpēc tā? Vai pilsētas vārds mums šķiet neaizskarams un vai kādam uz to ir īpašas tiesības?

Palīdz veicināt Alūksnes atpazīstamību
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka no Alūksnes novada pašvaldības puses nav nekādu ierobežojumu lietot vārdu “Alūksne”. “Ierobežojumi ir attiecībā uz Alūksnes simbolikas – ģerboņa un karoga izmantošanu, bet ne vārdu “Alūksne”. Tā, piemēram, pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām vārds “Alūk­sne” nosaukumā ir 22 gadījumos. Cik tādu iestāžu ir kopumā, nevarēšu pateikt, jo vārds “Alūksne” nosaukumā ir arī valsts iestādēm, kā arī uzņēmumiem, ne tikai pašvaldības iestādēm,” stāsta E.Aploka. Viņa uzver, ka tas, ka uzņēmumi savos nosaukumos vai savā produkcijā izmanto vārdus, kas saistīti ar pilsētu vai novadu, piemēram, “Alūksne”, “Marienburga”, “Cepurīte”, ir vērtējams pozitīvi, jo tas palīdz veicināt Alūksnes atpazīstamību. “Paldies viņiem par to, un es ceru, ka šis skaits vēl pieaugs. Protams, vienmēr arī jāapzinās, ka, izvēloties šādu vārdu lietot kāda uzņēmuma vai produkcijas nosaukumā, savā ziņā jāuzņemas dubulta atbildība par sava piedāvātā produkta vai pakalpojuma kvalitāti,” teic E.Aploka. Vārds “Alūksne” uzņēmuma vai produkta nosaukumā izraisa reprezantablas asociācijas, un, ja produkts vai pakalpojums nebūs pietiekami kvalitatīvs, cilvēki to var attiecināt uz Alūksni kopumā. Šādos gadījumos emocijas būs spēcīgākas nekā tad, ja klientu neapmierinās vienkārši kāds pakalpojums vai prece, kas iegādāts Alūksnē, bet tā nosaukumā nav saistības ar pilsētu vai tam svarīgajiem objektiem.

Aicina cilvēkus būt
saprotošākiem
Kāda “Alūksnes Ziņu” lasītāja vērsās redakcijā ar jautājumu par jauno kafejnīcu “Cafe Alūksne”. Viņa pauda sašutumu par to, ka Alūksnes vārds atrodas uz ēkas, kurai ir tikai daļēji nokrāsota fasāde. Sieviete redakcijā jautāja, vai Alūksnes vārdu var izmantot arī uz šādām ēkām.
Kafejnīcas īpašniece Laura Sideja informē, ka kafejnīcas fasāde tik tiešām ir nokrāsota, taču pārējās ēkas fasāde ir palikusi vecajā krāsā. “Arī Alūksnes novada pašvaldības būvvaldē mums jautāja, kad tiks sakārtota visas ēkas fasāde. Nākamajā vasarā plānojam apšūt visu māju, taču šobrīd tīri finansiāli nevaram to atļauties,” viņa saka.
L.Sideja aicina cilvēkus būt saprotošākiem, jo jaunajam uzņēmumam ir jāiedzīvojas, un atzīst, ka viņa vēlējusies palikt Alūksnē un kaut ko uzsākt, kaut gan tikpat labi varējusi aizbraukt ar ģimeni strādāt uz ārzemēm. “Mums vai nu bija jāuzsāk kaut kas savs, vai arī jādodas prom. Mēs izvēlējāmies palikt Alūksnē. Kāpēc cilvēki skatās tikai uz mums, bet, piemēram, neskatās uz pašvaldības ēkām? Dažas no tām ir ļoti sliktā stāvoklī,” uzskata L.Sideja. Viņa atzīst, ka vārds “Alūksne” uzliek zināmu papildu atbildību, taču aicina cilvēkus neuztvert ēkas pilnīgu nenokrāsošanu kā kaut ko aizvainojošu un Alūksnes vārda necienīgu izmantošanu.
Kafejnīcas īpašniece stāsta, ka vārds “Alūksne” šķita diezgan oriģināls. “Bizness, protams, ir bizness. Mēģinām izmantot visas iespējas, un vārds “Alūksne” var piesaistīt arī tūristus. Mūsu kafejnīcas nosaukumā figurē arī vārds “cafe”, lai piesaistītu tieši ārzemju cilvēkus, jo viņi varētu arī nesaprast, ka te ir kafejnīca. Būvvaldē bija grūti to izcīnīt, jo mums aicināja izvietot kafejnīcas nosaukumu latviski, taču Ministru kabineta noteikumi neaizliedz nosaukumu rakstīt citādāk, tieši tāpēc arī mums ir “cafe”. Mums nācās ilgi par to cīnīties. Tagad pie mums ir jau viesojušies klienti no Spānijas, Igaunijas un arī Īrijas. Mums ir iespēja pastāstīt, kas ir Alūksne un ko šeit var apskatīt,” viņa stāsta. L.Sideja arī uzsver, ka kafejnīca atrodas pilsētas galvenās ielas malā, un atzīst, ka dažas no Alūksnes ēstuvēm atrodas nomaļāk vai arī nav tik pamanāmas, it īpaši iebraucējiem. “Domājām sākumā kafejnīcai dot nosaukumu “Marienburga”, taču ne visi zina, kas ir Marienburga,” viņa saka. Alūksne ne Latvijā, ne pasaulē nav zināma ar kādu lielu rūpniecību, taču šeit dzīvojošie var lepoties ar dabas skaistumu, tieši tādēļ arī iestāžu nosaukumos parādās tādi vārdi kā, piemēram, “Cepurīte” vai arī kas cits tieši Alūksnei raksturīgs.

Izcelts no vēstures
Marienburgas nosaukums palaikam tiek izmantots un tādējādi savā veidā tiek izcelts no vēstures. Nu jau otro gadu tiek rīkots minirallijs “Marienburga”. Jāpiemin, ka rallija “Marienburga” organizators un sacensību vadītājs Gatis Cimdiņš rīko arī ralliju “Alūksne”.
“Rallijs “Alūksne” nākamā gada janvārī atzīmēs piekto gadskārtu. Šādi nosaukumi rallijam tika izvēlēti, lai popularizētu Alūksnes pusi. Ziemas rallijs arī saistās ar Alūksni, jo daudziem šī pilsēta saistās ar ziemu un sniegu. Kad izveidojās jauns seriāls, kuru nolēmām rīkot vasarā, izdomājām, ka nosaukumam jābūt saistītam ar Alūksni. Ja ziemas rallijs saucās “Alūksne”, tad vasaras ralliju nolēmām nodēvēt par “Marienburgu”. Sākumā varbūt bijām domājuši par citu nosaukumu, taču Alūksnes pusē mums ir atbalstītāji un izveidojies jau savs līdzjutēju pulks. Izdomājām, ka turpināsim šo pusi popularizēt,” teic G.Cimdiņš. Viņš uzsver, ka šādu vārdu izvēle, protams, ne tikai popularizē Alūksni, bet arī uzliek papildu atbildību. “Mums nereti arī cilvēki no Latvijas jautā, kas tad ir Marienburga. Pasākums jau ir jārīko atbildīgi jebkurā gadījumā, taču, ja pasākumam ir vietas nosaukums, tad tas cilvēkiem vēl vairāk ar to saistās,” pauž G.Cimdiņš. Ja tiktu veidots trešais rallijs, tad arī tam varētu būt nosaukums, kurš popularizētu Alūksni, un G.Cimdiņš atzīst, ka tas, visticamāk, būtu vārds, kurš saistīts ar Alūksnes vēsturi, jo tas ir veids, kā popularizēt ne tikai kādu vietu, bet arī tās vēsturi.
2012.gadā uzņēmums “KRK Vidzeme” ir izveidojis “premium” kategorijas kokogļu zīmolu “Marienburg”, lai to pārdotu gan Baltijā, gan eksportētu uz citām pasaules valstīm. Zīmola nosaukumā un grafiskajā attēlā ir izmantoti vietējie simboli, proti, Marienburga, kā zināms, ir Alūksnes senais nosaukums, savukārt gailis simbolizē Alūksnes baznīcu. Ekoloģiskā ražošanas procesā iegūtās kokogles ir piemērotas pārtikas grilēšanai. “KRK Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons uzsver, ka vārds “Marienburga” zīmolam nācis arī tāpēc, ka uzņēmums strādā Alūksnē. “Kokogles iziet gan Latvijā, gan arī uz ārzemēm, un tā, protams, ir iespēja popularizēt Alūksni. Mēs ar savu produktu lepojamies un mums no tā nav kauns,” atzīst R.Jansons.
Arī SIA “Alūksnes bruģakmens” valdes loceklis Arvis Līcis stāsta, ka viņam bijis svarīgi, lai uzņēmuma nosaukums veicinātu atpazīstamību. “Gribējām, lai var zināt, ka darbojamies šajā pusē. Agrāk mūsu klientu loks bija daudz lielāks un vedām bruģi pat uz Rīgu, taču tagad klientu loks ir aptuveni 100 kilometru rādiusā. Tur arī par Alūksnes vārdu uzzina,” teic A.Līcis. Viņš atzīst, ka līdz ar Alūksnes vārda izmantošanu uzņēmumā vai produktā tam ir jābūt kvalitatīvam, jo ar nosaukumu uzreiz saistās preces vai pakalpojuma sniegšanas vieta. “Ziepes” vārīt nedrīkst!” uzsver
A.Līcis.

Suvenīri - veids kā
popularizēt savu pilsētu
Pilsētu var popularizēt ne tikai kādi pakalpojumi vai uzņēmumi, bet arī suvenīri. Tā, piemēram, Apes tūrisma speciāliste un vides gide Astra Binde stāsta, ka arī Apē uz dažādiem suvenīriem tiek likts vārds “Ape” vai arī “Apes novads”. “Pašlaik novada domes kasē var iegādāties magnētiņus un konfektes “Gotiņa” šāgada Apes pilsētas svētkiem speciāli gatavotā noformējumā. Savulaik esam pasūtījuši prezentācijas vajadzībām lietussargus, pildspalvas, krūzītes, atstarotājus, nozīmītes, dāvanu maisiņus ar īpašo Apes novada logo un citus priekšmetus. Cilvēku gaume ir dažāda, un nav tā, ka kādu suvenīru pirktu izteikti vairāk par citiem. Viens krāj magnētiņus, cits pildspalvas un tieši šādus suvenīrus arī meklē. Uzskatu, ka būtu jāpasūta arī krūzītes ar Apes novada logo, jo tā ir praktiska lieta un cilvēki vairākkārt izteikuši vēlmi tieši pēc šāda suvenīra,” stāsta A.Binde. Viņa uzsver - nav dzirdēts, ka Apes vai Alūksnes vārds būtu izvietots uz nekvalitatīva priekšmeta. “Ja tā arī gadītos, tad jāvaino būtu priekšmeta ražotājs, nevis Apes vai Alūksnes pilsētas. Suvenīri ir ļoti labs veids, kā popularizēt savu pilsētu un vietu. Arī tad, kad braucam uz citām pilsētām vai valstīm, līdzi ņemam suvenīrus ar Apes logo,” viņa saka. Apes vārdu ar savu nosaukumu popularizē arī biedrība “Motoklubs Ape”, “dubļu ērgļi” “Ape TEAM”, jauktais koris “Ape”. A.Binde uzsver, ka tas noteikti palīdz Apes vārdam izskanēt plaši un pozitīvi. ◆

Uzziņai

Kādā valodā var būt uzņēmuma nosaukums?
Valsts valodas likuma 18.panta 2.daļā ir noteikts: “Latvijas teritorijā dibināto iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 18.panta 5.daļu ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.294 “Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu”.”
Šo noteikumu 9.punktā ir teikts, ka Latvijas teritorijā dibināmo valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij un pašvaldībai, nosaukumus veido un lieto latviešu valodā, izņemot citus likumos noteiktos gadījumus. Savukārt lībiešu krasta teritorijā šos nosaukumus var veidot un lietot arī lībiešu valodā. Ja privātuzņēmuma nosaukuma veidošanā lieto svešvalodu, tad nosaukumam rakstībā ir jālieto tikai latīņu alfabēta burti. Šo pašu noteikumu 11.punkts paredz, ka sabiedrisko organizāciju, privāto organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu rakstībā sabiedriski administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Latvijas teritorijā dibināto privātuzņēmumu, kuros lielākā kapitāla daļa nepieder valstij vai pašvaldībai, nosaukumu rakstībā lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Ja iepriekš minētā privātuzņēmuma nosaukuma veidošanā lieto svešvalodu, tad nosaukuma rakstībā izmantojami tikai latīņu alfabēta burti.
Avots: Valsts valodas centrs

Komentāri 2

:)

vajag izlasīt rakstu

pirms 6 gadiem, 2014.10.08 15:18

Citu datumu laikraksti

  • Palīdzēsim Ukrainas tautai!

    Palīdzēsim Ukrainas tautai!

    Alūksnes un Apes novada fonds uzsāk jaunu labdarības akciju. Tās laikā ikviens Alūksnes un Apes novada iedzīvotājs tiek aicināts ziedot mantiskās...

  • Modernizē laboratoriju

    Modernizē laboratoriju

    SIA “Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā” (iepriekš – Alūksnes poliklīnika) kopš septembra ir modernizēta laboratorija, ļaujot iedzīvotājiem...

  • Piedāvā vairākas vakances

    Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāle piedāvā astoņas vakances. Brīvas darba vietas ir arī novada pašvaldības iestādēs vairākos pagastos....

  • Cik maksā “normāla dzīve”?

    Pētījumu centra “SKDS” šāgada aptaujas rezultāti liecina, ka valsts iedzīvotāji uzskata - lai normāli dzīvotu, mēnesī ir jāpelna 1055 eiro! Ieraugot...

  • Notikumi Ukrainā raisa nedrošību

    Sarunās Minskā 5.septembrī parakstīta vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos. Par spīti tam no Ukrainas austrumiem tomēr pienāk ziņas par...

  • Karikatūra

    Karikatūra