Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.

Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža. Nekas neliecina par nogurumu. Ja nu vienīgi nopietnība, kādā norit intervija. Turpretim uz skatuves viņa tikai smaidīja. Nodziedāt koncertu, neizmantojot fonogrammu, kā to pasaulē dara daudzi mūziķi, - tas ir smags darbs. Taču saruna nav par to.
- Mūziķi baidās braukt uz laukiem. Cilvēki nenāk uz koncertiem.Jūs nebaidāties...
- Cilvēki atnāk, paldies Dievam. Esmu laimīga, jo nezinu, kas tas ir - tukša zāle. Gan aizpagājušajā gadā, kad koncertēju Latvijā, gan tagad. Reizēm vienā pilsētā sniedzu pat divus koncertus pēc kārtas.
Es saprotu mūziķus, kas baidās. Saprotu skatītājus. Cilvēkiem vienkārši nav naudas. Laukos situācija ir smaga. Lai divatā aizietu uz koncertu, vajag piecus sešus latus. Ja vēl bērnu grib paņemt līdzi uz koncertu, tas ir sarežģīti. Cilvēki nav vainīgi. Viņiem gribētos nākt, bet dzīve ir tik grūta, ka piespiež negribēt.
Es izdomāju, ka jābrauc uz koncertiem. Es braucu.
- Varētu uzstāties galvaspilsētā, ārzemēs. Tomēr jūs braucat uz mazpilsētām tepat, Latvijā.
- Var dziedāt koncertos Rīgā un ārzemēs. Bet kāda atšķirība, kam, kādiem cilvēkiem dziedāt. Cilvēki visur ir cilvēki. Rīgā ir tik daudz koncertu, ārzemēs tāpat. Laukos nav nekā. Kāpēc lai neatbrauktu un neatvestu kaut ko kvalitatīvu, skaistu, varbūt pat sarežģītu?
Es baidījos, kā cilvēki pieņems manu jauno dziesmu programmu, tāpēc ka jaunā albuma mūzika ir sarežģītāka. Sapratu, ka cilvēki jūt kvalitatīvu mūziku. Kopumā viņiem patīk. Es saku to, ko esmu dzirdējusi. Iespējams, ir arī citādākas domas.
Man ir vienalga, kur dziedāt. Tikpat godīgi es dziedāšu uz Operas skatuves un šeit. Cilvēki nāk. Viņi grib dziedātāju redzēt, dzirdēt. Man ir jāizdara viss, lai cilvēkam būtu patīkami, aizejot no koncerta.
- Pasaulē daudzi mākslinieki šobrīd pārdomā, vai iesaistīties pasākumos, jo ir karš. Ko jūs par to domājat?
- Es bieži domāju par to. Neskatos televīziju, jo man tam nav laika. No rītiem un vēlu vakaros paskatos. Tas ir šausmīgi, ka no rītiem tagad, ieslēdzot televizoru, varam redzēt karu. Nevis filmu, bet īstenību.
Karš - tas ir kaut kas nepareizs. Bībelē bija rakstīts, ka būs trešais pasaules karš. Varbūt tas tagad notiek. Daudzi domā, ka šim karam jāaptver visa pasaule. Kad cilvēce ieguva Bībeli, pasaule bija tieši tur, kur tagad ir Izraēla, Ēģipte, Grieķija, Irāka, Turcija. Tolaik tā bija pasaule.
Es negribu karu. Tā domā jebkurš normāls cilvēks. Man gribas, lai mani bērni dzīvotu normālā pasaulē. Gribas, lai būtu labi.
Diemžēl pie mums nenotiek demonstrācijas pret karu. Es labprāt piedalītos. Ļoti ceru, ka karš drīz un ātri beigsies. Bet, runājot par mūziku un karu, gribu atgādināt, ka Otrajā pasaules karā pagājušajā gadsimtā aktieri un mūziķi brauca uzstāties tur, kur ir fronte, kur notiek karš. Tas tāpēc, ka mūzika palīdz.
Mūzikai ir milzīgs spēks, palīdzot izdzīvot. Kad cilvēkam ir labi, viņš dzied, kad ir slikti, arī dzied, bet, kad ir bail, cilvēks kliedz. Ejot pa tumšu mežu, cilvēks dziedās ļoti skaļi, lai aizdzītu bailes.
- Jānotiek arī "Eirovīzijai", kuru jūs vadīsiet.
- Visam jānotiek. Dzīve neapstājas. Pagājušajā vasarā biju Izraēlā. Tur gāja karsti. Bija dzirdami sprādzieni. Biju aicināta uzstāties kopā ar Latvijas Nacionālās operas baletdejotāju grupu. Brīvajā laikā piedalījāmies arī karnevālā, kas Izraēlā notiek tradicionāli. Tur sanāk kopā 30 000 cilvēku. Un viņiem nav bail. Viņi aizmirst visas šausmas un priecājas. Viņi izdzīvo tāpēc, ka tādos brīžos nedomā par ikdienu.
Jādomā par to, kā nenodarīt sliktu citiem, jo tad varbūt arī otrs kaut ko sliktu neizdarīs tev. Karš - tas nav tā, ka kaut kas notiek vienā dienā, pēkšņi. Viss notiek pa ķēdīti, izpaužoties cilvēku īpašībām.
- "Eirovīzija" un dziesmu svētki. Tie ir vienlīdz populāri pasākumi Latvijā?
- Tās ir divas dažādas, nesalīdzināmas lietas. Dziesmu svētki - tā ir tradīcija, kultūra, kas šeit dzīvoja, dzīvo un dzīvos. "Eirovīzija" - tas ir masu pasākums, kad cilvēki vienreiz vai divreiz gadā vakarā apsēžas pie televizora, iedzerot alu, piezvana un nobalso. Tas ir tas pats, kas atpūsties kazino. Tikai viss notiek mājās. Pirmoreiz tas notiek nacionālās atlases laikā un otrreiz, kad notiek konkursa fināls.
"Eirovīzijas" konkurss šoreiz notiks mūsu valstī, un tas ir svarīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir viena no retajām izdevībām sevi reklamēt. Latvija nav tik pazīstama pasaulē. Ir sevi jāpopularizē, lai cilvēki mūs ievērotu.
Tā tas ir arī izklaidējošas mūzikas žanrā. Ja jauns dziedātājs uzreiz pieteiks sevi ar sarežģītu mūziku, neviens viņā neklausīsies. Tiklīdz dziedātājs parādās ar komerciālu mūziku, viņu sadzird, pamana, reklamē. Un pēc tam dziedātājs var ķerties pie kaut kā nopietnāka. Un cilvēki klausīsies. Taču ir vajadzīgs kompromiss.
Vispirms "Eirovīzijas" skatītājiem ir jāuzzina, kur ir Latvija un kas tā tāda ir. Pēc tam varam reklamēt arī dziesmu svētkus, alu, Siguldu. Visu ko. Tagad pasaulē cilvēki zina, kur ir Igaunija.
- Kā jūs vērtējat norvēģu nacionālajā "Eirovīzijas" atlasē ar humoru rādīto Latvijas tēlu - ar balalaikām rokās?
- Tas nozīmē tikai to, ka par mums neko nezina.
- Varbūt nemaz negrib zināt par tādu saldsērīgu Latviju, kā mēs paši sevi "Eirovīzijas" reklāmas klipā piesakām. Turklāt "Eirovīzija" ir izklaides pasākums, kad gribas vairāk jautrības.
- Protams, ir jāpadomā, kāpēc par mums neinteresējas. Latvija nav atpazīstama. Ir par to jādomā, jāmācās pateikt pasaulei, ka mēs esam. Sākumā klusi, tad arvien skaļāk, aicinot nākt pie mums. Bet vispirms tam ir jāsagatavojas pašiem, jāsagatavojas valstij. Ir jāattīstās. Diemžēl mūsu valdība par to nerūpējas.
- Kā "Eirovīzijā" klāsies mūsējiem - skaistajai, baltajai trijotnei?
- Nezinu. Viss notiks tur - uz vietas. Uzvarēs tas, kas nedomās par to, ka ir konkurss. Tas, kas nenāks uz skatuves, lai uzvarētu, bet lai izbaudītu uzstāšanās trīs minūtes. Tas ir vienīgais veids, kā var uzvarēt. Jābūt arī stilīgam.
Godīgi sakot, es nedomāju, ka mūsējie uzvarēs. Viņiem klāsies ļoti labi. Bet uzvara - diezin vai. Es pateikšu, kāpēc. Kad esi viens uz skatuves, tā ir viena lieta, bet trīs - tas jau ir kaut kas cits. Tad ir jājūtas un jābūt kā vienam veselam. Te trīs cilvēki tikko ir sanākuši kopā. Viņi vēl nav tik stipri, jo nejūt cits citu tik labi, kā vajadzētu. Četri mēneši ir par maz, lai to sajustu. Es viņiem gribu novēlēt visu labāko. Zinu, ka mūsējiem būs grūti. Piedalīties šogad, kad iepriekš uzvarējusi Latvija, ir sarežģīts uzdevums. Lai viņi ir stipri! Lai viņiem veicas!
- Estrādes mūzikā Latvijā jūs redzam kā Pelnrušķīti, kas kļuvusi par princesi. Vai jūs ilgojaties arī pēc sievietes ikdienišķās laimes - ģimenes, bērniem?
- Es domāju par to ļoti bieži. Es dzīvoju uz skatuves.
- Vai tā varēs visu mūžu?
- Nē, protams, pienāks brīdis... Dziedātāja Madonna ir labi pateikusi, kad viņai jautāja par bērna radīšanu. Viņa teica, ka tas brīdis ir klāt, kad bioloģiskais pulkstenis sāk klauvēt skaļāk nekā sirds. Ļoti labi pateikts. Protams, ka kādu brīdi es veltīšu ģimenei, bērnam. Pēc tam es varbūt arī mazāk dziedāšu.
Bet tagad divus gadus es tikai dziedu, piedalos teātra izrādēs. Viss ir saistīts ar mūziku, skatuvi. Mēģinājumi, tērpu radīšana, koncertu organizēšana. Tas nav nemaz tik vienkārši. Iznākt uz skatuves un dziedāt - tas ir visvienkāršākais, vispatīkamākais. Bet darbs līdz tam, domājot ko, kā, kāpēc, ar ko dziedāt, kur, tas viss prasa laiku.
- Jūs arī domājat par savu fizisko formu?
- Es eju uz jogas nodarbībām, peldu.
- Vai domājat vēl kaut ko mācīties, turpināt izglītību?
- Ļoti to gribu. Jā, es dziedu un varu sarunāties krievu, latviešu, angļu, franču valodā. Dažus vārdus saprotu grieķu un itāļu valodā. Man viegli padodas valodas. Taču es nesaku, ka es zinu. Zināšanas, kad perfekti vari lasīt svešvalodā - tas ir citādāk. Es brīvi varu runāt, bet tas ir kaut kas cits.
Es gribu mācīties, iegūstot muzikālo izglītību. Diemžēl līdz maijam man tas neizdosies. Bet pēc tam tas notiks. Es ceru.
***
Menedžeris
Andris Žuravskis par Mariju
Marijas Naumovas koncerti pavasara ieskaņā jau notikuši Rēzeknē, Jelgavā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Bauskā, Ogrē, Kuldīgā, Saldū, Krāslavā un Gulbenē. Tie vēl paredzēti Madonā, Valmierā, Tukumā un Limbažos.
Marijas koncerttūrēs zāle vienmēr ir pilna. Tas bija pirms viņas panākumiem "Eirovīzijā", un tā tas ir tagad. Marijā ir kaut kas tāds, kas piesaista skatītājus un klausītājus.
Marijas klausītāji ir jaunieši, bērni, pusmūža cilvēki - visu vecumu auditorija. Jebkurš - gan pilsētnieki, gan laucinieki.
Marijas tautība? Nav tāda kritērija.
Gatavo īpašu dziesmu priekšnesumam "Eirovīzijā"
Marija Naumova, kas šobrīd aktīvi sniedz koncertus Latvijas novados, gatavo īpašu dziesmu, kuru izpildīs "Eirovīzijas" dziesmu konkursa fināla šovā. Par to informē Mūzikas ierakstu kompānija "Baltic Records Group".
M.Naumova kopā ar pazīstamo igauņu komponistu Ivaru Mustu gatavo jaunu, speciāli "Eirovīzijai" komponētu dziesmu. Jaunās dziesmas nosaukums ir "I Feel Good". To ierakstīs trīs valstīs - Latvijā, Igaunijā un Somijā.
M. Naumova vēl sniegs dažus turnejas koncertus. Turklāt koncertos viņa piedzīvojusi īpaši aizkustinošus brīžus. Piemēram, kāds dedzīgs fans viņai jau gada sākumā atsūtījis kaseti ar dziesmām par Mariju, bet pēc koncerta pienācis klāt un solījis izlases turpinājumu.
Tuvākie M.Naumovas koncerti notiks 12.aprīlī Valmieras teātrī un 13.aprīlī Madonas kultūras namā, bet 6.aprīlī Marija piedalīsies Liepājas teātra viesizrādēs Rīgā izrādē "Dāmu paradīze" Dailes teātrī.

Citu datumu laikraksti

  • Atcerēties, atgādināt, pieminēt

    1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas...

  • 10 iemesli, kāpēc viņš nezvana

    Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi.Žurnāla "Sieviete" marta numurā lasiet: Ģirts Ķesteris - atklāti par sevi;...

  • Palīdz izvēlēties

    Žurnāls "Deko" martā: stāsta par priekšnamu - kas liecina par saimnieka kārtības un stila izjūtu, kā arī par tā finansiālajām iespējām.Žurnāls "Deko"...

  • Cepts lasis ar piedevām

    Lasi uzskata par vienu no vērtīgākajām zivīm. Un ne velti. Kālija daudzums laša gaļā pārsniedz jebkura cita pārtikā lietojama ūdens iemītnieka gaļā...

  • Kritizē Amerikas prezidentu

    Kanādas valdības ministrs apsūdzēja ASV prezidentu Džordžu Bušu starptautiskās sabiedrības pievilšanā, uzsākot militāro triecienu Irākas...

  • Ievēros militārpersonu brīvprātības principu

    Saeima naktī uz ceturtdienu ārkārtas plenārsēdē pieņēma lēmumu, kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku...