Jānis Miezītis: “Es nevaru klusēt!”

Apenietis izdod savu otro grāmatu “Būt latvietim”.

Apenietis izdod savu otro grāmatu "Būt latvietim"
Apenietis Jānis Miezītis ir uzrakstījis savu otro grāmatu, kuras nosaukums "Būt latvietim". Tajā ir apkopotas viņa pēdējo desmit gadu laikā rakstītās publikācijas presē un internetā.
Grāmatā ir apskatītas dažādas problēmas, uz kurām J. Miezītis ir centies atrast atbildes. "Es šajā grāmatā rakstu par problēmām, kas skar mūsdienu jaunatni, jo vēlos jauniešiem izskaidrot daudzas būtiskas lietas. Ne mazākā mērā neuzskatu sevi par rakstnieku, bet es nevaru klusēt - man ir jārunā, un ceru, ka kāds arī mani sadzirdēs," viņš saka.
Kā radās iecere rakstīt šo grāmatu?
Manas desmit gadu garumā rakstītās publikācijas bija pamanījis latviešu nacionālās biedrības "Latvietis" pārstāvis Leonards Inkins un sajutis tajās latviskumu, uzaicināja mani apkopot tās vienā grāmatā, un tā arī tapa šī grāmata "Būt latvietim". Biedrība "Latvietis" arī finansēja šīs grāmatas izdošanu.
Kur smēlāties informāciju un pieredzi savām publikācijām?
Informāciju smēlos sev visapkārt – gan sabiedrībā, gan dažādos notikumos, protams, arī neskaitāmās citās grāmatās. Televīziju es neuzskatu par īpaši nopietnu informācijas avotu, jo televīzija problēmu parasti apskata tikai no vienas puses. Mūsdienās jau neviens neko neslēpj – televīzijā, presē un internetā ir informācija, bet tā ir ierobežota.
Kas jūs ierosināja rakstīt savu pirmo grāmatu "Sarunas, kas neļauj iemigt"?
Pirmo grāmatu es izdevu pirms desmit gadiem un to sāku rakstīt tāpēc, ka sapratu, ka saviem pieciem dēliem darba nevaļā atlicinu pārāk maz laika un viņiem daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Tā arī es sāku visus jautājumus un atbildes uzlikt uz papīra. Vispār jauniešus interesē ļoti daudzi jautājumi, uz kuriem viņi bieži vien nerod atbildes. Atsauksmes no lasītājiem saņēmu labas, un bija daži cilvēki, kas pirmo grāmatu ļoti augstu novērtēja. Tas bija ļoti patīkami, bet diemžēl lielākajai daļai cilvēku mana pirmā grāmata palika nepamanīta.
Kas būs jaunās grāmatas adresāts?
Es ļoti vēlētos, lai manas grāmatas lasītāji būtu mūsu jaunatne – lai viņi varētu atrast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī lai vecāki savukārt palīdz saviem bērniem izskaidrot nesaprotamo, lai viņu bērni nenoklīstu maldu ceļos. Bieži gadās arī tā, ka jauniešu vecāki nezina atbildes uz dažādiem jautājumiem. Manuprāt, šobrīd ir tā, ka jauniešiem brīvības vārdā māca pašiem ar savām rokām to brīvību iznīcināt. Pašlaik skolās tā metodika ir tāda, ka tiek uzsvērta bērna personība, viņa tiesības, bet ne pienākumi. Pārspīlēti lielas rūpes tiek izrādītas par to, lai bērnam nebūtu stresa, lai viņš neuztrauktos, bet tajā pašā laikā bērns aug tādos kā siltumnīcas apstākļos – līdz ar to neizveidojas par spēcīgu personību. Kad bērnam pienāk 18 gadi, viņš šo statusu pēkšņi zaudē un paliek viens pret vienu ar dzīves grūtībām un nav radis stāties tām pretī. Viņam rodas histērija un bailes, paliek agresīvs. Arī par to ir stāstīts manā grāmatā.
Kur var iegādāties šo grāmatu "Būt latvietim"?
Pirmkārt, to var prasīt visās grāmatnīcās. Šobrīd grāmatu var pasūtīt arī pa pastu un latviešu nacionālā biedrība "Latvietis" to atsūtīs. Vēl var pasūtīt internetā biedrības mājas lapā "www.latvietis.com".
Vai jūsu ikdienas tiešais darbs ietekmēja kādu no publikācijām, kuras ir apkopotas grāmatā?
Es jau 12 gadus esmu Apes pilsētas ar lauku teritoriju bāriņtiesas priekšsēdētājs un, protams, ka mans tiešais darbs ietekmē rakstīt, jo pārsvarā tieši savā darbā es saskaros ar jauniešu, ģimeņu problēmām un visām negatīvajām lietām. Viņi arī pēc tam daudz ko saprot. Redzot to visu, kas mums notiek apkārt, - tas manī vienmēr izraisa kaut kādas pārdomas, un es vienmēr sev uzdodu jautājumu – kāpēc tas notiek un kāpēc tā notiek? Un savā grāmatā es esmu iekļāvis atbildes uz šiem jautājumiem.
Kā jūs domājat, kas ir jaunatnes aktuālākā problēma?
Jaunatnes aktuālākā problēma, manuprāt, ir tā, ka viņiem ir apmainīti ideāli, no kuriem ņemt piemēru – jauniešiem ir bezperspektīvi ideāli.
Paskatoties kaut vai grāvējfilmas, tur galvenais varonis parasti tiek attēlots kā "saņurcīts", nodzēries tipiņš, kam viss vienalga un kurš jūtas stipri "kruts". Arī izskats galvenajam varonim ir nevis kārtīgs un saposts, bet nevīžīgs, un jauniešiem no šādām filmām rodas nepareizi ideāli. Dzīvē un dabā tā nenotiek – cilvēkam ir jāspēj sevi disciplinēt, jāspēj sevi mobilizēt darbam, un, manuprāt, mūsu āriene atspoguļo arī mūsu iekšējo būtību. Ja ārēji mēs būsim tādi nesakārtoti un haotiski, tad arī mēs nespēsim pārvaldīt savu iekšējo pasauli un mobilizēties dažādu dzīves grūtību pārvarēšanai. Gribu teikt jauniešiem, ka tie visi, ko rāda televīzijā, ir izdomāti ideāli. Runājot par mūziku – saka, par gaumi nestrīdas un es arī nestrīdēšos, bet gribu teikt, ja, piemēram, dziesmas pamatā ir ielikts ārprāta bailēs novesta cilvēka sirdspukstu ritms, tad tas nav nekas labs. Tas tīri fizioloģiski atstāj iespaidu uz psihi. Ne velti īpaši pēc rokkoncertiem iet vaļā dažādi kautiņi. Skaļums notrulina dzirdi – visādi rēcieni un brēcieni, skaņu efekti un gaismas efekti, tas viss ietekmē cilvēka nervu sistēmu. Es nebūt neesmu no tiem, kas nosoda jaunatni par amorālu dzīvesveidu, bet šie visi ir instrumenti, ar ko var iznīcināt tautu. Grāmatā "Genocīda instrumenti" ir aprakstīti visi paņēmieni, kā iznīcināt tautu. Ja jaunatne uzskata, ka ir brīvi un "kruti", tad, šos "krutos" produktus – alkoholu, cigaretes, narkotikas, datorspēles - lietojot, cilvēks zaudē savu brīvību un tās vietā iegūst atkarību. Viņš pazaudē arī savas spējas, savu gaumi, saprātu – nespēj vairs skaidri domāt un analītiski spriest.
Kas mūsu sabiedrībā jūs uztrauc visvairāk?
Visvairāk mani uztrauc tas, ka latviešu tauta savā zemē kopš dziesmotās Atmodas brīža ir zaudējusi vienu pozīciju pēc otras. Un nu jau gandrīz mēs vairs neesam noteicēji savā zemē. Visu Latvijas ekonomiku ir pārņēmuši ārzemnieki. Mums visu laiku pārmet, ka mēs, latvieši, darām pāri cittautiešiem, bet man šķiet, ka cittautieši dara pāri mums. Par kādu diskrimināciju te var būt runa? Tad, kad nodibinājās padomju vara, tika nacionalizēts, atņemts un tas, protams, bija nelikumīgi, bet šobrīd latvieši tiek piespiesti likumīgi pārdod savas zemes, senču mājas. Nodokļu politika Latvijā ir tāda, ja latvietim Jūrmalā pieder kāds senču īpašums, tad viņš ir spiests to pārdod, jo nevar samaksāt lielos nodokļus. Es domāju, ja Latvijā tas tā turpināsies, un pašlaik nav nekādu cerību, ka tas varētu apstāties, labākajā gadījumā Latvija paliks kā ģeogrāfiskas vietas nosaukums.
***
vizītkarte
Vārds, uzvārds: Jānis Miezītis.
Dzimšanas dati: 1948.gada 17.marts.
Dzīvesvieta: Ape.
Bērni: pieci dēli.
Mazbērni: trīs.
Vaļasprieki: mistika un noslēpumi.
Dzīves moto: "Dari, ko vari un cik labi vari, bet rezultātus atstāj Dieva ziņā.

Citu datumu laikraksti

  • Copes dienas

    2. - 4.jūlijs. Labas copes dienas.2. - 4.jūlijs. Labas copes dienas. 5. – 6.jūlijs. Makšķernieka cienīgas zivis patrāpīsies reti. 7.jūlijs. Laba...

  • Meklē uzticības personas bērnunamu bērniem

    Bērnu un ģimenes lietu ministrija meklē uzticības personas bērnunamu bērniem vasarā. Lai atvieglotu izšķiršanos par iespēju kādam bērnam piedāvāt...

  • Mana mīļa grāmatiņa…

    Jā, katra grāmata ir vesela bagātība. No katras jaunās iepazītās grāmatiņas mēs kaut ko iegūstam, iemācāmies. Ja mēs to neizlasām, tad arī neuzzinām...

  • Nebūšanas ar gaļu un sulu

    Vairākas valstis gadiem cīnās par teritorijām, kompensācijām un ko tikai vēl ne. Gluži kā pēc sena ieraduma gadās arī pa kašķim dažādu gaļas produktu...

  • Promiles un lietpratēji

    Ņemot vērā astoņus gadus seno vēsturi, Jāņus valstiskā līmenī par puslīdz pieņemami aizvadītiem var uzskatīt, ja alus tajos plūdis lielākās straumēs...

  • 50 piedzērušos pilotu gadā

    Indija. Ik gadu Indijā aptuveni 50 lidmašīnu pilotu tiek atstādināti no pienākumu veikšanas, jo viņi pirms lidojuma lietojuši alkoholu.Indija. Ik...

  • Dziesma - spēka avots ikdienai

    Trapenes kora pirmsākumi meklējami pēckara gados.Trapenes kora pirmsākumi meklējami pēckara gados "Mēs ļoti labi saprotamies, jo visām ir viens...

  • Dziesmu un deju svētku vidū

    No 5. līdz 12.jūlijam Latviju pāršalks ilgi gaidīti svētki.No 5. līdz 12.jūlijam Latviju pāršalks ilgi gaidīti svētki Katros Dziesmu un deju svētkos...

  • Ķert mazo lietu skaistumu

    Veiksmīgs dialogs gan verbālā, gan neverbālā formā veicina attīstību, ir pārliecināti Marte Meo metodes paudēji.Veiksmīgs dialogs gan verbālā, gan...