Jārēķinās ar sodu 100% apmērā

Lai gan tiek uzsvērts, ka Latvija ir veiksmes stāsts un krīze ir beigusies, daudzu komercbanku attiecībās ar kredītņēmējiem nekas īpaši nav mainījies. Proti, tie, kuri kārtīgi pilda saistības, dzīvo mierīgi, bet, rodoties problēmām ar saistību izpildi, jārēķinās ar pamatīgām sankcijām. Uz jautājumiem par situāciju šajā jomā atbild Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš (J.Ā.) un šīs organizācijas finansists Aivars Rudi (A.R.)
- Laikā, kad Latvijā sākās ekonomiskās krīzes gadi un daudzi vairs nespēja kārtot savas kredītsaistības, bankām tika pārmests, ka tās visnotaļ nežēlīgi izturoties pret aizņēmējiem. Kāda situācija ir šobrīd?
J.Ā.: - Kaut kas jau mainās, bet nevar teikt, ka būtu notikušas kādas kardinālas izmaiņas. Jāatzīst, ka “Swedbank” mēģina rast kompromisus attiecībā uz īpašumu atpirkšanu, atbrīvojot parādniekus no atlikušās summas segšanas, savukārt pārējās bankas rīkojas ļoti vienkārši – ir tiesa, banku meitas uzņēmumi nopērk īpašumus, un aizņēmējam vēl jāatdod tā naudas summa, kas netika iegūta pārdošanas rezultātā. Interesanti ir tas, ka nereti bankas vēršas tiesā tikai tad, kad aizņēmēji savas saistības nepilda trīs četrus gadus.
- Ir bijuši precedenti, kad tiesas lēmumi ir labvēlīgi aizņēmējiem?
J.Ā.: - Ir, bet ļoti reti. Aizņēmējiem labvēlīgi ir līdz 10% no visiem tiesas spriedumiem.
- Kādas ir galvenās sūdzības, ko saņem apvienība no iedzīvotājiem?
A.R.: - Sūdzības joprojām ir tādas pašas kā iepriekšējos gados – bankas nenāk pretī aizņēmējiem, lai mazinātu viņu maksājumus. Vienīgais veids, kā samazināt maksājumus, ir procentlikmju mazināšana, bet viss pārējais ir tikai īslaicīgi risinājumi, kas jau sen ir izmantoti. Bankas izmantoja iespēju 2008. un 2009.gadā palielināt likmes un no tām arī neatkāpjas. Bieži vien iedzīvotāji nespēj pildīt savas saistības sakarā ar to, ka ir sarukuši viņu ienākumi, bet palielinājušies izdevumi. Varam salīdzināt, cik 2008. gadā maksāja degviela, pārtika, elektroenerģija un tamlīdzīgi un cik tas viss maksā šodien – tas ir papildu slogs, kas gulstas uz ģimeņu budžetu, un cilvēki nespēj pildīt saistības pret banku. Par jauniem pārkāpumiem no banku puses ir grūti runāt, jo tās kreditēšanu faktiski ir pārtraukušas – banku kredītportfelis no 19 miljardiem latu ir nokrities līdz 13 miljardiem latu. Tādējādi faktiski nav iespējams runāt par jauniem aizdevumiem, kuru izsniegšanas un iekasēšanas rezultātā tiktu pieļauti pārkāpumi.
- Tātad pēckrīzes perioda kredītņēmēji pie jums vērsušies nav?
A.R.: Ir, bet ļoti maz, un tur situācija ir citādāka. Redziet, kamēr saistības tiek pildītas, nekādu problēmu ne no banku, ne otras puses nav. Problēmas sākas tikai tad, kad viena puse pilnībā nespēj pildīt saistības. Pirmskrīzes periodā saslēgtie līgumi ļāva bankām vienpusēji mainīt kredītprocentus. Kolīdz cilvēkam radās kādas problēmas un viņš gāja sarunāt kredītmaksājuma atlikšanu, bankas vēl vairāk pasliktināja viņa situāciju, palielinot procentlikmes. Cilvēks atzīst, ka nespēj maksāt, bet banka viņam atbild – cena būs lielāka. Tādējādi faktiski tika nonākts pie pretēja efekta.
J.Ā.: - Tajā pašā laikā netika pievērsta uzmanība ātrajiem kreditētājiem, un daudzi paspēja aizņemties naudu pie 20 dažādiem šādiem kredītdevējiem, lai varētu maksāt hipotekāros kredītus bankām, kas arī nav pareizi. Ir jāvērtē gan procentlikmes, gan soda likmes, gan personu maksātspēja.
- Runājot par aizņēmēju sūdzībām – runa ir par neapmierinātību ar banku darbu, ar nekorektumu, vai arī likumpārkāpumiem?
A.R.: - Šeit ir ļoti grūti novilkt krasu svītru. Jāapzinās, ka pašreiz spēkā esošie likumi, kas skar šo jomu, tika rakstīti pirms krīzes. Bankas “Reverta” gadījumā jau ir grūti pateikt, kur ir šī robeža. Piemēram, cilvēks savulaik aizņēmās toreizējā “Parex” bankā 50 tūkstošus latu, lai nopirktu dzīvokli, un viņam bija divi galvotāji. Kādā brīdī šis cilvēks vairs nespēja maksāt, viņam banka uzrēķināja soda naudas, iesniedza lietu tiesā, turklāt dubultā apmērā – to pieļāva līgums, un to pieņēma arī tiesa. Tātad šāda cilvēka parāds nu jau ir 100 tūkstoši latu. Lai segtu parādu, dzīvoklis, ko viņš savulaik pirka par 50 tūkstošiem latu, tiek pārdots par 15 tūkstošiem latu. Tādējādi nu jau trīs cilvēki bankai pat pēc īpašuma pārdošanas ir parādā vairākus desmitus tūkstošus latu. No vienas puses, viss ir likumīgi, no otras puses – pilnīgi absurdi, jo cilvēks bankai parādā daudz lielāku summu, nekā aizņēmās, lai nopirktu kaut ko, kas tagad jau ir pārdots.
J.Ā.: - Turklāt ir bankas, kas uzliek līgumsodu nevis 6 vai 10%, bet gan 100% apmērā un tad iet uz tiesu. Jāpiebilst gan, ka Augstākā tiesa tagad jau ir pieņēmusi pāris lēmumus, nosakot, ka soda naudai nevajadzētu būt 100% apmērā. Vēl vienu lielu problēmu veido situācija ar galvotājiem un līdzaizņēmējiem. Piemēram, par “Nordea” banku cilvēki sūdzas – līguma parakstīšanas brīdī bankā viņiem teikts, ka viņi būs galvotāji, bet tagad izrādās, ka viņi ir līdzaizņēmēji. Tas ir ļoti būtiski, jo pret solidārajiem aizņēmējiem var vērsties vienlaicīgi, attiecīgo summu piedzenot no visiem vienlīdzīgi. Tāpat ir bankas, kur cilvēkiem esot teikts, ka viņi būšot galvotāji tikai uz gadu, bet pēc tā gada bankas aizdevuma līgumā šajā jomā neko negrasās mainīt. Tāpat jāmin, ka izziņa “Revertā”, kas nepieciešama, piemēram, lai kārtotu savu maksātnespēju, maksā 25 latus. Nodokļu maksātāji ir subsidējuši šo banku, bet tā par izziņām prasa 15 latus. Interesanti ir arī tas, ka īpašumu, kas novērtēts, teiksim, par 15 tūkstošiem latu, viena otra banka nopērk par 25 tūkstošiem vai 30 tūkstošiem latu, tādējādi uzlabojot savu bilanci.
- Kāda ir loģika, uzrēķinot tik lielas summas, kādas aizņēmējs, visticamāk, savas dzīves laikā nav spējīgs atmaksāt?
A.R.: - Loģikas tur nav nekādas! “Swedbank” tiešām piedāvā klientiem – labi, jūs nevarat maksāt, tāpēc mēs pārdodam īpašumu tirgū tik dārgi, cik vien iespējams, atlikumu norakstot.
- “Swedbank” darbojas tā dēvētais atstāto atslēgu princips?
A.R.: - Faktiski jā. Klientam nākas vēl segt izdevumus, kas ir līdzvērtīgi maksātnespējas procesam, bet tas arī viss. Ieguvējs ir klients, kam nav jāiet sarežģīta juridiska procedūra, un ieguvēja ir banka, kam nav jāzaudē nauda izsolēs, jāmaksā tiesu izpildītājiem utt. “Revertā” valsts ir ieguldījusi milzīgu summu, un ir solīts, ka mēs to atgūsim, bet tā vietā izvirza klientiem nereāli izpildāmas prasības. Šī nauda nekad netiks atgūta! Ko dara cilvēks, kuram ir parādsaistības, piemēram, 75 tūkstošu latu apmērā par to, kas viņam vairs nepieder? Protams, viņš nemaksā, jo nemaz nav spējīgs to izdarīt. Šāds cilvēks vai nu laižas prom no šīs valsts, te vairs neatgriežas un nodokļus nemaksā, vai arī viņš izvēlas maksātnespējas ceļu. Tātad bankas ar savu darbību pašas dzen cilvēku uz maksātnespējas ceļa.
J.Ā.: - Savukārt par banku “Citadele” jāpiebilst, ka tur pārsvarā strādā tie paši juristi, kas iepriekš strādāja “Parex” bankā un kas joprojām paredz līgumos faktiski tādus pašus nosacījumus, tostarp līgumsodus, kā savulaik “Parex”. Tas nozīmē, ka prasības tur no 50 tūkstošiem latu atkal var pieaugt līdz 100 tūkstošiem latu.
- Jūs visu laiku pieminat “Swedbank” un kādreizējo “Parex” banku, bet kāda ir situācija ar citām Latvijā strādājošajām bankām šajā jomā?
A.R.: - Par “Rietumu banku” varu pateikt tikai pozitīvus vārdus – no turienes pie mums nav bijis neviens klients. Tas vien liecina, ka šī banka spēj risināt savas problēmas.
J.Ā.: - Tas gan vairāk saistīts ar faktu, ka tā ir uz biznesa kreditēšanu tendēta banka.
A.R. - Būtu bijis jāsaprot, ka krīzes iespaidā zaudētājiem jābūt visiem. Diemžēl, piemēram, “DNB” un daļēji arī “SEB banka” uzskata, ka zaudētājam jābūt tikai aizņēmējam. Tomēr spilgtākais piemērs šajā jomā ir “Nordea” – tā vispār neielaižas nekādos kompromisos. Tā, līdzīgi kā kādreizējais “Parex”, izvēlas dubulto maksājumu. Un, līdzīgi kā savulaik bija “Hipotēku bankai”, “Nordea” nav galvotāju – visi ir aizņēmēji. Turklāt neviena tiesa vēl nav noraidījusi, ka līdzaizņēmējam ir tāda pati atbildība kā aizņēmējam. Bet tur nav neviena dokumenta, kas pierādītu, ka līdzaizņēmējs ir saņēmis naudu – saņēmis ir tikai viens cilvēks, kurš par to ir nopircis māju. “Nordea” ir ļoti labi nosacījumi tik ilgi, kamēr visas saistības tiek pildītas, bet, kolīdz rodas kādas problēmas, tā faktiski neiziet uz reālām sarunām.
J.Ā.: - “AB.LV” bankas meitasuzņēmums pārņem īpašumus, bet ir daudzi gadījumi, kad cilvēki, turpinot veikt komunālos maksājumus, netiek izlikti uz ielas. Protams, viņi faktiski dzīvo “uz koferiem” un kuru katru brīdi viņiem par palūgt atstāt mājokli, bet tas netiek darīts tikai tāpēc vien, lai banka varētu turēt tukšu īpašumu.
- Cik lielā mērā var teikt, ka cilvēki daudzos gadījumos ir ņēmuši kredītus, vienkārši sakot, nedomājot ar galvu?
A.R.: - Protams, mēs nekad neapgalvosim, ka cilvēks ne pie kā nav vainīgs – viņš ir ņēmis naudu, parakstījis līgumu un nav to izlasījis. Cilvēki ir bezatbildīgi ņēmuši kredītus, un bankas ir tikpat bezatbildīgi tos devušas. Tikai diemžēl no likumdošanas aspekta visa atbildība gulstas tikai uz aizņēmēju. Vainīga nav ne viena, ne otra puse, bet kļūdījušās ir abas puses. Atbildība ir jālīdzsvaro! ◆

Citu datumu laikraksti

  • Savdabīga izstāde

    Savdabīga izstāde  3

    Otrdien Alūksnes muzejā tika atklāta ļoti interesanta izstāde “Tas viss ir par cilvēkiem”, kurā divas nedēļas būs skatāmi un klausāmi pašu alūksniešu...

  • Ātri un vienkārši

    Ātri un vienkārši

    Būs nepieciešami vārīti kartupeļi, vārītas olas, žāvēta gaļa (var arī nelikt gaļu), zaļie zirnīši, svaigs gurķis, marinēts gurķis, puravs, majonēze....

  • Pededzes muzejs svin apaļu jubileju

    Pededzes muzejs svin apaļu jubileju  1

    Varētu šķist, ka Pededzes muzejs klusi jo klusi darbojas pierobežā un tajā viss norit lēnām, taču tā nebūt nav. Muzeja vadītāja Inese Volšteine...

  • No mums smeļas iedvesmu

    No mums smeļas iedvesmu

    Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” septembrī viesojās pedagogi no septiņām valstīm, lai “Comenius” projekta gaitā apmainītos ar...

  • Ābolu pīnītes

    Ābolu pīnītes

    Būs nepieciešami āboli, kārtainā mīkla, cukurs un kanēlis. Āboliem izņem serdes, tad tos sagriež šķēlītēs. Šķēlīti liek uz kārtainās mīklas...

  • Jau gatavojas  nākamajai sezonai

    Jau gatavojas nākamajai sezonai

    Motokluba “Ape” sportisti, beidzoties sezonai, sanāca kopā, lai izvērtētu sezonu un lemtu par dalību sacensībās nākamgad. Kluba vadītājs Mairis...

  • Abonenti šodien lasa pielikumu “Dzīves priekam”!

    Abonenti šodien lasa pielikumu “Dzīves priekam”!

    *Intervija ar dziesminieku Hariju Ozolu. “Dzīve sākas tad, kad mēs gribam, lai tā sāktos.” *Motosportists Dāvis Līvs. Mērķtiecība, neatlaidība un...

  • Absolūtais čempions – alūksnietis

    Absolūtais čempions – alūksnietis

    Alūksnietis Raivis Podrezovs ar rīzenšnauceru Pradu kļuvis par Latvijas čempionu absolūtajā vērtējumā. Absolūtais čempions tika noteikts, izvērtējot...

  • Duatlonā - 2.vieta

    Duatlonā - 2.vieta

    Alūksnietis Oskars Muižnieks “Sport2000” Rīgas duatlonā izcīnījis 2.vietu. Līdz čempiona titulam viņam pietrūka vien pusotra minūte. Raimonds Siliņš...