Jaunajai Alūksnes grupai “SV-Shanson” konkurentu nav

Prieks par Alūksnes uzņēmīgajiem cilvēkiem, kurus kopējās intereses saista tik ļoti, ka viņi ir gatavi radīt arī kaut ko sabiedrībai.

Prieks par Alūksnes uzņēmīgajiem cilvēkiem, kurus kopējās intereses saista tik ļoti, ka viņi ir gatavi radīt arī kaut ko sabiedrībai. Šajā gadījumā tie ir trīs mūziķi - Sergejs Soročinskis, Natālija Pomerance un Viktors Bobinovs, kas pirms mēneša nodibināja grupu "SV-Shanson".
Grupai jau ir bijušas pirmās uzstāšanās Alūksnē, ir dzirdētas pirmās klausītāju atsauksmes un ieteikumi, kas ir stimuls darboties tālāk. Saruna ar jaunās grupas mūziķiem ir par iecerēm un sapņiem, ko gribētos īstenot.
Kā radās iecere dibināt savu grupu?
Sergejs: - Par to jāpateicas mārkalnietim, kādreizējam rīdziniekam Jānim Kalniņam, viņa entuziasmam. Viņš uzstāja, lai nodibinām grupu, nevis tikai muzicējam savam priekam un šaurai auditorijai. Galu galā - mēs esot Alūksnē pazīstami cilvēki, vajagot izveidot kaut ko labāku. Sekojām ieteikumam, rezultātu tagad var vērtēt klausītāji.
Grupu oficiāli reģistrējām šā gada 7.oktobrī. Manuprāt, esam viena no divām oficiāli reģistrētajām grupām Alūksnes rajonā. Otra ir veclaicenietim Gunāram Plukšam.
Kā cits citu atradāt?
Sergejs: - Mēs ar Viktoru esam pazīstami jau sen. Pirms pieciem gadiem muzicējām kādā Līgosvētku pasākumā. Agrāk dažas reizes kopā spēlējām Kolberģa bārā "Bergs", bet jau pieminētais Jānis Kalniņš pamudināja nopietnākai koncertēšanai. Arī Natāliju es pazīstu jau sen, kopš kolhoza "Umara" laikiem.
Natālija: - Annas pagastā dzīvoja mana vecmāmiņa, tādēļ bieži brīvo laiku pavadīju tur. Kolhoza "Umara" klubs bija iegādājies jaunu aparatūru, radās iecere par grupas dibināšanu. Grupai nebija vadītāja, tādēļ šim amatam ieteica Sergeju. Tā mūsu muzikālā sadarbība sākās pirmoreiz. Kad no Rīgas atgriezos Alūksnē, biju iesaistīta Svētdienas skolā Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur dziedāju. Kādos Ziemassvētkos bija saslimis draudzes ērģelnieks. Lai dziesma nebūtu jāizpilda bez pavadījuma, uzaicināju Sergeju izpalīdzēt un nospēlēt to uz ērģelēm.
Priecājos, ka tagad Sergejs mani uzaicināja iesaistīties "SV-Shanson". Dziedāšana ir mans vaļasprieks. Ikdienas dzīve nav nemaz tik rožaina, tādēļ dziedot varu būt tur, kur man patīk.
Kāda stila mūziku spēlējat?
Sergejs: - Man mīļākie mūzikas žanri ir melodiskais roks, balāde, kā arī klasiskā mūzika - Bahs, Hendelis, Vivaldi, bet Viktoram - pilsētu romances. Grupas repertuārā pārsvarā ir melodiskas balādes, melodiskais roks - skaista, neuzbāzīga mūzika, kuras teksts ir ar dziļu domu. Katrā ziņā tā nav mūzika, kādu pieraduši spēlēt šeit. Uzskatu, ka šajā jomā man ir bijis labs skolotājs - Vjačeslavs Mitrohins, ar kuru kopā esam koncertējuši gandrīz visā kādreizējās Padomju Savienības teritorijā.
Katrā ziņā mūsu mūzika nav domāta tiem, kas jaunāki par 30 gadiem. Arī mums pašiem jau ir vairāk par 30, tādēļ gribas spēlēt nopietnu mūziku. Mēs gribam spēlēt savas dziesmas. Priecājamies, ja cilvēkiem tās patīk.
Kādēļ grupu nosaucāt "SV-Shanson"?
Sergejs: - Nosaukums radās diezgan interesanti. Mūsu izpildītā mūzika rosina cilvēkus patīkamā gaisotnē pasēdēt un padomāt. Pirmā doma grupas nosaukumam bija "SV-vagon". Tā radās, iztēlojoties divvietīgu kupeju, kur cilvēks var sēdēt, skatīties tālēs, klausīties mūziku un domāt savas domas. Kad nosaukumu uzrakstījām, sapratām, ka SV ir mana un Viktora vārda pirmie burti. Beigās tomēr izvēlējāmies "SV-Shanson", jo tas ir raksturīgāks mūsu stilam.
Kādi ir iespaidi par pirmajām uzstāšanās reizēm?
Natālija: - Es sākumā uz skatuves jutos nepārliecināti, bet nu jau esmu pieradusi.
Sergejs: - Man tādu izjūtu nav, jo jau kopš 7.klases esmu koncertējis.
Viktors: - Neliela nedrošības izjūta - tas ir normāli. Uztraukums ir vienīgi par to, kā mūsu muzicēšanas stilu uztvers publika, jo tas nelīdzinās Alūksnes rajonā ierastajam. Jāatzīst, ka pašlaik cilvēku interese par mūziku palielinās. Pirms trim gadiem tā nebija, bet tagad laikam viņi ir noilgojušies pēc mūzikas.
Sergejs: - Piekrītu Viktoram. Nereti rodas iespaids, ka par mūsu vecuma cilvēkiem neviens nedomā. Viņiem trūkst vietu, kur izklaidēties, paklausīties labu mūziku dzīvajā izpildījumā bez fonogrammas. Priecājamies, ka Alūksnē ir cilvēki, kam patīk tāda stila mūzika, kādu spēlējam mēs. To secinām pēc pirmajām uzstāšanās reizēm.
Kādas grupai ir nākotnes ieceres?
Sergejs: - Plānu ir daudz. Tad jau redzēs, kā tie īstenosies. Pašlaik esam izveidojuši nelielu koncertprogrammu, ar kuru var uzstāties visā Latvijā. Negribas lielīties, jo būs tāpat kā ar Īriju: daudzi turp brauc, jo var vairāk nopelnīt, un raksta asarainas vēstules uz Latviju - cik Latvijā ir labi, cik ļoti viņi mīl savu dzimteni, bet ir spiesti braukt naudas dēļ uz Īriju.
Grupai ir labi atalgota darba piedāvājums no Krievijas - doties muzicēt tur. Ierakstījām un aizsūtījām viņiem dažas dziesmas, uzreiz saņēmām aicinājumu doties uz Krieviju, bet tad būtu jābrauc prom no Alūksnes uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi un gandrīz katru vakaru jāspēlē.
Pirmā iecere, ko gribam īstenot, ir kompaktdiska izdošana. Esam jau sākuši to veidot. Daļai dziesmu būs mūsu pašu sacerēti teksti, daļai - Krievijas studentu sacerēti. Vēl ir "jāsadraudzējas" ar jauno tehniku, jo tā ir diezgan sarežģīta.
Natālija: - Ir jāpilnveido koncertprogramma. Ceru, ka ar laiku varēsim dziedāt ne tikai latviešu un krievu, bet arī itāļu un angļu valodā. Ir ieceres par šova elementu ieviešanu uzstāšanās laikā.
Alūksnes rajonā jūsu stila mūzikai konkurentu nav. Bet Latvijā?
Natālija: - Mums vēl daudz kas jāpilnveido, lai runātu par konkurenci.
Sergejs: - Pieļauju, ka arī Latvijā neesam nevienam ceļu šķērsojuši un maizi atņēmuši. Vismaz es neesmu dzirdējis, ka būtu līdzīga grupa mūsējai.
Vai, jūsuprāt, mūsdienās var nodibināt grupu bez sponsoru atbalsta?
Viktors: - Ja strādā tikai valsts darbā vai pie privātuzņēmēja un citu ienākumu nav, tad tas ir neiespējami.
Sergejs: - Pašlaik cilvēki vēl nesaprot, ka muzicējot var pelnīt naudu. Peļņu cilvēki saskata tikai meža ciršanā un zemes pārdošanā. Tas ir raksturīgi daudzviet Latvijā.
Jā, mums arī bija sponsori, kas palīdzēja, bet viņi nevēlas sevi atklāt plašākai sabiedrībai. Par naudu, ko esam iztērējuši aparatūras iegādei, varētu nopirkt labu automašīnu un dzīvokli. Šī nauda nav maza, jo aparatūra ir dārga un kvalitatīva. Ja gribi kvalitāti, tad ir jāmaksā. Piemēram, Latvijā ir tikai vēl viens tāds elektroniskais sintezators, kāds ir iegādāts mūsu grupai. Kad veikalā to pirkām, pārdevēji brīnījās un centās izzināt, no kurienes esam - Rīgas, Liepājas, ka varam iegādāties tādu instrumentu. Mēs lepni teicām, ka esam no Alūksnes, bet viņi pat nezināja, kur tāda vieta atrodas.
Ticat, ka pēc laika varēsiet pelnīt tikai ar mūziku?
Viktors: - Tas ir kā apburtais loks. Lai radītu labu mūziku, nevar dienā strādāt algotu darbu, bet komponēt tikai vakaros, pēc darba. Katru dienu vismaz piecas stundas ir jāvelta mūzikai. Protams, mēs vēlētos, lai ar laiku varētu pelnīt tikai ar mūziku.
Sergejs: - Ja nestrādāsim, kur ņemsim līdzekļus, lai maksātu par dzīvokli, nodrošinātu ģimenei nepieciešamo?
Ko gribētu vēlēt klausītājiem?
Viktors: - Vairāk klausīties labu mūziku un mazāk - sliktu. Labu mūziku no sliktas var ļoti viegli atšķirt. Ja kādu dziesmu esi dzirdējis un pēc kāda laika tev to gribas noklausīties vēlreiz, pēc tam atkal un atkal - tā ir laba mūzika.
Sergejs: - Slikta mūzika, dziesma ir tā, kuras melodiju un vārdus cilvēks jau pēc piecām minūtēm kopš dzirdēšanas ir aizmirsis.
***
Vizītkarte
- Grupas pianists Sergejs Soročinskis dzimis un mācījies Igaunijā. Muzikālo karjeru sāka, mācoties 7.klasē. Alūksnē Sergejs dzīvo 27 gadus. Savulaik strādājis restorānā "Cepurīte" par muzikālās grupas pianistu. Pēc tam dzīves ceļi viņu aizveda uz Rīgu. Latvijas Valsts filharmonijā viņš trīs gadus muzicēja kopā ar Vjačeslavu Mitrohinu. Koncertējot apceļota gandrīz visa kādreizējā Padomju savienība. Pašlaik viņš strādā SIA "Ziemeļvidzeme" kokapstrādes uzņēmumā.
- Natālija Pomerance grupā ir vokāliste. Viņas darbavieta ir Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā, kur Natālija ir izstāžu organizatore. Viņa dzimusi Ukrainā, bet augusi un mācījusies Alūksnē. Tāpat kā Sergejs mūzikai pievērsusies 7.klasē, kad sāka dziedāt dažādos vokāli instrumentālos ansambļos. Pēc Alūksnes mūzikas skolas absolvēšanas mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā.
- Viktors Bobinovs - ritma ģitārists un vokāls. Savulaik dzīvojis Pēterburgā, kur ieguvis muzikālo izglītību. Viņš aktīvas mūziķa gaitas sācis 1973.gadā, bet Alūksnē dzīvo kopš 1997.gada. Te viņš iepazinās ar Sergeju, jo abiem ir kopīgas intereses - mūzika. Viņu pirmā kopīgā uzstāšanās bija pirms pieciem gadiem Līgosvētkos, privātā kafejnīcā Kolberģī. Arī Viktora darbavieta pašlaik ir SIA "Ziemeļvidzeme" kokapstrādes uzņēmumā.

Citu datumu laikraksti

  • Turpinās kompensāciju izmaksa

    Latvijā sākas Vācijas fonda “Atmiņa, atbildība un nākotne” kompensāciju 2. kārtas izmaksa nacionālsociālisma upuriem.Latvijā sākas Vācijas fonda...

  • Līdz brīnumam vēl jāpaciešas

    Šobrīd lielās partijas nav nominējušas savu kandidātu premjera amatam, ne arī vienojušās par jaunās koalīcijas aprisēm.Šobrīd lielās partijas nav...

  • Būs “Zaļās karotītes” produktu degustācija

    Alūksnes Jauno māmiņu skola sadarbībā ar laikrakstu “Alūksnes Ziņas” aicina visas māmiņas, kā arī citus interesentus uz tikšanos par kvalitatīva...

  • Skolā atver kafejnīcu

    Jaunannas pamatskolā Mārtiņdienu svinēja jau 8.novembrī. To oriģinālā kafejnīcas veidā organizēja 8.klases skolēni.Jaunannas pamatskolā Mārtiņdienu...

  • Dodas ķekatās

    Mārtiņdienas priekšvakarā aktīvākie Pededzes bibliotēkas lasītāji kopā ar bibliotēkas vadītāju Antoņinu Girs devās ķekatās pie vienīgā sava pagasta...

  • Noraida lūgumu ierosināt krimināllietu

    Ģenerālprokuratūra noraidījusi Alūksnes pilsētas domes lūgumu ierosināt krimināllietu pret SIA “Silmežs A” un sabiedrisko organizāciju “Mūzika...