Jaunās kūtis grib tālāk no mājām

Pagājušajā nedēļā SIA “Alūksnes putnu ferma” notika ziņojuma par ietekmi uz vidi saistībā ar jauno dējējvistu novietņu izbūvi sabiedriskā apspriešana. Sanākušie tuvējo māju iedzīvotāji iebilda pret vietu, kur kūtis plānots celt, norādot, ka tām tomēr jābūt tālāk no dzīvojamajām ēkām.
“Alūksnes Ziņās” pērn decembrī rakstījām par to, ka SIA “Alūksnes putnu ferma” savas darbības pirmajos mēnešos jau sasniegusi maksimālo ražošanas jaudu, tādēļ uzņēmumā attīsta ieceres par ražošanas jaudas palielināšanu. SIA “Alūksnes putnu ferma” paredzētajiem jauninājumiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, tādēļ Vides pārraudzības valsts birojs rudenī tam noteica ietekmes uz vidi vērtēšanas procedūru. Pagājušajā nedēļā SIA “Alūksnes putnu ferma” notika ziņojuma par ietekmi uz vidi sabiedriskā apspriešana. Sanāksmi apmeklēja uzņēmuma pārstāvji, vairāki tuvējo māju iedzīvotāji, kā arī Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Vārtukapteine.

Cāļus tomēr paši neaudzēs
SIA “Alūksnes putnu ferma” vides aizsardzības jautājumu konsultante Zane Rupenheite no SIA “Latvijas zaļais punkts” norāda – iedzīvotāju ieteikuma vēstulēs rakstītais ir ņemts vērā.
Mājputnu audzēšanas kompleksa pārbūves un ražošanas apjomu palielināšanas laikā izbūvēs papildu novietnes mājputnu audzēšanai, paredzot 465 000 dējējvistu audzēšanu. Tas nozīmē, ka esošo mājputnu vietu skaitu palielinās par 220 000 un saražoto vistu olu apjomu - no 60 miljoniem līdz 110 miljoniem olu gadā.
“Uzņēmums atteicies no sākotnējās ieceres par cāļu jaunputnu audzēšanu – cāļus tomēr iepirks no citiem audzētājiem. Šobrīd plāno izbūvēt trīs jaunas dējējvistu novietnes, kas ir mazāks skaits, nekā sākotnēji bija plānots. Nedaudz atšķiras arī novietņu izvietojums. Izmaiņas ir saskaņotas ar Vides pārraudzības valsts biroju, piegulošo zemju īpašniekiem tika nosūtītas vēstules. Ražošanas shēma nemainīsies, bet patērētās lopbarības apjoms palielināsies tāpat kā ūdens patēriņš putnu dzirdināšanai un radīto mēslu apjoms. Būs vairāk sadzīves notekūdeņu. Palielināsies kritušo putnu un plīsušo olu skaits. Notiks putnu mēslu izvešana uz biogāzes stacijām, jo, tāpat kā līdz šim, to uzglabāšana fermas teritorijā nenotiks. Ūdens ieguve plānota gan no esošā dziļurbuma, gan arī raks vēl vienu jaunu,” stāsta Z.Rupenheite.

Regulāri veiks monitoringus
Ietekmes uz vidi novērtējuma laikā tika izvērtēta plānotā darbība, ņemot vērā vairākus apstākļus. “Noteica gaisu piesārņojošās vielas, arī smaku emisijas. Veikti aprēķini ar akreditētu programmu, rezultāti apkopti, un secināts, ka netiks pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi. Tika izvērtēti galvenie trokšņu avoti, un secināts, ka no ventilācijas iekārtām palielinājums nebūs būtisks. Uzņēmums ir novērsis augsnes un grunts piesārņojuma iespējamību, jo vistu mēsli uz vietas netiek uzglabāti – tos katru dienu uzreiz aizved uz biogāzes staciju. Jāuzsver, ka transportēšana notiks tikai no pulksten 7.00 līdz 19.00. Fermās ventilācijas sistēma ir ļoti laba, līdz ar to vistu mēsli nav mitri – tiek apžāvēti, kas būtiski samazina piesārņojošo vielu emisijas,” saka Z.Rupenheite.
Viņa uzsver, ka jaunās kūtis tiks aprīkotas ar automātisku klimata kontroli. “Jāuzsver, ka turpmāk uzņēmums arī regulāri veiks monitoringu gaisa piesārņojumam un smakām, kā arī citam,” viņa saka.

Iedzīvotāji iebilst vietai
Sanākušajiem iedzīvotājiem bija iebildumi par jauno novietņu atrašanās vietu – tā esot pārāk tuvu dzīvojamajām mājām. Ziemeru pagasta iedzīvotājs Vilis Pauliņš uzsvēra, ka dzīvo netālu no ražotnes. Viņš, atsaucoties uz Alūksnes novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, uzsvēra, ka netiek ievēroti teritorijas apbūves noteikumi: 500 metru attālums līdz dzīvojamajai apbūvei. “Metri un attālumi netiek ievēroti, un par to neviens nerunā. Alūksnes novada pašvaldības būvvaldes pērn izsniegtajā būvatļaujā teikts, ka vistu kūts būs jauna būvniecība, bet mums visu laiku stāsta, ka tā būs reorganizācija! Bet Alūksnes novada pašvaldība atbildē raksta, ka būvniecības iecere tiek klasificēta kā pārbūve, esošās ēkas demontējot un to vietā būvējot citas,” pauda V.Pauliņš.
Iedzīvotāja Dace Līdaciņa iebilda pret smaku no vistu fermas. “Viss tiek oficiāli darīts un noteikts, tomēr ir sajūta, ka tam nav jēgas, jo tāpat notiek un notiks tas, kas ir nosprausts. Es neesmu pret, bet ir iebildumi par smaku – četras reizes dienā ir nepanesama smaka. Protams, izlīdzinot 24 stundu griezumā, tas ir diennakts normai atbilstoši. Tā nav kūtsmēslu smaka, kas ir novērsta, un par to paldies, tā ir vistu kūts smaka, kas parādījās, tiklīdz ventilāciju ierīkoja ēkas sānos,” atzīst D.Līdaciņa.

Sola vēl padomāt
Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine uzsver – iedzīvotāji nav pret uzņēmējdarbību pagastā, bet tomēr lūdz rast iespēju jaunās kūtis novietot tuvāk mežam. “Tad iedzīvotāju viedoklis nebūtu negatīvs,” saka V.Vārtukapteine, rosinot tomēr pārskatīt jaunās kūts atrašanās vietu.
SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes loceklis Hermanis Dovgijs norāda, ka jaunās kūtis būvēs, lai tās būtu iespējami tuvāk šķirotavai un fasētavai, tādēļ ekonomiski neizdevīgi būtu tās būvēt citur, tālāk no dzīvojamajām mājām. Tomēr viņš atzina, ka šobrīd būvatļauja saņemta tikai vienai no kūtīm, tādēļ par otrās un trešās kūts atrašanās vietu vēl var domāt. Arī Z.Rupenheite atzina, ka konsultēsies ar Alūksnes novada pašvaldību par apbūves noteikumiem.

Vairāk darba vietu
H.Dovgijs atzīst, ka pirmais darbības gads uzņēmumam bijis ļoti intensīvs. 2017.gadā vidēji 60 procenti “Alūksnes putnu fermas” olu realizētas Latvijas tirgū, 40 procenti eksportēti uz dažādām Eiropas valstīm. Pastāvīgs eksports ir uz Lietuvu un Igauniju. “Latvijā olas realizējam veikalos, kafejnīcās, restorānos, olas pārstrādei sūtām arī uz ārvalstīm. “Maximas” un “Rimi” tirdzniecības tīkliem mūsu ražošanas apjoms vēl ir par mazu, pārējos tīklos esam,” saka H.Dovgijs.
2017.gadā “Alūksnes putnu ferma” nodokļos samaksājusi apmēram 400 000 eiro. “Gadu noslēdzām ar peļņu, kas ļāva uzlabot materiāltehnisko bāzi: iegādāta traktortehnika un muca barības pārvadāšanai. Investējam arī elektrosistēmā un dziļurbumā. Lai arī brīvu naudas līdzekļu nebija daudz, centāmies atbalstīt Alūksnes novada skolēnus, sporta un kultūras pasākumus,” viņš saka.
“Alūksnes putnu fermā” palielināts darba vietu skaits: šobrīd nodarbināti vairāk nekā 40 cilvēki, pirms gada, atverot ražotni, bija gandrīz uz pusi mazāk.

Lai nebūtu ārā no tirgus
H.Dovgijs neslēpj, ka šis gads nav sācies viegli – konkurence arvien palielinās, tādēļ jābūt efektīviem. Lauku atbalsta dienestā “Alūksnes putnu fermas” projekts guvis atbalstu, kas ļaus piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vienas jaunās kūts celtniecībai. Jauno fermu būvēs uzņēmums no Vidzemes. “Paplašināties vajag, jo šobrīd mums ir tikai viena kūts. Kad ganāmpulks noveco, tas viss ir jānomaina, jāveic kūts tīrīšana un dezinfekcija, vēdināšana, un tikai pēc tam drīkst piegādāt jaunas vistas. Ja ir viena kūts, tad uz šo pārtraukuma mirkli mēs esam ārā no tirgus uz diviem trim mēnešiem. Lai mēs būtu efektīvi, ir jābūvē otrā un trešā kūts. Jā, tā ir ražošana, bet tiek un tiks veikti visi kontroles pasākumi, skaņu līmenis palielināts netiks, jo izmantosim mūsdienīgas iekārtas. Tās būs modernākas, nekā mūsu jau esošajā kūtī. Jauno kūti gribam uzcelt šā gada laikā. 45 procenti būs Eiropas Savienības fondu finansējums, pārējais – uzņēmuma, visticamāk, ņemot kredītu,” saka H.Dovgijs. Viņš atzīst – arī trešās kūts celtniecībai gribētu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, šī projekta kārta tiks atvērta rudenī.

Barību ražo paši
Pirms mēneša darbību sāka arī “Alūksnes putnu fermas” barības ražošanas cehs. Pirms tam pirka vistām jau gatavu barību no ārvalstīm, bet tagad ražo paši, graudus iepērk no vietējiem zemniekiem. “Arī par dažādu preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem esam izvēlējušies vietējos Alūksnes novada uzņēmumus, kas cenā un kvalitātē izkonkurēja Rīgas uzņēmumus. Esam priecīgi strādāt Alūksnes novadā - te izjūtam vietējās pašvaldības un uzņēmēju atbalstu,” uzsver H.Dovgijs.
Ziņojuma par ietekmi uz vidi sabiedriskā apspriešana beigsies 3.jūnijā. Līdz tam vēl iedzīvotāji var iesniegt savus priekšlikumus. Pēc tam Vides pārraudzības valsts birojs vēlreiz izvērtēs ziņojumu un sniegs atzinumu, vai rekomendēt Alūksnes novada pašvaldībai akceptēt uzņēmuma plānotās darbības.
— Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Sliktās prakses piemērs

    Šodienai vēlējāmies sagatavot publikāciju par SIA “Pilsētvides serviss” jaunizveidoto laukumu Alūksnē, kur iedzīvotāji par maksu varēs nodot...

  • Liela interese par skolēnu vasaras nometnēm

    Vasara ir laiks, ko visvairāk gaida skolēni, jo ir brīvība no mācībām trīs mēnešu garumā. Ne katram ir iespēja savas atvases aizsūtīt lauku darbos...

  • Kurš pirmais sāks mazināt birokrātiju?

    Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29.kongress, kas šogad bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības...

  • Ģimnāzisti konkursā  “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu 2

    Ģimnāzisti konkursā “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu komanda parādījusi atzīstamu sniegumu jūrniecības konkursā vidusskolēniem “Enkurs 2018”, iegūstot...

  • Mātes diena – ģimenes svētki 2

    Mātes diena – ģimenes svētki

    Turpinās no 1.lappusesMātes diena alūksnietei Tatjanai Krutinai (30) ir ģimenes svētki, tādēļ šo dienu viņa pavadīs, darot ko interesantu kopā ar...

  • Iestāda simtgades ozolu 4

    Iestāda simtgades ozolu

    Jaunannas pagastā 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, parkā pie tautas nama pulcējās dažādu paaudžu jaunannieši, lai...

  • Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Alūksne ir visaugstākā pilsēta Latvijā - 217 metrus virs jūras līmeņa. Par godu Latvijas simtgadei mūsu pilsētā taps jauns vides objekts “Alūksne -...

  • Saņem goda nomināciju

    Četri Alūksnes novada mazpulcēni saņēmuši Latvijas mazpulku goda nomināciju “Augsim Latvijai!”. Nominācijai izvirza tikai tos mazpulcēnus, kuri ir...

  • Ar sportu sirdī 4

    Ar sportu sirdī

    Futbola treneris Mārtiņš Meisters ir cilvēks, no kura var mācīties entuziasmu un neatlaidību. Viņš ir cilvēks, kurš nekad neapstājas, vienmēr...