Jaunas rūpes rada grozījumi Ministru kabineta noteikumos

Pašlaik Alūksnes novada pašvaldības uzņēmums SIA “Rūpe” turpina īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos projektus ūdenssaimniecības attīstībai novada pagastos. Ziemera pagasta Māriņkalnā būvē un atjauno trases SIA “VJN”. Paredzēts tīrīt un atjaunot kanalizācijas sistēmu, rekonstruēt ūdenstorni un izbūvēt attīrīšanas iekārtas.

Saņems attīrītu dzeramo ūdeni
“Protams, ir prieks, ka tiek izbūvēts un atjaunots ūdensvads. Būs sakārtota ūdenssaimniecība, un iedzīvotāji saņems tīru ūdeni. Tiesa, arī līdz šim Māriņkalnā Līvānu tipa mājās dzīvojošajiem bija ūdensvada pieslēgums, taču tajā un arī kanalizācijas sistēmā bija daudz avāriju. Turklāt attīrīšanas iekārtās notekūdeņi netika attīrīti atbilstoši normatīviem,” atzīst Ziemera, Veclaicenes un Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine. Tiesa, netiek atjaunota visa ūdensvada un kanalizācijas tīklu sistēma, bet problemātiskās vietas tajā. Tas ir ļoti svarīgi, jo šajā teritorijā atrodas skola, tautas nams, veikali un pagasta pārvalde, kā arī Līvānu dzīvojamo māju ciemats. Tajā dzīvojošajiem jau ir pieslēgumi ūdensvadam un kanalizācijas tīklam, tāpēc jauni pieslēgumi nav paredzēti. Taču tāda iespēja ir.
Diemžēl projektam atbalstu atteica otrā pagasta ciematā Ziemerī. “Konsultējoties ar SIA “Rūpe”, mēģināsim sakārtot tā, lai arī tur dzīvojošajiem būtu attīrīts dzeramais ūdens. Šobrīd tajā ir paaugstināts dzelzs saturs,” saka I.Vārtukapteine.
Jaunannas pagastā projekts drīz tiks pabeigts. Vēl atlikuši labiekārtošanas darbi. Tiek uzstādīta dzeramā ūdens atdzelzošanas iekārta. Paredzams, ka šīs nedēļas laikā to varēs pieslēgt. Līdz šim dzeramais ūdens netika atdzelzots. “Būs jauni pieslēgumi kanalizācijas tīklam, tāpēc paredzams, ka 90 – 95 procenti centra iedzīvotāju būs pieslēgti kanalizācijai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā tas ir paredzēts projektā. Pēc trases pārbaudes tāda iespēja tiks dota tiem, kuri līdz šim tai nebija pieslēgti. Protams, tas nenotiks uzreiz, bet garākā laika periodā,” skaidro SIA “Ievedne” valdes loceklis Juris Ribušs. Viņš norāda, ka tīkla pievads ir līdz mājām, bet par tā pieslēgumu ir jāmaksā īpašniekiem. Lielākajai daļai jau ir pieslēgums ūdensvadam, tiem tiek nodrošināts pārslēgums jaunajai trasei. Savukārt tie, kuri vēlas no jauna pieslēgties, var par to vienoties ar SIA “Ievedne”, slēdzot līgumu par samaksu noteiktā laika periodā. “Ja pie dzīvojamās mājas ir izsmeļama kanalizācijas ūdeņu bedre, tad nav pamata iebilst. Taču, ja notekūdeņi ietek upē, tad, protams, tā turpināt neļausim. Ja īpašnieks pats to nedarīs, tad pieslēgsim kanalizācijas tīklam un piestādīsim rēķinu,” norāda J.Ribušs. Arī Annas pagastā tiek īstenots līdzīgs projekts, taču Kalncempju pagastā tāpat kā Ziemerī tādu iespēju nav. Tur ir tikai 15 māju pieslēgumi ūdensvadam, par patēriņu maksājot tik, cik uzskaita ūdens skaitītājs. Turklāt ūdensvads ir avārijas stāvoklī, tāpēc vasarā vien bija jālabo pieci ūdensvada pārrāvumi. Attīrīšanas iekārtu pagastā nav, pie mājām ir notekūdeņu bedres, turklāt ne visi grib maksāt par to izsmelšanu. J.Ribušs atzīst, ka šīs problēmas ir vēl jārisina. Veclaicenes pagasta Kornetu ciemā un Jaunalūksnes pagasta Kolberģī darbi ir jau pabeigti. SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks informē, ka Kolberģī radās problēmas, jo no dziļurbuma izdalījās sērūdeņradis, izplatot tam raksturīgo puvuma smaku. “Lai noskaidrotu sērūdeņraža izdalīšanās cēloni, tika iesaistīts Rīgas Tehniskās universitātes mikrobiologs Jānis Krafts, jo dezinfekcija smaku likvidēja tikai uz diennakti. Tagad ūdensvada ūdens ir garšīgs, tīrs un bez smakas. Tas ir arī attīrīts no dzelzs. Dzelzs pieļaujamā norma ir 0,4 miligrami litrā ūdens, bet pēc atdzelzošanas ir tikai 0,091 miligrams litrā ūdens,” akcentē V.Vilks. Lai gan sērūdeņradis izdalās joprojām, attīrīšanas un atdzelzošanas iekārtas ļauj patērētājiem saņemt tīru ūdeni.

Projektus nevar īstenot
četros ciemos
SIA “Rūpe” ir pārņēmusi 10 pagastu ūdenssaimniecības. Sabiedrība vēlējās īstenot ūdenssaimniecības attīstības projektus 12 ciemos, jo atsevišķos pagastos ir divi ciemi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtē projektu atbilstību noteikumiem, kas paredz uz vienu iedzīvotāju ieguldīt 1500 latu lielas investīcijas. Ja projektam nepieciešamais finansējums to pārsniedz, tad ir grūti pamatot vajadzību projektu īstenot. “Ziemerī ir maz iedzīvotāju, turklāt ciems ir izstiepts, tāpēc būtu vajadzīgas garas ūdensvada trases, lai nodrošinātu centralizētu ūdensapgādi ciematā. Šo projektu ministrijā neapstiprināja,” skaidro V.Vilks. Tomēr pēdējo iespēju izmantot ERAF finansējumu izdevās 6 no 8 projektiem, tas nav maz. Diemžēl netika akceptēta ūdenssaimniecības projektu īstenošana Pededzē un Bejā. “Līdz jaunajam gadam tiks veikts iepirkums un tehnisko projektu izstrāde, lai nākamā gada pavasarī uzsāktu darbus projektu īstenošanai Ilzenē, Zeltiņos,  Alsviķos, Strautiņos, Jaunlaicenē un Mārkalnē. Tie ir pēdējās – septītās – kārtas projekti, ko finansēja ERAF,” akcentē V.Vilks.
Visi projekti paredz, ka ūdensvada un kanalizācijas trases tiek būvētas pa pašvaldības zemi, neskarot privātīpašumus. Taču tiek veidoti pievadi uz privātīpašumiem, kuri nav bijuši pieslēgti centrālajam ūdensvadam un kanalizācijas tīklam. Savukārt tiem, kuriem pieslēgums ir jau bijis, tas ir jāpārslēdz neatkarīgi no tā atrašanās vietas, jo nedrīkst pasliktināt pakalpojuma saņemšanas iespējas. Protams, līdz ar ūdensvadu un kanalizācijas tīkla izbūvi ir paredzēta jaunu klientu pieslēgšana. Kas to vēlas, ar SIA “Rūpe” var vienoties, slēdzot līgumu, kurā paredz šim mērķim nepieciešamo naudas summu atmaksāt pa daļām ilgākā laika periodā.  V.Vilks informē, ka šogad ir izdoti apmēram 80 tehniskie noteikumi īpašniekiem, kuri vēlas pieslēgties centrālajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam.

Ūdens skaitītāji nebūs jāiegādājas dzīvokļu īpašniekiem
“Pakalpojums nav tik dārgs, kā tas dažkārt tiek vērtēts. Lai salīdzinātu, aicinu atnest 100 spaiņus ar ūdeni no dīķa līdz mājai. Tas ir viens kubikmetrs ūdens, par kura piegādi tarifs paredz maksāt 0,71 latu,” salīdzina V.Vilks. Projekta otrajā kārtā Alūksnē tika radīti 150 jauni pieslēgumi ūdensvadam un tikpat kanalizācijas tīklam. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse ir izmantojusi šo iespēju.
V.Vilks noraida pārmetumus, ka šiem projektiem tiek izlietoti lieli līdzekļi, bet atdeve ir nepietiekama. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespēj sagatavot likumprojektu, kas paredzētu – iedzīvotājiem ir jāpieslēdzas ūdensvadam un sevišķi – kanalizācijai, lai nepiesārņotu vidi. “Tagad nevienu nevar piespiest pieslēgties ūdensvada vai kanalizācijas tīklam, tā ir brīva izvēle. Ja ar likumu tiktu noteikta šī prasība, tad varētu sodīt tos, kuri atsakās. Bet līdz tam gribot negribot ir jātic, ka dažam mājas īpašniekam nav vajadzības pieslēgties kanalizācijas tīklam, lai gan dažkārt notekūdeņi ieplūst ezerā vai citā ūdenskrātuvē,” pamato V.Vilks. Latvijas Ūdenssaimniecības un kanalizācijas asociācija, kurā ir arī SIA “Rūpe”, izveidoja darba grupu, kura kopā ar ministrijas speciālistiem ir sagatavojusi šādu likumprojektu, taču līdz šim tas nav pieņemts.
Toties ir pieņemti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas ir spēkā jau kopš 1.oktobra. Ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu, tad to iegāde turpmāk nebūs katra īpašnieka pienākums un arī skaitītāji nebūs to īpašums. Paredzēts, ka tos iegādāsies no maksājumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un tie būs kopīpašums. Lai nodrošinātu vienotu ūdens patēriņa uzskaiti un norēķinus par pakalpojumiem, ir apstiprināta kārtība, kādā norēķinās. Lai risinātu situācijas, kad īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu, neuzstāda skaitītāju vai nenodrošina tā pārbaudi, turpmāk ūdens patēriņa starpību, ja tāda rodas, sadala uz šiem dzīvokļiem.
Gadījumā, ja mājā būs dzīvokļu īpašnieki, kas nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kuru īpašumos ūdens skaitītāji nav uzstādīti, tie nav pārbaudīti vai arī pārbaudē ir konstatēti bojājumi, tie nav noplombēti, plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termina beigām, ūdens patēriņa starpību segs šie dzīvokļu īpašnieki, savukārt pārējiem dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāmaksā par ūdens patēriņa starpību.

Par atkritumiem maksu rēķina no dzīvokļa
V.Vilks uzskata, ka iedzīvotājus vairāk vajadzētu iesaistīt atkritumu apsaimniekošanā. Taču ar 1.oktobri ieviestā samaksas kārtība, paredzot, ka maksa tiek noteikta, ievērojot dzīvokļu, nevis iedzīvotāju skaitu, satracina cilvēkus. “Vienkāršot sistēmu varētu, ja Latvijā būtu noteikts  atkritumu normatīvs vienam cilvēkam un par to būtu jāmaksā nodoklis, līdzīgi kā ir zemes nodoklis. Tad atkritumu savākšanas urnas atrastos visās cilvēkiem izdevīgās vietās un nevienam nebūtu jāstaigā pa ielu ar atkritumu maisiņu, meklējot, kur to izmest. To varētu darīt jebkurā vietā, zinot, ka esi par to samaksājis,” uzskata V.Vilks. Tiesa, līdz šim bezjēdzīga ir bijusi cīņa ar tiem privāto māju īpašniekiem, kuri ne iegādājas, ne arī nomā atkritumu konteinerus un negrib maksāt par to savākšanu. V.Vilks secina, ka ir cilvēki, kuri vispār neražo atkritumus. Ir tādi, kuri ražo, bet par tiem nemaksā. Un ir tādi, kuri ražo un maksā arī par tiem, kuri nemaksā. Tie ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri pārmaksā par atkritumiem, jo viņi nesaražo tik daudz, cik izved no konteineriem, kas atrodas pie viņu mājām. Diemžēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri savus atkritumus izmet  šajos konteineros. “Pie dažām mājām konteinerus aizslēdz. Tas situāciju uzlabo daļēji, jo pa nakti atkritumu maisi tiek nolikti blakus konteineriem. No rīta sētnieks iemet tos konteinerā. Tiesa, ieraugot aizslēgto konteineru, daži brauc tālāk meklēt neaizslēgtos. Cik tā tiek iztērēts benzīna, šie taupītāji nerēķina. Bet samaksāt par atkritumu maisiņu viņiem šķiet dārgi,” komentē V.Vilks.
Protams, “Rūpei” kā atkritumu apsaimniekotājai ir vienalga, kas maksā par izvestajiem atkritumiem. Rēķini tiek piestādīti par faktiski izvesto daudzumu.
Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne uzskata, ka nav pareizi, ja vairākām daudzdzīvokļu mājām ir kopēji atkritumu konteineri. Aprēķinu veic proporcionāli kopējam iedzīvotāju skaitam, bet vajadzētu būt sadalījumam – katrai mājai savi konteineri, jo visām to daudzums nevar būt vienāds. Viņa min piemēru, kas liecina – kaut kas nav kārtībā ar aprēķiniem. Taču jaunā samaksas kārtībā šo acīmredzamo netaisnību vēl pastiprinās, jo tad maksa pilnīgi vienāda būs gan dzīvoklim, kurā ir 2 cilvēki, gan tam dzīvoklim, kurā ir 5 cilvēki.  J.Zilkalne norāda, ka nav atrisināta lielgabarīta un ražošanas atkritumu savākšanas un samaksas kārtība. Kāpēc par kāda izmesto vai pat no citurienes atvesto un pie daudzdzīvokļu mājas konteineriem novietoto veco mēbeli būtu jāmaksā visiem tās iedzīvotājiem? Apes kalna daudzdzīvokļu māju atkritumiem tiek veikts monitorings, lai noskaidrotu, cik atkritumu konteineru tiek izvests un vai atbilstoša ir grāmatvedības uzskaite. Turklāt likuma grozījumi neparedz tiesības dzīvokļa īpašniekiem, kas atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas, prasīt, lai netiktu aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kanalizāciju un ūdens patēriņu.

Attīstībai un projektiem vajag investīcijas
SIA “Rūpe” ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kuri rūpējas gan par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem, gan arī par atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā. “Manā skatījumā ieguvums ir tas, ka šis ir pašvaldības uzņēmums, kam nav jāveic iepirkums. Iespējams, ka, radot konkurenci ar iepirkumu, iedzīvotāji varētu saņemt nedaudz lētākus pakalpojumus. Toties mūsu uzņēmums ir elastīgāks, nodrošinot lielu pasākumu norisi un to teritoriju sakopšanu. Ja kaut kur atrod bezsaimnieka atstātus atkritumus, arī tad bez liekām runām tos savācam, nepiestādot rēķinu. Taču cits atkritumu apsaimniekotājs bez samaksas to nedarītu,” komentē V.Vilks. Turklāt uzņēmumā strādājošie dzīvo Alūksnē, tātad arī maksā nodokļus pašvaldībai. Ieskaitot ūdenssaimniecības pārraugus pagastos, SIA “Rūpe” ir 33 strādājošie, no tiem kantorī - 7,5 darbinieki.
Domājot par uzņēmuma attīstību, ir skaidrs – pakalpojumu tarifs būs jāpalielina. Šobrīd tiek veikti aprēķini, tāpēc izmaiņas nav gaidāmas ar jauno gadu. Taču pavasarī, iespējams, tiks apstiprināti jaunie tarifi. ”Tehnika sāk novecot. Lai varētu iegādāties jaunu, modernu tehniku, ir vajadzīgas investīcijas, ir jāpelna. Šobrīd SIA “Rūpe” strādā ar zaudējumiem. Desmit pagastu ūdenssaimniecības tika pārņemtas ar tādiem tarifiem, kādi rada zaudējumus. Tas nozīmē, ka par savām investīcijām nevar pat domāt. Jāskatās, kādas būs iespējas veicināt attīstību ar projektiem. Vides un reģionālās attīstības ministrijā ir iesniegta uzņēmuma prognoze - apmēram 2 miljoni latu ir  nepieciešamais finansējums no Eiropas Kohēzijas vai citiem fondiem. Protams, būs vajadzīgs arī pašvaldības līdzfinansējums. Finansējums ir nepieciešams ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai un atjaunošanai vairākos Alūksnes pilsētas rajonos – O.Vācieša, Latgales, Gulbenes, Tālavas un Valkas ielas rajonā un bijušās “Lauktehnikas” teritorijā. ◆

Iedzīvotāji kūtri šķiro atkritumus

Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne, kas pati dzīvo daudzdzīvokļu mājā, secinājusi – problēma ir tā, ka iedzīvotāji nešķiro atkritumus – plastmasu, papīru, stiklu, kas tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Tāpēc iedzīvotājiem par tiem nav jāmaksā. “Tie, kas šķiro, maksā mazāk. Diemžēl daudzdzīvokļu mājās tā ir aktuāla, jo vieni šķiro, domājot gan par savu maciņu, gan saudzīgu attieksmi pret vidi, lai nebūtu jācērt koki papīra ražošanai, bet citi to nedara, jo viņiem nerūp nekas. Domāju, ka vainojams ir slinkums un, iespējams, arī nezināšana. Tāpēc atsevišķu iedzīvotāju rūpes, šķirojot atkritumus, ir maz jūtamas naudas izteiksmē,” secina J.Zilkalne. Viņa uzskata, ka pilsētā un novadā trūkst informatīvās kampaņas par atkritumu šķirošanu un tās nozīmi. Iespējams, tāpēc ir nepietiekams šķiroto atkritumu konteineru daudzums un izvietojums. Atkritumus šķirot vajadzētu arī privātmājās.
Alūksnes novada pašvaldība organizēja iedzīvotāju aptauju, kur vēl būtu nepieciešams novietot konteinerus šķirotajiem atkritumiem. Pašlaik pilsētā tiek veidoti vēl trīs laukumi, kā arī divi pie lielajiem un viens pie mazajiem kapiem, kur izvietot konteinerus šķirotajiem atkritumiem. “Tātad būs vēl seši šķiroto atkritumu konteineru laukumi. Tas liecina, ka mūsu novadā šķirošana vēršas plašumā. Sevišķi labi tā notiek Annā un Jaunannā, kur ik pēc laika zvana, lai brauc pēc konteineriem. Tiesa, sliktāk atkritumu šķirošana notiek pie daudzdzīvokļu mājām. Acīmredzot ietekmē psiholoģiskais faktors – kāpēc man jāšķiro, ja kaimiņš to nedara un ber visu kopējā konteinerā, jo jāmaksā būs abiem vienādi,” atzīst SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks. Šķirotos atkritumus izved divas mašīnas – viena PET pudeles un papīru, otra – stiklu. Tas nozīmē, ka šķirotajiem atkritumiem pietiktu ar diviem konteineriem, jo vienā varētu likt gan PET pudeles, gan kartonu un papīru. Apmēram 15 procenti no kopējā apjoma ir šķirotie atkritumi.

Citu datumu laikraksti

  • Izstādē Vācijā - “O, mēsli!” 3

    Izstādē Vācijā - “O, mēsli!”  3

    Nesen alūksnieši Agita un Verners Kalēji atgriezās no starptautiskās izstādes Vācijā, Ķelnē, kur prezentēja sava uzņēmuma SIA “Worm House” (“Tārpu...

  • Arī skolēni var būt  uzņēmēji

    Arī skolēni var būt uzņēmēji

    Šonedēļ E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā norisinājās seminārs - “YA-YE Latvijas Jauno uzņēmēju skola 2013”. Atrast kaut ko savuUz semināru bija...

  • Beigusies motosezona

    Beigusies motosezona

    Ar sacensībām Ķeguma mototrasē pagājušās nedēļas nogalē beigusies Latvijas motokrosu sezona, un zināmi labākie motosportisti Latvijas motokrosa...

  • Nepilnību novēršanu kavē  finansējuma trūkums

    Nepilnību novēršanu kavē finansējuma trūkums

    Pēc paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka Rīgas pilī Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests veica neplānotas pārbaudes muzejos un kultūrvēsturiskos...

  • Zog visu, kas nav piesiets

    Pirmdienas rītā gaujienieši secināja, ka naktī ir apzagtas māju pagalmos stāvošās automašīnas. Dienas laikā tika saņemta informācija arī par...

  • Ape īsumā  1

    Vireši ◆ Pagasta pārvalde izsludina pretendentu pieteikšanos uz Virešu saieta nama pienākumu izpildītāja amatu uz noteiktu laiku. Pretendentam vēlama...

  • Gatavojas Latvijas  95. dzimšanas dienai

    Gatavojas Latvijas 95. dzimšanas dienai

    Alūksnes pilsētas sākumskolā bērni jau mācību pirmajās nedēļās spējuši pārsteigt tos, kuri iet gar sākumskolas ēku. Tur skatam paveras brīnišķīga...

  • Popularizē Alūksni

    Popularizē Alūksni

    No aprīļa līdz septembrim Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā norit projekts “Ne-Saliedēties”, kura mērķis ir jauniešiem pašiem realizēt Alūksnē...

  • Ābolkūka

    Ābolkūka

    Ābolkūku receptes ir dažnedažādas. Lūk, viena no tām! Mīklai vajadzēs 2 glāzes miltu, 4 olas, 1 glāzi cukura, 4 ēdamkarotes skābā krējuma. Olas sakuļ...