Jaunatnes izglītošanai velta 41 dzīves gadu

Mūsu vidū ir cilvēki, kam vienmēr izdodas būt notikumu centrā, pulcēt ap sevi citus, izdodas organizēt un iepriecināt. Gunārs Pāvuls ilgus dzīves un darba gadus veltījis Trapenes pagasta bērnu un pieaugušo skološanai.

Mūsu vidū ir cilvēki, kam vienmēr izdodas būt notikumu centrā, pulcēt ap sevi citus, izdodas organizēt un iepriecināt. Gunārs Pāvuls ilgus dzīves un darba gadus veltījis Trapenes pagasta bērnu un pieaugušo skološanai.
Viņš gan skolā bērniem devis pirmās muzikālās iemaņas dziedāšanas stundās, gan arī vadījis korus, ansambļus un pūtēju orķestri.
Dzimis Lieldienu rītā
Lai arī G.Pāvula tēva dzimtās mājas ir Trapenes pusē, Gunārs 1936.gada 12.aprīlī dzima Jaunciemā. Savulaik viņa vecāki pārcēlušies uz Rīgu, jo šajā pusē nav bijis darba.
"Mamma bieži man atgādināja, ka esmu dzimis pirmo Lieldienu rītā, bet daudzus gadus vēlāk šis datums sakrita ar Jurija Gagarina braucienu kosmosā 1961.gada 12.aprīlī, tādēļ mana dzīvesbiedre Aina bieži teica, ka mana dzimšanas diena esot Debessbraukšanas dienā," smej Gunārs.
Skolas gaitas G.Pāvuls uzsāka Jaunciemā, bet pabeidza Trapenē. Kad Gunāra tēvu nepatiesi apmeloja un izsūtīja (viņš tā arī vairs neatgriezās no izsūtījuma), kopā ar māti un jaunāko māsu Gunārs devās uz tēva dzimto pusi Trapeni, kur joprojām dzīvoja tēva brālēns ar ģimeni. "Tēva brālēns tobrīd slēpās, tādēļ mēs ar māti palīdzējām viņa sievai," stāsta sirmais vīrs.
Klausījies radio
Pēc skolas absolvēšanas Trapenē 1950.gadā G.Pāvuls gribēja doties uz Rīgu mācīties Industriālajā politehnikumā, bet viņam neizdevās laikus iesniegt visus dokumentus, tādēļ nācās doties mācīties uz Gaujienas vidusskolu, kur dziedāšanas skolotājs Voldemārs Evans Gunārā pamodināja muzikālo dzirksti.
"Mamma man kādreiz stāstīja, ka, mazs būdams, es nepārtraukti klausījies radio. Man esot bijusi laba atmiņa - dziesmu, ko dzirdēju radio, varēju uzreiz arī nodziedāt. Tolaik vienīgi nebija iespēju apgūt muzikālās iemaņas. Atceros, ka Trapenes skolā bija vecas klavieres, kuras bērni tāpat vien plinkšķināja. Pavērojis, kā spēlē citi, izmēģināju arī es. Pamazām spēlēšana man padevās aizvien labāk. Pēc tam manas muzikālās zināšanas papildināja skolotājs Evans," stāsta G.Pāvuls, atceroties, kā V.Evans skolēniem dzīvoklī atskaņojis savus komponētos skaņdarbus.
Iesauca armijā
1954.gadā, 18 gadu vecumā absolvējot vidusskolu, Gunārs gadu strādāja Trapenes mašīntraktorstacijā.
"Gribēju nedaudz pastrādāt, bet neatmetu cerības doties arī studēt. Kad pēc gada mani gribēja iesaukt armijā, es iestājos Lauksaimniecības akadēmijā. Tajos laikos teica - vienalga kur, tikai ne krievu armijā," atceras G.Pāvuls.
Arī studiju laikā Gunārs neaizmirsa mūziku. Viņš dziedāja akadēmijas vīru korī, ko vadīja Pauls Kvelde. Otrajā kursā Gunāram nācās pārtraukt studijas, jo toziem viņu divas reizes operēja.
"Kamēr atrados studiju pārtraukumā, 1957.gada pavasarī kaut kur Lietuvā studenti sarīkoja nemierus, daudzus izslēdza no augstskolām, bet ministru padome izdeva pavēli bijušos studentus iesaukt armijā. Baltijas kara apgabala štābs tolaik atradās Rīgā, tādēļ pavēle bija armijā iesaukt visus, kas tajā brīdī jebkāda iemesla dēļ nemācījās," stāsta pensionārs. Tādēļ armijā iesauca arī Gunāru. Viņš dienēja Sverdlovskā tanku divīzijā. 1959.gada vasarā viņš varēja doties mājās, jo tika izdota pavēle, ka visus, kas vēlas studēt, ja mācību iestāde atsūta izsaukumu uz iestājeksāmeniem, jālaiž mājās. G.Pāvuls joprojām skaitījās Lauksaimniecības akadēmijas students, tādēļ viņš izmantoja šo iespēju, lai gan, atgriežoties Latvijā, studijas viņš neatsāka, bet devās uz Trapeni.
Piepildījās sapnis
"Trapenē sāku strādāt par tautas nama vadītāju, bet pēc gada apprecējos. Beidzot 1960.gadā piepildījās mans sapnis par mūziku. Es iestājos Rīgas Pedagoģiskajā skolā dziedāšanas skolotāju nodaļā. Lai iestātos skolā, iepriekšējā muzikālā izglītība nebija obligāta, bija jāiztur tikai muzikālā pārbaude. Mēs apguvām kora diriģēšanu. Mācību laikā bija jāapgūst trīs mūzikas instrumenti - obligātas bija klavieres, puišiem vajadzēja izvēlēties kādu no pūšamajiem instrumentiem (es izvēlējos trompeti), bet meitenēm - kokli, bet kā trešo pēc izvēles varēja apgūt vijoli vai akordeonu. Es mācījos spēlēt vijoli, bet 24 gadu vecumā nekādu īpašu līmeni sasniegt nevarēja, tādēļ tagad šīs zināšanas jau ir aizmirsušās," stāsta Gunārs. Pēc trīs gadus ilgām studijām viņš ar izcilību absolvēja skolu un devās atpakaļ uz Trapeni, kur sāka strādāt skolā. Arī Gunāra sieva strādāja par skolotāju.
Nodibināja orķestri
1963.gadā skola nopirka pūšamo instrumentu komplektu, bet G.Pāvuls nākamajā gadā nodibināja pūtēju orķestri, kurā darbojās piektās, sestās un septītās klases zēni.
"Izlaužoties cauri visām skatēm, divreiz braucām uz Latvijas skolēnu dziesmu svētkiem Rīgā. Piedalījāmies arī 1.Republikāniskajā skolēnu pūtēju orķestru salidojumā Rēzeknē. Neiztrūkstoša bija piedalīšanās gan rajona skolēnu dziesmu svētkos, gan arī pagasta kultūras dzīvē," stāsta ilggadējais skolotājs, skumstot, ka ar gadiem jauniešu vēlme spēlēt orķestrī mazinājusies.
1981.gadā G.Pāvuls ar kolhoza atbalstu izveidoja pieaugušo pūtēju orķestri, kurā vienu brīdi spēlēja 19 vīri, pat no Lejasciema un Gaujienas. Orķestris pastāvēja līdz juku laikiem, kad likvidēja kolhozus un cilvēki devās peļņā uz citām vietām.
Vakari bija aizņemti
G.Pāvuls visus šos gadus nepārtraukti ir darbojies Trapenes pašdarbībā. Viņš vadīja gan ansambļus, gan korus. "Ar sieviešu kori astoņas reizes piedalījies Dziesmu svētkos. Savulaik viņš spēlējis pavadījumu uz klavierēm deju kopām, ko ilgus gadus vadīja viņa dzīvesbiedre.
"Nezinu, kur toreiz bija tik daudz spēka un izturības - gandrīz visi vakari bija aizņemti ar mēģinājumiem. Pēdējos gados gan vairs tā nebija, es vadīju tikai sieviešu kori, bet šobrīd esmu pārtraucis darboties šajā jomā," atklāj skolotājs.
Arī G.Pāvula abas meitas dzīvi saistīja ar mūziku. Vecākā meita absolvēja to pašu skolu, kur savulaik studēja Gunārs.
"Meita sāka strādāt skolā, un es pamazām ļāvu pārņemt viņai savu darbu. 1995.gada pavasarī darbu skolā pārtrauca vēstures skolotājs, tādēļ skolas vadība man lūdza līdz pavasarim stāties viņa vietā, solot meklēt jaunu speciālistu, bet strādāju joprojām. Pašam nemanot, esmu pārtapis par vēsturnieku," saka G.Pāvuls, kurš Trapenes pagasta jaunatnes izglītošanai veltījis 41 gadu.

Citu datumu laikraksti

  • Piepilda jaunības dienu sapni

    Gaujienieti Mirdzu Bērziņu 2001.gada vasarā piemeklēja liela nelaime - izcēlās ugunsgrēks mājā, kurā viņa dzīvoja, tomēr viņai pietika uzņēmības sākt...

  • Patukšie naudas maki

    Šobrīd dzīvojam savdabīgā tropu klimatā. Nepastāvīgie laika apstākļi sagādā problēmas ne tikai atpūtniekiem, bet arī lauksaimniekiem.Šobrīd dzīvojam...

  • Valsts prezidenta balvas izcīņā iegūst sudraba medaļu

    Valmierā Valsts prezidenta balvas izcīņā vieglatlētikā arī Alūksnes vieglatlētiem bija labi rezultāti.Valmierā Valsts prezidenta balvas izcīņā...