Jaunie laiki Dālderkalnā

Karlīne viņu iemīļojusi kā pieburta. Tomēr Austra gaida savu aizdomu apstiprinājumu no Šūpolnieka.

67.
Karlīne viņu iemīļojusi kā pieburta. Tomēr Austra gaida savu aizdomu apstiprinājumu no Šūpolnieka.
"Un kas tad ir tā meitene, tā jūsu dēla draudzene, par kuru sacījāt?" Austra vaicā.
"Linda esot vārdā. Vairāk gan es neko neuzzināju. Tā jau Kārlīša darīšana. Kaut tikai būtu laimīgs!"
"Zigurda sieva!" Austra pie sevis nočukst, taču sargam neko nesaka. Kas gan viņai vairs daļas gar Lindas dzīvi.
"Esmu aizsēdējusies! Iešu uz mājām. Esam atkal tik daudz runājušies, galva iet riņķī. Paldies par tēju un sviestmaizēm! Bija ļoti garšīgas," Austra, no krēsla celdamās, saka.
Rīt viņai beidzas skolas direktora piešķirtais bēru atvaļinājums. Jāsāk atkal apkopējas solis skolā. Tur bērnu kņada. Būs labi! Viena viņa būs tikai sestdienās un svētdienās. Jādzīvo vien ir, kamēr dzīvība kaulos turas!
Mājās pārnākusi, viņa skaidri zina, ka rīt jāaizbrauc pie dēla, pie Kalvja, un jādomā, vai nevarēs viņu ņemt uz mājām. Viņam ir invalīda pensija, gan viņi iztiks. Arī pārdotā "Zieduleju" nauda bankā nebaltai dienai. Ilgi Austra nav šķirstījusi fotogrāfiju albumu. Nu viņa atkal grib redzēt savas un dēlu dzīves ainas. Kalvis mazs ir tikai pāris fotogrāfijās, kad vēl bija vesels, un vienā, kur fotografēts kādā pansionāta pasākumā. Arī tur sakopts, izskatās pat glīts puisis, tikai acu skatiens tāds izplūdis... Kāpēc viņa tā paklausīja Zigim un reti Kalvi apmeklēja, tikai kā paslepšus, lai viņš neuzzina? Viņš kaunējās no brāļa invalīda. Pat Lindas uzvārdu pēc kāzām sev izprasīja, kaunējās par savu dzimtu. Te nu bija! Zigurds ir kapos. Nekāda laimīgā dzīve arī viņam neiznāca. Narkotikas. Izjukusi dzīve. Varbūt Linda pareizi darīja, ka no viņu izšķīrās? Paredzēja laikam, ka viņš nebūs viņas laimīgā loze. Arī Austrai vajadzēja no sava Gustava aiziet, līdzko redzēja, ka ar dzērāju nebūs nekādas dzīves laimes.
Līdz pat rītam viņa šķirsta albumus, lasa Zigurda rakstītās vēstules no Vācijas laikiem, analizē viņa teikto un patiesību, kā pa savam, mātesprātam, liekas. Vienmēr viņš ir bijis par visu noteicējs, un Austra neatrod nevienu vietu vēstulēs, kur viņš justos par kaut ko vainīgs. Tikai: es un es... Lutinātie bērni ir nelaimīgi bērni.
26. Beigu beigās... Mūžīgs ir laika ritējums un sezonu maiņa dabā. Un, pat ja nebūtu kalendāra, kurā pavērties, Linda nekļūdīgi, veroties Dālderkalna ainavā, pateiktu: "Klāt atkal viena vasara! Tai jābūt mierīgai un laimīgai vasarai." Viņa beidzot ir izlēmusi: "Karlīnei neviens vīrietis tēva vietā nevar būt tik labs kā Kārlis. Viņa jau ir devusi savu jāvārdu, slēdzot zināmā mērā šīs aprēķina laulības, pārdomājusi visu un lēmumu vairs negrozīs. Kārlis beidz "Turības" augstskolas pirmo pakāpi, dabūs labi atmaksātu darbu, turpinās mācīties un nodrošinās viņas abas. Meitai līdz pat astoņpadsmit gadiem būs tēva zaudējuma pabalsts. Linda pati vēlas atkal strādāt par medicīnas māsu. Viņai jau līdz kaklam pārdevējas cerētie labumi. Medicīna - tas tomēr ir viņas dzīves aicinājums. Ilgas dzemdību laikā viņa to saprata ar katru sava ķermeņa šūnu - viņa grib un spēj palīdzēt cilvēkiem. Pēc kāzām viņi visi trīs pārcelsies uz galvaspilsētu, sāks jaunu dzīvi. Kārlis viņu un Karlīni sakās tā mīlam, kā neviens to nespēšot. Kas ir teicis, ka aprēķina laulības vienmēr ir nosodāmas un nelaimīgas? Varbūt tas, ko viņa jūt pret Kārli, ar laiku pāraugs par to pašu mīlestību. Karstā mīlestība gan bieži daudziem pāriem ir izkūpējusi jau pirmajā kopdzīves gadā kā dūmi gaisā. Viņa ir māte Karlīnei, jārēķinās arī ar viņas, kaut vēl bērna domām. Jākļūst par cilvēku, kas nelidinās pa mākoņiem, bet domā ar galvu! Šobrīd viņa jūtas kā bērzs Haralda gleznā, kas saucas "Urdaviņas priekšpavasaris". Šo gleznu viņiem kopdzīves sākumā dāvina Aploku ģimene, tā būs skaista piemiņa par Dārderkalnā piedzīvoto. Jauni laiki ir atnākuši uz šo dabas skaistuma apdvesto vietu, bet viņai jāveido sava jaunā dzīve un jātic, ka viss izdosies.
Jau noziedējušas rūgteni dvakojošās ievas, pa gabalu tagad vairs nevar atšķirt nesenās ziedu kupenās tērptās skaistules no citiem zaļo krūmu stāviem. Majestātisko kastaņu svečturos sāk veidoties kastaņbērnu adatainie šūpulīši, bet nobirušo ābeļziedu baltrožainās ziedlapas pauž tikai atmiņas par neatkārtojamo ziedu smaržas burvību. Pavasara ziedu tērpi ir novilkti līdz nākamajam ziedu laikam, kas nāks ar jaunu pavasara trakumu, grib to vai negrib cilvēka prāts. Svarīgi, vai ir dabas pārmaiņas uztveroša jūtīga dvēsele, kas, apkārtnes skaistumā veroties, pozitīvi emocionāli uzlādējas. Dālderkalna apkārtnē mītošajiem ļaudīm šīs dabas izjūtas ir gluži vai iedzimtas. Daba ir cieši savijusies ar cilvēka izjūtām. Mierīgu bezvēja laiku nomaina aukas un viesuļi, sauli aizsedz negaisa mākoņi, viss mainās un iepaido cilvēkus.

Citu datumu laikraksti

  • Iesaistās Lieldienu gaidīšanas svētkos

    Vakar Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā notika Lieldienu konkurss.Vakar Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā notika Lieldienu konkurss. Tā bija pēdējā...

  • Domes priekšsēdētāju ievēl vienprātīgi

    Apes pilsētas domes priekšsēdētāja vēlēšanām bija izvirzīta viena kandidatūra no vēlētāju apvienības “Ape”.Apes pilsētas domes priekšsēdētāja...

  • Pieņem tikai vienu darbinieku

    Alūksnes pilsētas domē 1.martā sāka strādāt jauna darbiniece - pašvaldības iepirkuma speciāliste Ilona Šķipsna, kas pirms tam strādāja akciju...

  • Probācijas dienesta funkcijas

    Izvērtēšanas ziņojumu sniegšana par probācijas klientu.Izvērtēšanas ziņojumu sniegšana par probācijas klientu. Tā nepieciešama, kad lemj jautājumu...

  • Invalīdu biedrība svinēs Lieldienas

    Alūksnes rajona Invalīdu biedrība jau gatavojas Lieldienu pasākumam, kas 19.martā risināsies Alūksnes tautas namā.Alūksnes rajona Invalīdu biedrība...

  • Pieņem projektus mežaudžu atjaunošanai

    Vakar Lauku atbalsta dienests sāka pieņemt projektu pieteikumus jaunajā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā mežsaimniecības...