Jaunie laiki Dālderkalnā

Sakopusies viņa pēkšņi atceras veikala sargu. Viņš aizejot bija solījies Austru atkal gaidīt: “Strādāju katru nakti, gaidīšu jebkurā laikā,” viņš bija teicis.

Sakopusies viņa pēkšņi atceras veikala sargu. Viņš aizejot bija solījies Austru atkal gaidīt: "Strādāju katru nakti, gaidīšu jebkurā laikā," viņš bija teicis. Kā būtu, ja viņa atkal pastaigādamās iegrieztos sarga būdiņā un parunājoties kliedētu arī viņa vientulību? Kad atgrieztos, istaba būtu iesilusi.
Ārā laiks ir skaidrs, nav arī īpaši tumšs. Sargs ir savā darbavietā, un, viešņu pamanījis, panāk pretī: "Es gaidu savu sarunbiedreni jau vairākus vakarus. Ja šodien neatnāktu, rīt pats ietu ciemos apraudzīt."
Viņi atkal pašaurajā sarga miteklī iebauda tēju un Šūpolnieka gatavotās sviestmaizes. Ir atnests otrs krēsls, tagad viņiem abiem ir sēdvietas. Austra šodien grib kaut ko uzzināt arī par sarga dzīvi, ko tik daudz ar savām klapatām svešam cilvēkam uzbāzties. Kāpēc arī viņš ir viens?
"Mana dzīve ir bijusi raiba kā dzeņa vēdergals. Jaunībā biju vieglās dzīves baudītājs un nonācu, kā biju pelnījis - kā tanī pasakā - pie saplēstās siles. Tā arī kā bomzis nodzīvotu atlikušos gadus, ja nesatiktu savu jaunības dienu brūti, ja tā var teikt arī par kopīgā dēla māti, kas mani jau ne pirmo reizi ir izpestījusi no ķibelēm... Varēja padzīt uz visām četrām debesu pusēm, taču pažēloja un deva vēl šo iespēju. Kāpēc viņa mani pažēloja, tā arī nesapratu. Saka, ka veca mīlestība nerūsē. Varbūt tā arī ir patiesība. Šī ir mana pēdējā iespēja, un es sava dēla dēļ, kas būs liels, mācīts vīrs, arī cenšos." Brīdi paklusējis, sargs iziet pārraudzīt savus objektus, kādi cilvēki esot iegājuši telefona būdiņā, ka, pagāni, neapraujot vadus... Jau labu laiku vakaros kāds pārītis tur vai nu tikai bučojoties, vai arī izmantojot patvērumu kādām citām jaunības nodarbēm...
Atgriezies Šūpolnieks tikai nosmejas, ka tā nu tas esot, kad citur jaunajiem vietas neesot: "Ak, jaunība, ak, jaunība! Kad mīlestība uznāk, tad prāts darbojas citādāk nekā vajadzētu... Man arī vairākas sievietes patikušas un bijušas. Kāpēc ne ar vienu nekas paliekošs nav sanācis? Laikam neesmu licies dzīvei pietiekami labs cilvēks?"
Viņš maina sarunu tēmu, jo Austra klusē, dzerot jau vai trešo tējas krūzi. "Jūs šodien esat jau atspirgusi, kā es skatos. Mēs abi bijām vientuļnieki, tagad esam šo to viens par otru uzzinājuši, vientulība nav laba draudzene! Kāda ir bijusi jūsu dzīve? Varu tikai nojaust, ka salduma tur bijis maz."
"Mans vīrs arī nodzērās, nu jau daudzus gadus kapos, tagad abi blakus ar dēliņu. Kas to varēja paredzēt? Domāju, mans pirmais dēls Kalvītis, sāpju bērns, ilgi slimības dēļ nesadzīvos, bet iznāca citādāk. Tas laikam ir tas Dieva sods, ko daudzina par grēkiem uzliktu, ko esmu saņēmusi."
Un Austra izstāsta savam nakts sarunbiedram par dzīvo dēlu, kurš joprojām ir pansionātā, par savu vēlēšanos viņu tagad apmeklēt un varbūt ņemt mājās.
"Kamēr Zigis bija dzīvs, neļāva nekādos atvaļinājumos uz mājām viņu ņemt, kaunējās par invalīdu un viņa slimību. Mani gan Kalvītis vienmēr pazina un kā kaķēns glaudās klāt." Austra atkal risina savu atmiņu kamolu un beidzot ieprasās par sarunbiedra dēlu, ko esot pieminējis.
"Mans dēls šinī pusē dzīvo, mācās augstskolā, māte skolo. Viņai arī otrs bērns no cita vīrieša. Es izrādījos viņai nederīgs, un pareizi arī bija. Tagad viņa ir liela biznesmene, vairāku veikalu īpašniece. Kā es uzdrīkstējos kā pluskains suns atvilkties, darbu un iztikas līdzekļus prasīt? Pēkšņi sagribējās dēlu redzēt, kāds viņš izaudzis. Viņa par mani apžēlojās, iedeva sarga amatu. Toreiz veikalā iebruka kādi huligāni un visu izdemolēja, tas man izrādījās izdevīgi. Darbs rokā! Vienā naktī dēls, savu draudzeni vizinādams vai aiz cita iemesla, piebrauca pie veikala. Pirms kādiem gadiem, naudu kā reketieris no biznesmenes izspiezdams, biju ar dēlu saticies un izrunājies, viņš mani atpazina. Satikāmies. Tēva apkampienos nemetās, tomēr parunājāmies par viņa dzīvi."
"Kāds tad dēlam vārds?" Austra grib zināt.
"Kārlis! Tāds pats kā man. Pateikšu jums arī savu noslēpumu. Varbūt nevajag, tomēr jūs man par sevi visu, tad es arī: viņa māte ir Larisa Pavlovska, vai esat dzirdējusi? Silaines veikalu un dažu uzņēmumu īpašniece." Austra ir teiktā gauži apstulbināta. Kārli viņa zina. Tas Lindai kantējas klāt. Zigis bija uz viņu greizsirdīgs. Sāncensis. Tagad Kārlis bieži gar Lindu grozās.

Citu datumu laikraksti

  • Probācijas dienesta funkcijas

    Izvērtēšanas ziņojumu sniegšana par probācijas klientu.Izvērtēšanas ziņojumu sniegšana par probācijas klientu. Tā nepieciešama, kad lemj jautājumu...

  • Invalīdu biedrība svinēs Lieldienas

    Alūksnes rajona Invalīdu biedrība jau gatavojas Lieldienu pasākumam, kas 19.martā risināsies Alūksnes tautas namā.Alūksnes rajona Invalīdu biedrība...

  • Pieņem projektus mežaudžu atjaunošanai

    Vakar Lauku atbalsta dienests sāka pieņemt projektu pieteikumus jaunajā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā mežsaimniecības...