Jaunie laiki Dālderkalnā

Pasakas seko cita citai: gan par Zelta ābeli, kas izaug vienā mirklī no Aizsaules dārzā dotās sēkliņas, un nu visi grib gan Meitiņu, gan ābeli, kas iet, zeltā starodama, pa tukšiem sniega laukiem kopā ar meitiņu uz Prinča pili...

61.
Pasakas seko cita citai: gan par Zelta ābeli, kas izaug vienā mirklī no Aizsaules dārzā dotās sēkliņas, un nu visi grib gan Meitiņu, gan ābeli, kas iet, zeltā starodama, pa tukšiem sniega laukiem kopā ar meitiņu uz Prinča pili...Par visām emocijām, kas notiek šinī svētajā dienā, dzimstot viņas bērnam, Ilga cer uzrakstīt māmiņu sirdis priecējošu dzeju. Viss rodas no talanta un pārdzīvojuma. Tāpat kā šīs brīnišķīgās pasakas.
Ik pa brīdim palātā ienāk vecmāte, pārbauda bērniņa sirdspukstus, Linda ik pa brīdim mēra Ilgas asinsspiedienu, cenšas visādi palīdzēt arī personālam. Viss norit labi un pareizi, kā pa diedziņu. Māsa ir gandrīz paraugdzemdētāja. Viņu personāls uzslavē ne vienu reizi vien.
"Ak, kaut šie cilvēki zinātu visu to, ko zina tikai viņa un Linda un vēl Dievs! Tad par viņu kā par paraugsievu vis nerunātu tik atzinīgus vārdus," Ilga atkal prāto par savu deviņus mēnešus ilgušo pašmocību, par neuzticību Jurim un paļaušanos mirkļa vājumam. Par to ir jāmaksā tik dārgi! No šī kauna viņa laikam vaļā netiks visu savu mūžu... Kaut viņa to izpirktu ar sāpēm!
Pasaku gars palīdz līdz pat vakaram, kad sāpju intensitāte kļūst tik stipra, ka Lindai gan jāmasē māsai mugura, gan jāatslābina sāpju pārņemtais ķermenis siltā vannā. Ilga izjūt arī no personāla visu iespējamo uzmanību, viņa pat šaubās, vai tā būtu Bulduru lielās slimnīcas dzemdību apartamentos, kur darbojas dzemdību konveijers... Protams, tur būtu visdažādākās ekstras, modernāka aparatūra, tomēr sveši ir un paliek sveši... Neko sliktu par moderno Bulduru simnīcu viņa nevar teikt. Tur viņa kopā ar vīru gāja uz apmācībām un gatavojās šim sarežģītajam procesam. Tas arī bija skaists laiks, vismaz viņai. Jurim gan viņa šinī laikā darījusi pāri arī ar savu seksuālo vēsumu, tomēr vīrs aizvien jokojās un optimistiski filozofēja, ka visa dzīve priekšā...Viņš protot gaidīt... Viņi tagad būs citā kvalitātē - vecāki. Pārējam nav nozīmes, galvenais ir izaudzināt mazuli par veselu un laimīgu cilvēku.
"Vai esat izlēmuši, kā meitiņu sauksiet? Saka, ka bērns ātrāk dzimstot, ja esot vārds," Linda mēļo, māsai periodiski muguru glāstīdama.
"Ka tā ir meitiņa, to mēs uzzinājām sonogrāfijā, taču piemērota vārda nav. Neviens neliekas īstais. Varbūt tikai viens, bet par to es neko nedrīkstu teikt, tas ir mans noslēpums.
Kādā brīdī, kad akušiere Ilgu izmeklē pirms izšķirošā dzemdību posma, Linda atceras, cik nelādzīgi viņa jutās toreiz, Zigurdu pieķerot mīlas dēkā ar to pašu Daigu, kas vēlāk nebija pat komata vērta tālākā Zigurda dzīvesstāstā. Tas sāp līdz šai dienai. Kamēr Zigis bija Vācijā peļņā, viņa dvēseles vientulībā vadīja savas grūtnieces dienas. Tā no vientulības un atsvešinātības emocionālā plaisa starp viņiem kļuva arvien lielāka un pārvērtās par bezdibeni, par pekli abiem. Ilgai ir citādi. Linda nolemj, ka Jurim ir jābūt klāt. Lielie satikšanās svētki ar meitiņu viņiem ir jāizbauda kopā. Linda zvana, un Juris tūliņ ir gatavs ceļam, Ilgai tas pat nav īpaši jāpaziņo.
Juris ierodas pašā laikā. Bērniņš teju, teju būs klāt! Viņš pat nedusmojas, ka nav uzreiz saukts. Tikko bērna kājiņas izšļūk no Ilgas klēpja, klāt arī vārds - Alita, to Ilga sevī ir nēsājusi visus deviņus mēnešus. Tāds vārds būs Ilgas un Jura bērnam, ko valkāt visu mūžu. Vārdam jābūt laimīgam, jo tas ir dzimis reizē ar pašu cilvēku.
"Bērns tiešām ir radības kronis!" Linda rezumē. Pozitīvās emocijas ir brīnišķīgas, Juris atver šampanieti, un dzemdību zālē skan - "Augstu laimi prieku!" Vai tad tas ir slikti? Svētki ir jāsvin, ja sirds to prasa.
Vēl ilgi pēc tam Silaines slimnīcā pieminēja: "Tas bija tad, kad dzemdēja Lindas māsa, un visi dzēra šampanieša malku, un bērns piedzima reizē ar vārdu, bet, lai remdētu sāpes, dzemdētājai priekšā lasīja Skalbes pasakas."
23. Atslābums
Kad Linda atgriežas no māsas ģimenes dzemdībām, ir gan nogurums kā agrāk pēc naktsdežūras, gan milzīgs atvieglojums, jo viņa ir palīdzējusi savam tuvākajam cilvēkam tik svarīgā dzīves brīdī. Linda pēkšņi ir pārsteigta par savu atklājumu: viņa ir izjutusi savas vecās darba vietas īpašo noskaņu, ar lielu labpatiku. Kaut gan neviens tieši neteica -atgriezies, te ir tava īstā vieta, tu esi dzimusi, lai veiktu tieši šo darbu, nevis dirnētu pārdevējas amatā, pasniedzot pār veikala leti preces un uzvelkot auksto pieklājības masku, Linda baudīja sen aizmirsto azartu, gan palīdzot medicīnas manipulācijās, gan jūtoties piederīga mediķu saimei.
"Tev nu gan ir zelta rokas!" tādu uzslavu viņa saņēma arī no dakteres Cīrules, un tas bija labākais, ko viņa pēdējā laikā bija dzirdējusi. Ja šodien kāds būtu viņu aicinājis atpakaļ darbā, viņa laikam gan piekristu bez lielas šaubīšanās. Tomēr neviens šādu priekšlikumu neizteica, un Linda samierinās, ka viņa turpmāk būs tikai pārdevēja, kā pati ir izlēmusi. Linda veras debesīs: vai tur ir iedegusies jauna zvaigznīte? Un vai tiešām, cilvēkam piedzimstot, Laima piešķir arī Likteņa lēmumu? Vai Alitai būs piešķirts laimīgs mūžs?

Citu datumu laikraksti

  • Invalīdi var uzdot jautājumus

    Labklājības ministrija informē, ka ir pieejams jauns bezmaksas tālrunis - 8002080, uz kuru zvanot cilvēki var saņemt atbildes uz jautājumiem par...

  • Vēlas noteikt stingru darba aizsardzību

    Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai izskatīšanai noteikumu projektu par darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā.Zemkopības...

  • Pilsētā autobusu kustības saraksti būs

    “Alūksnes Ziņās” ir vērsušies vairāki lasītāji un izteikuši priekšlikumu, ka Alūksnes autopieturās, kas atrodas pilsētas teritorijā, vajadzētu...