Jaunie laiki Dālderkalnā

Pēc vizināšanās un garajām sarunām sargāju viņas miegu kā bruņinieks. Nedomā, diemžēl, starp mums nekas nebija...Viņa man ir tik īpaša!

46.
Pēc vizināšanās un garajām sarunām sargāju viņas miegu kā bruņinieks. Nedomā, diemžēl, starp mums nekas nebija...Viņa man ir tik īpaša! Arī Karlīni es uztveru kā daļu no viņas. Nezinu, vai tās varētu būt tādas kā tēva jūtas..."
"Tikai, dēls, neidealizē viņu tik ļoti, vari vilties! Dzīve viņai nav bijusi rožu dārzs. Nekas vēl par nākotni ne tev, ne viņai nav paredzams. Mīlestība ir kā saules rotaļa puķu dārzā. Atspīd stars vienā ziedā, tas liekas visas pasaules brīnums. Nekas nevar būt par to skaistāks - tu jūsmo un acis nevari atraut. Bet, kad saulīte no zieda aizgriežas, pamani, ka ziedlapiņu svārciņš apdriskājies, ieraugi, ka kārs tauriņš ir klāt un tavu puķi skūpsta... tu no tā, dēls, nebaidies?"
"Es tādam taurenimklaukt! Tā jau ir bijis, es to pieprotu. Taureņi ir un paliek - viendienīši. Cilvēks nemīlot tikai vienu reizi vien - tā raksta grāmatās. Vai tu arī esi mīlējusi daudzas reizes?"
"Dažādos dzīves gados jūtas ir citādas. Kad es atceros savējās visas trīs, tās nopietnākās mīlestības, man liekas, ka katra ir bijusi citādāka. Jaunībā nodevību piedot ir visgrūtāk. Tad mīlestība var pārvērsties sākumā gan par naidu, gan vēlāk par vienaldzību, vai vēlāk par skaistām un ne tik skaistām atmiņām."
Augusta novakare ir kļuvusi tik mierīga: pamalē izzuduši negaisa mākoņi, mainījies vējš. Pirms tālā lidojuma bezdelīgas sasēdušās uz elektrības vadiem garā virtenē. Ik pa brīdim pa kādai aplido debesīs augstu loku un atkal sēžas brīvajā vietā. Ir tik kluss, ka dzirdamas putnu īpašās sarunas. Par ko tie runā? Par pārlidojuma alkām un gaidāmajām grūtībām ceļā? Vai varbūt viss ir daudz vienkāršāk? Putniem nav jūtu, viņu sarunas ir vienkārša čiepstēšana, jo tā ir dabā ieprogrammēts. Māte ar dēlu ir parunājušies, klāt ir vakars. Pa Urdaviņas krasta stāvumu nāk ļaužu bariņš, tie ir tūristi, kas arī grib baudīt mazās upītes skavas. Te vasaras nogalē netrūkst ļaužu, kas dīki vada atvaļinājumus un dod "Irbēm" un "Aplokiem" peļņu. Arī tīrā daba tagad ir bizness. Jaunie laiki ir uzspieduši savu zīmogu arī šai klusajai vietai.
17. Nekas vēl nav beidzies...
Rīta stundā, kad noskrējusi pirmā pircēju straume, Lindu aicina pie telefona. Zvana Austra. Kopš Karlīnes dzimšanas dienas viņa nav nekādi par sevi atgādinājusi. Linda nojauš, ka Austras vajadzība ir pietiekami nopietna, ja jau zvana uz darbu. Tā arī izrādās. Austra asarainā balsī telefona klausulē dvašo: "Nesaprotu, kas notiek ar Zigi! Vai nu tā ir kāda slimība vai kas cits man nesaprotams. Vairākas dienas bija tā kā pusnemaņā. Guļ zili pelēks, neko negrib ēst. Ne par šo ne to sāk uz mani kliegt...Tu klausies?" Austra pārprasa.
"Jā! Dzirdu! Bet ko es tur varu darīt? Ja izskatās slims, vajag saukt ārstu vai izsaukt ātro palīdzību," Linda atsaucas. Tik neiecietīga viņa ir reti kad. Tomēr Austra ir nepiekāpīga un Lindas nervozo toni neņem vērā: "Gribēju lūgt tevi atbraukt, es ceru, ka tu man neatteiksi... Es šo to nesaprotamu atradu viņa lietās. Man nav neviena cita, kam prasīt padomu. Lindiņ, lūdzu!" un viņa atkal sāk šņukstēt.
"Es jau par ārstu ieminējos. Tad viņš sāka kliegt un tā satrakojās, ka vairāk neuzdrīkstējos runāt. Viņš pats zinot, kādas zāles jādzer...ak, Kungs! Šito nelaimi!" Austra gaida Lindas atbildi. Klusums ieilgst, tad viņa sāk raudāt, ne vairs iešņukstoties, bet balsī. Ja tas nebūtu tik traģiski, Lindai liktos pat smieklīgi: bijušajai vedeklai izraudāt savas sirdssāpes tik emocionāli. Linda apsolās. Gan jau tētis aizvedīšot, viņš nekad neatsakot, lai cik noguris arī nebūtu.
Vienmēr Lindu sauc kā tādu pasaules lāpītāju ne tikai Austra - uz savām likstām. Viņa vairs nav ne medicīnas māsa, ne arī kāda sociālā darbiniece. Austru vēl var saprast, tomēr Karlīnei vecāmāte uz visiem laikiem. Laikam taču tiešām viss ar Zigurdu Austrai liekas nopietni.
Šī ir Lindas melna diena, bieži piemirstas uzvilkt sejai smaida masku, viņa daudzreiz pārskatās cenās un svarā. Saruna ar Austru visu dienu neliek mieru. Vai tiešām Zigim tuvojas slimības pēdējā stadija? Vai viņa būs tā, kurai viss jāatklāj mātei un jāmierina? Atkal viņai plecos jāveļ ne sava nasta... Austrai būtu jāzina viss, ko Zigis no viņas slēpj, jo agrāk vai vēlāk viss tāpat nāks gaismā.

Citu datumu laikraksti

  • Par studentu zinātnisko darbu konkursu

    Latvijas Banka izsludina ikgadējo Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu.Latvijas Banka izsludina ikgadējo Latvijas augstskolu...

  • Specializēs zemessardzes bataljonu

    Uz Zemessardzes 31. bataljona bāzes veidos Zemessardzes 31. bataljonu aizsardzībai pret masu iznīcināšanas ieročiem.Uz Zemessardzes 31. (Balvu)...

  • Lems par divu miljonu latu kompensāciju

    Šodien, 25.janvārī, valdība lems par divu miljonu latu piešķiršanu pašvaldībām, lai kompensētu vētras radīto postījumu novēršanā iztērētos...