Jaunie laiki Dālderkalnā

36. Mums ir krustmeita Karlīne, es sublimētu savas jūtas dzejā, varbūt iznāktu dzejniece.

36.
"Mums ir krustmeita Karlīne, es sublimētu savas jūtas dzejā, varbūt iznāktu dzejniece. Varbūt arī medicīnā nāktu jauni atklājumi, cerības pilnībā nebija zudušas, esam vēl jaunos gados. Es domāju, ka Juris, paņemot laulības atvaļinājumu, arī nebija domu par tālāko veiksmi atmetis."
"Kas tad ir noticis?" Linda iestarpina savu jautājumu.
"Linda, es laikam biju nojūgusies... es pārgulēju ar grupasbiedru Gunti... Viņam es patiku no pirmās studiju dienas, man arī viņš likās gauži simpātisks. Viņš vienmēr grupā pret mani īpaši izturējās, nu kā jau samīlējies... Bija baļļuks, viss kā pie studentiem, brīvi un jautri. Juris mani bija pametis savā vaļā, es par to savā sirdī biju ļoti apvainojusies un norāvos. Pēkšņi palaidu savus hormonus brīvībā. Tagad nezinu, kas notiks tālāk. Guntis zvēr man mīlestību un visu, kas ar to saistīts, lai es palieku kopā ar viņu arī turpmāk. Es esot viņa tālā zvaigzne visu laiku. Bez manis viņš nevarēšot turpmāk dzīvot."
Seko gara pauze. Lai ko Linda gaidītu no māsas - tikai ne to. Kādus mierinājuma vai uzmundrinājuma vārdus viņa var teikt? Ko viņa pati darītu šādā situācijā? Ja nu Linda izstrādātu ko tādu, tas būtu saprotams, viņa ir brīva sieviete, kas vīlusies ne vienreiz vien, bet Ilga?
"Tu taču saproti, ka viss nebūs tik vienkārši. Tu esi izstrādājusi vienu traku numuru, es tevi vairs, māšuk, nepazīstu, lai nu kurš, bet tu? Kas tev uznāca? Un, ja tu tā izlēmi, kur tad ir problēma? Tagad tāda vaļība ir dzīves norma. Nepārdzīvo!"
"Bet ja nu es tomēr neesmu droša sieviete? Ja mums ar Juri ir tikai bioloģiska neauglība, esmu par to lasījusi. Ko tu par to zini? Un es neko neizlēmu, tā vienkārši sanāca. Pirmo reizi dzīvē tas notika bez iepriekšējas gatavošanās."
"Nezinu par tiem bioloģiski neauglīgiem pāriem gandrīz neko, tikai to, ka abi ir pilnīgi veseli laulātie katrs par sevi atsevišķi, bet grūtniecība sievai neiestājas. Kur tu rāvi, ka esi stāvoklī?"
"Tā varbūt ir psihoze, bet es jūtos pavisam citādāk nekā agrāk, man pat liekas, ka man no rītiem ir nelaba dūša. Vistrakākais ir tas, ka man bail paņemt rokā tos sasodītos grūtniecības testus. Būtu es paredzējusi kaut ko tādu, būtu sagatavojusies kaut vai avārijas tabletes iedzert."
"Kad tas notika?"
"Pirms divām nedēļām. Drīz pēc tam, kā Juris aizbrauca. Es biju kā no laivas izsviesta. Nebiju pieradusi pie vientulības, vienmēr par mani gādāja vīrs, visur gājām kopā, un te pēkšņi, viena un palaista brīvībā. Neviens negaida vakaros, neviens neapmīļo... Neviens neko neaizliedz. Vajadzēja man to ballīti, to jezgu, kā sunim stopsignālu! Ko es tagad lai iesāku?"
Atbildēt uz Ilgas jautājumu Linda nepaspēj, jo nāk Uģis, ar pārtikas turzām apkrāvies, saruna ar māsu ir jāatliek. Tomēr galveno Linda ir uzzinājusi. Kas zina, par ko lai viņi visi trīs tagad runājas, taču jau ne par māsas mīlestības grēku? Uz brīdi iestājas neveikls klusums.
Taču Uģis ir jautrības pārpilns. Triec anekdotes, uzliek mūzikas disku. Pat Ilga kļūst jautrāka. Vēlīnās brokastis paiet varbūt pat labāk, nekā tad, ja Linda un Uģis būtu divvientulībā. Arī Ilga liekas nomierinājusies, vismaz ne tik uzkrūvējusies, kā atnākot. Pēterdienas izskaņa sanāk pavisam dīvaina. Valda arī jautrība. Kaut pār Ilgas galvu savilkušies cilvēku attiecību mākoņi, viņa par notikušo šobrīdi nedomā. Un vai vispār var paredzēt, kas notiks tālāk? Kas būs rīt, kas parīt, un vai par cilvēka jūtām var ko prognozēt? Ilga arī neko neparedzēja, tikai padevās dzīves straumei kā stihijai, kas nāca no viņas pašas un izrādījās nevaldāma. Linda atceras vecāsmātes teikto: "Cilvēks gan domā, bet dara Dievs".
Vēlāk, kad māsas paliek divatā un atgriežas pie pārtrūkušās sarunas, neko prātīgu arī Linda māsai nevar ieteikt, viss viņas dzīvē liekas pār mēru sarežģījies. Jāgaida sirds izlemtais, svešs padoms te nederēs. Laiks visu noliks pa vietām.
14. Jauno attiecību beigas?
Viss Linda dzīvē rit mierīgi un bez liekām ilūzijām. Viņa pamazām nojauš, ka īsāku vai garāku laiku būs Uģa mīļākās statusā. Viņi mīlējas, kad vēlas un kur vēlas. Viņu attiecības ir tik dabīgas, un ne viens ne otrs neprasa, kas būs rīt vai nākamgad. Ir vasara, katra pļaviņa un upes ieloks pieder tikai viņiem diviem vien... Uģis ir pieklājīgs, pakalpīgs un izpalīdzīgs arī veikala darbos, tomēr ne tāds, kādu Linda bija viņu iedomājusies. Viņam arī ir savi radziņi. Galu galā Lindai tas ir labāk nekā bez drauga. Uģis ir viņai sniedzis daudzas mīlas mācības, jo viņš nav vakarējais, naivais zēns, kas sievieti saticis pirmoreiz. Kaut ko nožēlot Lindai liekas stulbi. Jaunība paies uz neatgriešanos, un īstais, kas skubina uz precībām vai nopietnām attiecībām, var arī neatrasties.

Citu datumu laikraksti

  • Atmaksā visus parādus

    Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada parādus.Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada...

  • Pamatskola saņem sešus datorus

    Virešu pagasta Sikšņu pamatskola pirms Ziemassvētkiem saņēma ļoti noderīgu dāvanu - sešus datorus. Tagad skolā atkal varēs iekārtot datorklasi, kuru...

  • Kristīgās klases audzēkņi mācās sajust mīlestību

    Alūksnes sākumskolas skolotāja Aina Albertiņa augusi kristīgā ģimenē, no mazām dienām apmeklējusi baznīcu un sapratusi, ka palīdzība vienmēr nāk no...

  • Biznesā viens otru nemitīgi uzmundrina

    Sieviete bez vīrieša un vīrietis bez sievietes biznesā iztikt nevar. Viss ir atkarīgs tikai no tā, cik viņi ir saderīgs tandēms. Arī mēs viens bez...

  • Jauns kontrolieris jaunajam gadam

    Lai gan Ziemassvētku brīvdienas radīja korekcijas, tomēr pagājušajā nedēļā Latvijas politikā bija pāris svarīgu notikumu. Saprotams, ka šobrīd...

  • Veselā miesā vesels gars!

    Šodien laikrakstā publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars!” trešās kārtas rezultātus un ceturtās kārtas jautājumus, ko uzdod Kalncempju pagasta...