Jaunie laiki Dālderkalnā

35. No Urdaviņas ceļas jauni miglas vāli, pasaule liekas sarāvusies. Pirmsrīta klusumā iečiepstas putni.

35.
No Urdaviņas ceļas jauni miglas vāli, pasaule liekas sarāvusies. Pirmsrīta klusumā iečiepstas putni. Nāk jauna diena, un Linda vēlas, lai tā atnāk viņai esot kopā ar Uģi.
13. Pēterdienas izskaņa
Ir daudz dejots, runātas dažādas mīļas muļķības, daudz lietots no saldenās alkohola pudeles, tagad Linda un Uģis vēlās vienu un to pašu - būt mīlnieki, baudīt divvientulības saldumu, viņi vēlas to, ko jau sen, kopā strādājot, ir kārojuši. "Viss ir tik vienkārši!" Linda domā. Viņa ir šķirtene bez mīļotā, blakus ir darba attiecībās iepazīts vīrietis, arī vientuļnieks. Viņi abi alkst pēc jaunām attiecībām, kas abus brīvos cilvēkus turpmāk vienotu, ja ne ar mūžīgām saitēm, tad vismaz pagaidām. Viss taču dzīvē ir pagaidām... Iepriekšējais viņu abu dzīvē ir zudis uz neatgriešanos, tas jānoglabā pēc iespējas dziļāk atmiņu apcirkņos. Fiziskā tuvība būs pirmais pakāpiens tālākajam. Varbūt vajadzēja otrādi: vispirms draudzība, tad pakāpeniska tuvināšanās? Taču tas nemaz vairs nav moderni. Darbs viņus jau ir satuvinājis, un būtu smieklīgi, ja tagad atteiktos, kā tādi naivi bērni, no saldā kaislību augļa. Pēterdienas ballīte attiecības ir tikai paātrinājusi, kaislību jūtas abu starpā jau virmojušas Salienā.
Rīta agrumā viņi "Irbēs" baudīs dabas prasīto. Varbūt abi atradīs to, ilgojušies? Pasaulīgās lietas arvien Lindai likušas šķēršļus intīmajās attiecībās. Tagad viņa aizmirst pasauli ar visām svētulīgajām morāles normām, tas viss bijis priekš kaķiem. Mīlestību viņi viens ottram nezvērēs, par to runāt ir pāragri, pietiek, ka viņi pieder viens otram un jūtas labi. Pārējam nav nozīmes... Ja liktenis būs lēmis, turpinājums būs, ja ne - lai arī tā.
Kad saules stari iespīd "Irbju" goda istabā un miers un klusums apņēmis vakardienas svinību vietu, ašs nācējs iegriežas mājas iebraucamajā ceļā. Tā ir Ilga. Uģis nācēju pamana pirmais. Abi mīlnieki bauda brokastis vēl pussaģērbušies: Uģis Lindai šorīt liekas tik mīļš un jauks, un varbūt Uģim liekas tāpat? Māsa - kā jau pašu cilvēks, no viņas Lindai nekas nav slēpjams. Viņa pat nopriecājas, arī māsa redzēs, ka viņas dzīve nokārtojas. Vienīgi mulsina tas, ka Ilga ar Uģi vēl nav pazīstami un Linda māsai neko par Uģi nav bildusi. Nekas! Tūliņ nokavētais tiks labots. Ilga ātri pārvar nelielo mulsumu, viņa ielauzusies bijušajās mājās tik pēkšņi un šodien nelaikā. "Nezin kas viņu attriecis tādu gabalu kājām?" Linda domā. "Tas nevar būt tikai tāpat vien, plezīra dēļ. Ilga liekas satraukta un kā uzskrūvējusies.
"Mans darbabiedrs un tagad arī mans draugs Uģis," Linda nosaka iepazīstinot bez ievada un stomīšanās. Māsa nav nekāda naivulīte, kuras priekšā būtu jākaunas no kailuma un mazas nekārtības istabā.
"Mana māsa Ilga. Pasaulē laimīgākā sieviņa," viņa norāda Uģim.
"Tā bija gan, bet vairs nav!" Ilga negaidot klusi atsaka.
"Ko tu runā! Vai es nepārklausījos?"
"Viss mainās un ne vienmēr uz labu. Braucu no Bulduriem tieši par to parunāt, esmu pilnīgā tintē. Bet varbūt esmu nelaikā?"
"Mēs ēdam brokastis, tu vari mums katrā laikā pievienoties," Uģis piemetina, "bet varbūt man jūs atstāt divatā? Esam vēl arī paši samulsuši no bijušā. Mēs vēl neesam pieraduši pie jaunā statusa. Aizgriezies, mēs tūliņ pieņemsim pieklājīgu izskatu."
"Iziešu apskatīt apkārtni, ilgi te neesmu bijusi," Ilga, uz krēsla atstājusi somiņu, pagriežas uz durvīm.
"Tikai pēc piecām minūtēm esi atpakaļ, Uģis atnesīs vēl šo to no Pēterdienas labumiem, varēsim šodien vaļoties, izrunāties, darbā nav jāiet, mēs svinam," Linda māsai no muguras uzsauc.
Kad Uģis ir aizgājis pa stāvo Urdaviņas krauju uz "Aplokiem" pēc brokastu tiesas un Ilga atgriezusies no īsās pastaigas, māsas uz brīdi paliek vienas.
"Ko tu tur teici, ka biji gan laimīga, bet vairs ne? Kas ir noticis? Stāsti!"
"Es nezinu, vai to maz tā var izstāstīt, viss ir tā sarežģījies. Juris, es tev jau rakstīju, aizbrauca uz Zviedriju, viņš tur papildināsies kā pasniedzējs veselus trīs mēnešus."
"Un vai tad laimei tūliņ gals?"Linda pārtrauc māsu.
"Gals, ne gals! Ne jau tāpēc kas notiktu, ka viņš aizbrauca. Viss bija kārtībā, tā, no malas skatoties. Paraugģimene! Bet mēs jau ilgāku laiku pūlējāmies tikt pie bērniņa. Taisni kā apsēsti. Reizēm uz šā bērna radīšanas fona sākās strīdi pilnīgi ne par ko. Viss tika pakārtots tikai bērna ieņemšanai, manas ovulācijas tika svinētas kā tādi svētki, grūtniecības testi taisīti ar vislielākajām cerībām, bet vienmēr nekā. Ne jau tāpēc es tagad uztrauktos. Bijām jau samierinājušies, galu galā - ne mēs pirmais, ne pēdējais bezbērnu pāris.

Citu datumu laikraksti

  • Atmaksā visus parādus

    Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada parādus.Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada...

  • Pamatskola saņem sešus datorus

    Virešu pagasta Sikšņu pamatskola pirms Ziemassvētkiem saņēma ļoti noderīgu dāvanu - sešus datorus. Tagad skolā atkal varēs iekārtot datorklasi, kuru...

  • Kristīgās klases audzēkņi mācās sajust mīlestību

    Alūksnes sākumskolas skolotāja Aina Albertiņa augusi kristīgā ģimenē, no mazām dienām apmeklējusi baznīcu un sapratusi, ka palīdzība vienmēr nāk no...

  • Biznesā viens otru nemitīgi uzmundrina

    Sieviete bez vīrieša un vīrietis bez sievietes biznesā iztikt nevar. Viss ir atkarīgs tikai no tā, cik viņi ir saderīgs tandēms. Arī mēs viens bez...

  • Jauns kontrolieris jaunajam gadam

    Lai gan Ziemassvētku brīvdienas radīja korekcijas, tomēr pagājušajā nedēļā Latvijas politikā bija pāris svarīgu notikumu. Saprotams, ka šobrīd...

  • Veselā miesā vesels gars!

    Šodien laikrakstā publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars!” trešās kārtas rezultātus un ceturtās kārtas jautājumus, ko uzdod Kalncempju pagasta...