Jaunie laiki Dālderkalnā

30. Arī dzejoļi ir pazuduši: Ilgas mūza ir projām. Iepriekš uzrakstītais, tagad pārlasot, liekas infantils un nederīgs, veselas dzejoļu klades tiek ziedotas uguns dievam.

30.
Arī dzejoļi ir pazuduši: Ilgas mūza ir projām. Iepriekš uzrakstītais, tagad pārlasot, liekas infantils un nederīgs, veselas dzejoļu klades tiek ziedotas uguns dievam. Dzejnieces atvilknē paliek mazākā daļa sacerēto pantu, galvenokārt bērnu dzejoļi un dabas apdzejojumi. Ilgas dvēselē iestājies emocionāls sastingums, nekas vairs neliekas interesants un ievērības cienīgs: viņa nepazīst pati sevi, un Juris neliekas vairs tik labs un gādīgs, kā licies līdz šim. Viņa laikam ir noņēmusi tās rozā brilles, kas darīja Juri viņas acīs tik pievilcīgu. Aizvien biežāk Ilga atgriežas pie domas, kāpēc tiem pāriem, kas bērnus nemaz nevēlas un uzskata tos par traucēkli, brēkulīši rodas cits aiz cita, bet viņiem, kas patiesi par savas dzīves saturu uzskata bērniem bagātu ģimeni, nav lemts to īstenot pat ar vienu vienīgu bērniņu? Tagad cerība ir tikai zinātnes panākumi un ticība, ka viņu sapnis agri vai vēlu piepildīsies.
Ilga visus savus spēkus ieliks studijās un vairs nemaz nedomās par bērnu. Viņa mainīs savu attieksmi pret kopdzīvi, nepieminēs grūtniecības ilgas nevienā vārdā, vairs ik pārdienām kā apsēsta neizdarīs grūtniecības testus. Galu galā viņiem ir krustbērns. Lai tad arī visa mīlestība tiek māsas bērnam, kam jāaug, kā tagad saka, nepilnā ģimenē. Katram dzīvē pienākas sava daļa. Karlīne jau kādu laiku ir bieža viešņa Bulduros, tad uz brīdi jauno Ezeriņu ģimenē atgriežas miers. Taču ne uz ilgu laiku: kādu dienu, pārnācis no darba, Juris sievai pēkšņi paziņo, ka viņam ir izdevība braukt uz Zviedriju un trīs mēnešiem iegūt jaunas, vajadzīgas zināšanās. Bez apspriešanās ar sievu viņš ir pieņēmis lēmumu. Zviedru krasts taču ir tepat aiz Baltijas jūras, tikpat kā izstieptas rokas attālumā. Tas varētu būt laulības atvaļinājums.
"Tu mani nemīli! Tu esi tik nejauks, lemdams viens tik nopietnu jautājumu, tu esi egoists!" Ilga plosās un raud, taču viņas pārmetumi cerēto rezultātu nedod: Jura lēmums ir negrozāms. Viņš galu galā esot ģimenes galva, kam saprātīgi jādomā par nākotni un jāpieņem svarīgākie lēmumi.
"Varbūt tā izjuks pat mūsu ģimene?" Ilga nerimstas.
"Ja jau tas tā izrādīsies, tad nekas nav bijis nopietni. Mūsu jūtas tieši ar atšķirtību ir jāpierāda. Mēs viens ar otru esam pārsātinājušies, tāpēc mums nekas nesanāk. Esmu izlēmis, varbūt tas tev tagad liekas cietsirdīgi, taču tu pati vēlāk atzīsi, ka esmu rīkojies pareizi. Nesaprašanās vīrusam, kas iemājojis mūsu sirdīs, tās var būt vienīgās zāles."
Vēlāk viņi salabst, drīz tuvojas Jura aizbraukšanas diena, tik daudz vēl kārtojams vīzas saņemšanā, jāpabeidz iesāktie darbi tehnikumā. Juri mājās redz reti.
Pirms šķiršanās samīlējis sievu tikpat aizrautīgi kā agrāk un panācis viņas sapratni par brauciena nozīmīgumu, Juris aizbrauc. Ilga galu galā nomierinās: varbūt tas arī ir pareizi, ka tieši tā jāatsien šis mezgls, kas pēdējā laikā neciešami žņaudzis abu attiecības. Vēl viss var vērsties uz labu. Juris tiešām viņu mīl, viņiem ir iestājusies tikai maza laulības krīze, kura var piemeklēt jebkuru ģimeni.
12. Visi gali ūdenī
Dzidra jau labu laiku jūtas kā profesionāla pārdevēja: ātri pieņem atvesto preci, cenas zina no galvas, vairs nesamulst, mainot naudu, orientējas preču klāstā. Pircējs vairs nevar viņu aptīt ap pirkstu, kā tas reizēm gadījās sākumā, naudu mainot. Nekādi incidenti pēc Mežaiņa vizītes nav bijuši, tomēr ikreiz, kad aizbrauc inkasents Imants ar naudu un veikala kasē paliek tikai neliela maiņas nauda, viņa uzelpo. Prātā jaucas dažādie avīžu ziņojumi par veikalu aplaupīšanas gadījumiem un pat slepkavībām. Dzidra prātā ir atstrādājusi dažādas viltības, ir gādāts, lai uzbrukuma gadījumā laupītājiem ķēriens nebūtu liels. Nomales veikalā vispār liela nauda nemaz neapgrozās. Iespējas palutināt pensionāra vai kāda gadījumu darba strādnieka vēderu ir visai ierobežotas. Pārdevēja sava veikaliņa plauktā parasti liek tikai pieprasītas un lētas preces. Pat vesels maizes klaips bieži zemās pirktspējas dēļ jāgriež uz pusēm vai pat uz ceturtdaļu, no konfektēm bieži jānosver tikai dažas krāšņās un dārgās, kas iekārojušās bērna acīm. Pati, daudzus gadus būdama zemniece, viņa ir izbaudījusi arī nabadzību un sev bieži iestāstījusi, ka laba ir arī maizes garoziņa, ko badīgajam vēderam piedāvāt.
Dzidra jau labi pazīst savus pircējus un zina arī viņu maciņu biezumu.

Citu datumu laikraksti

  • Sargieties no krāpnieka!

    Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad kāds vīrietis krāpjas, uzdodoties par pasta vai vēstniecības darbinieku.Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad...

  • Apspriež tūrisma jaunumus

    Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku apspriede.Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku...

  • Pirotehnikas bums vēl nav sācies

    Alūksnes rajonā vēl nav sācies pirotehnikas bums, kad pusaudži spridzina petardes un traucē apkārtējiem iedzīvotājiem, lai gan atsevišķās rajona...

  • Garā mūža smalkie raksti

    Šīs dzimtas stāsts ir līdzīgs tūkstošiem latviešu un igauņu bezzemnieku, kas cara laikos - 19. gadsimta beigās - pēc Krišjāņa Valdemāra aicinājuma...

  • “Jaunajam laikam” gandarījuma balva

    Jaunā valdība ir izveidota, bet vai tā varēs veiksmīgi funkcionēt? Vai ar budžeta veidošanu pietiks, lai piepildītos jaunā ministru prezidenta Aigara...

  • Izdod grāmatu par sabiedriskajām organizācijām

    Alūksnes Nevalstisko organizāciju centrā ikvienam interesentam ir pieejama grāmata, kurā apkopota informācija par Latvijas sabiedriskajām...