Jaunie laiki Dālderkalnā

Liktenim labpatikās vēlāk, kad mazajam bija divi gadi, autokatastrofā atņemt viņas draugam dzīvību. Pat kaps nav zināms, jo toreiz viņš braukāja ar lielo autofurgonu pa visu Savienību.

15.
Liktenim labpatikās vēlāk, kad mazajam bija divi gadi, autokatastrofā atņemt viņas draugam dzīvību. Pat kaps nav zināms, jo toreiz viņš braukāja ar lielo autofurgonu pa visu Savienību. Tanī pat laikā Larisu apcietināja, nebija vairs iespējas kaut ko tuvāk uzzināt. Četri mūža gadi bija jāatsēž par nodarījumu. Tad sekoja kalpones gaitas pa svešām sētām, dēlu atgūšana. Kā kompensāciju par pārciesto viņa saņēma kā no gaisa nokritušo mantojumu no Amerikas onkuļa - mātesbrāļa Aleksandra. Vēlāk viņa pati izvēlējās iznesīgo atraitni Andreju... Tomēr, lai cik smagi dzīve bija viņu pļaukājusi, arī Laimes māte bija devusi savas dāvanas. Pieticīgie sapnīši par kaut vienu mīksto krēslu un televizoru un mazajām laimītēm bija ar uzviju piepildījušies. Kaut dēlu audzināšanā vairāk bija pasaules nekā viņas nopelnu, zēni veidojās par krietniem cilvēkiem. Larisai dzīvē allaž palīdz labi cilvēki. Arī tagad, guļot slimnīcā un dziedējot miesā grieztās brūces, Larisa izjūt cilvēku labvēlību un atsaucību: viņai nes ziedus, sūta uzmundrinošus vārdus, mediķi dara visu, lai ātrāk atkāptos ciešanas. Nekas tā nepalīdz kā mīlestība, uzmundrinājumi un uzmanība no savējo un apkārtējo puses.
Šodien, kad viņa gaida savu Andreju, nekas vairs nesāp. Brūces, kaut dziļas - ir savilkušās, un Larisu pārņem gandrīz svētlaime, tā retā sajūta, kas līdzinās kaut kam neaprakstāmam - kā reibonim bez alkohola. Varbūt tā jūtas narkomāni, izjūtot apreibināšanās tvīksmi. Tas, ka priekšā operācija, pašreiz liekas aiz kalniem, tik tālā nākotnē, tas šodien viņu neskar. Larisa gaida. Varbūt vienmuļajā slimnīcas ikdienā iespējams kāds patīkams brīdi, šodien viņa atkal jūtas kā sieviete, kura gaida satikšanos ar savu iemīļoto.
Pēcpusdienā viņš ver palātas durvis. Andrejs ir jau sirmot sācis kungs, stalts un iznesīgs, gandrīz tāds pat kā toreiz, kad Larisas sirds ietrīsējās, viņu ieraugot Lejaskrogā, uzsākot kalpones gaitas. Toreiz Andrejs nebija brīvs, viņš pašaizliedzīgi kopa smagi slimo un paralizēto sievu Zinaidu. Tikai pamazām vīrietis padevās Larisas kārdinājumiem... Pēc Zinas nāves Larisa Andreju beidzot dabūja, un, ja viņu kopīgā dzīve būtu sākusies pēc tam, kad Larisa kļuva bagāta, viņa domātu, ka tas noticis mantas dēļ. Tagad bija skaidrs, ka viņa pati bijusi vērtība, vai varbūt vienkārši atradās viņa acu priekšā? Nu viņš te stāvēja - ziedu pušķi rokā, pirmajā brīdī tāds kā samulsis.
"Tu tik jauki izskaties, un tā nav nodeva pieklājībai," viņš saka, puķu buķeti uz naktsgaldiņa liekot. "Ziedi nav nekādi izcilie, gribēju rozes, bet dabūju tikai mārtiņpuķes," viņš taisnojas, skūpstu uz Larisas lūpām uzspiežot. Viņas elpa atkal smaržo pēc piparmētrām, kā toreiz - pirms daudziem gadiem, kad sākās viņu attiecības. Viss atkal liekas tik satraucoši un svinīgi. Viņš ir nācis kā uz svētkiem, viņu kopīgiem svētkiem.
"Man šie ziedi vienmēr ir patikuši, dārza pēdējie rudens ziedi, rozes dārzniecībā jau ir vienmēr, tās ir svinību puķes. Es tevi jau stundām gaidu, domāju par visu, kas bijis. Būšu laikam no nāves cisām izķepurojusies. Šodien jūtos pavisam labi."
Andrejs ir apģērbies uzvalkā: tas viņam nesen pirkts, balts krekls ar zilganu svītriņu, šlipse akurāti sasprausta ar Larisas dāvāto saspraudi. To viņa dāvināja uz Andreja piecdesmito dzimšanas dienu.Viņa varēja atļauties par šo mazo nieciņu iztērēt vairākus simtus. Andrejs, protams, adatiņas vērtību nezina, viņa nemēdz izpaust savus mazos finansiālos noslēpumus. Tā ir velte ar īpašu nozīmi. Vai šī nebija tā reize, ja viņš tā uzcirties? Viņas dēļ taču... Tas vien ko nozīmē...
Pēc laiciņa, kad pārmītas nenozīmīgas frāzes par ikdienas notikumiem, Andrejs saka: "Es brīdināju personālu, ka pie tevis būs mazs koncerts, un man atļāva visu, lai tevi iepriecinātu. Kā tu jau noproti, tas būs ar vietējo mākslinieku piedalīšanos. Kur tad man tā soliste?" Andrejs vaicā un paver palātas durvis. Viņš ieceļ acīmredzot pie durvīm nolikto akordeonu, ienāk arī Andreja vedekla Silvija, šoreiz bez baltā darba halāta, smaidīga nomutē Larisu, ko visu laiku uzskata par vīramāti.

Citu datumu laikraksti

  • Labākie bērzu kopēji saņems tencinājumus

    Malienas pamatskolas, Jaunalūksnes pagasta “Puriņu” un Virešu pagasta “Ceriņu” saimnieki aicināti piedalīties gadskārtējā konkursa par lauku sētu...

  • Aicina atsaukties tūrisma uzņēmējus

    Alūksnes rajona tūrisma informācijas centrs sāk veidot 2005.gada informatīvos materiālus, tādēļ aicina atsaukties rajona uzņēmējus.Alūksnes rajona...

  • Jaunajai pilij ieliek pagaidu durvis

    Alūksnes Jaunajai pilij šonedēļ izņēma centrālās durvis, kuras ziemas periodā Rīgā restaurēs. To vietā ir ieliktas pagaidu durvis, bet apmeklētāji...

  • Politiskais pilnmēness aptumsums

    Balsojums par nākamā gada budžetu izrādījās liktenīgs Induļa Emša valdībai, tomēr valsts budžets nebija patiesais valdības klupšanas akmens.Balsojums...

  • Traucē bērni, kas diedelē saldumus

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojā vakar vērsās vairāki satraukti lasītāji un izteica sašutumu par nedēļas nogalē notikušajiem Helovīna svētkiem, kad...

  • Rādīs filmu par braukšanu dzērumā

    Drīzumā arī Alūksnes rajona vidējās izglītības iestādes saņems izglītojošu videofilmu “(Ne) metam un (ne) braucam!”, tā vērsta pret automašīnas...

  • Lāčplēša dienā būs lāpu gājiens

    Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi sāksies pulksten 14.00 ar ziedu nolikšanu pie Mātes tēla.Alūksnē 11.novembrī Lāčplēša dienas pasākumi...

  • Viesojas somu jēgeru tradīciju kopēju grupa

    Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu jēgeru* tradīciju kopēju grupa četru cilvēku sastāvā.Šonedēļ Somu karavīru kapus Bejā apmeklēja somu...

  • Katrā pagastā būs konsultants

    Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz lauksaimniecības konsultantu amatiem.Šāgada decembrī paredzēts izsludināt konkursu uz...