Jaunie laiki Dālderkalnā

Ārā sabiezējusi melna tumsa, krāšņais, zeltainais rieta atspīdums jau nogrimis aiz apvāršņa, bet Zigurds neceļas prombraukšanai.

Ārā sabiezējusi melna tumsa, krāšņais, zeltainais rieta atspīdums jau nogrimis aiz apvāršņa, bet Zigurds neceļas prombraukšanai. Abi klusē, bet šis klusums neliekas draudīgs, drīzāk bezgalīgs kā visa pasaule.
"Ja tu nevari šodien braukt, es tev uzklāšu dīvānu lielajā istabā," Linda pati pabrīnās par savu priekšlikumu, "tikai nerunāsim vairāk neko, man jau tā ..."
"Vai tev ir kāds, kuru tu..."
"Varētu būt inficējusi?" Linda vaicā un tūliņ atbild: "Man tās lietas nav likušās tik ātri kārtojamas, man mīļākais nav bijis. To tu gribi zināt?"
Tagad viņa ir kļuvusi šerpa: "Padomā vēl par saviem kontaktiem, jo vīriešiem taču viss ir tik vienkārši: "Sveiki un uz redzēšanos vai neredzēšanos, kā ar to Daigu."
"Es jau arī nožēloju, cik vieglprātīgs esmu bijis. Kaut kas tāds nekad neienāca prātā. Ja tev nekas nebūtu pretī, es labprāt paliktu šodien ar tevi zem viena jumta, kājas tādas smagas. Karlīne naktīs nebija mierīga, reizēm uztrūkās un raudāja, kā jau svešā vietā."
Linda ievēro, ka Zigis laikam pirmo reizi sauc bērnu viņas īstajā vārdā - Karlīne. "Varbūt man jau sākas kādas slimības pazīmes? Palieku nervozs, svīstu un reizēm klepoju. Es vēl nemāku ar šo kaiti sadzīvot. Man bail, kas notiks tālāk, tu jau arī vairs mani nemierināsi. Kāds muļķis esmu bijis..."
"Man rīt brīva diena. Kad Karlīne pamodīsies, varbūt būs priecīga tevi vēl te redzēt, esam taču esam viņas vecāki, lai kā būtu."
Kad mājas logos nodziest gaisma, liekas, rudenīgais vēsums iekļuvis arī istabā. Miegs Lindai droši vien tā arī neatnāks, atkal jāmeklē miega zāles. Uz kādu laiku viņa no šīs medikamentu atkarības bija tikusi vaļā.
Dzirdētais un vēl neaptvertais kā šausmīgs murgs tagad traucēs dzīvot... Ir jātiek par visu skaidrībā visdrīzākajā laikā.
Linda ieklausās nakts trokšņos. Savā gultiņā mierīgi elpo Karlīne, blakusistabā miegā pa reizei iekrācas Zigurds. Nekas ar viņu kopīgo dzīvi vēl nav beidzies. Varbūt arī viņu ir piemeklējusi šī briesmīgā nelaime? Ja nu arī viņai atradīs HIV vīrusu? Viņa zaudēs darbu slimnīcā. Ar tādu diagnozi labākajā gadījumā var strādāt tikai ar AIDS slimniekiem, cik ilgi pašai liktens būs lēmis. Domas galvā trako, miegs bēg līdz pat rīta gaismai, pat miega zāles nav iedarbojušās. Pēc īsas snaudas rīta pusē viņa saprot, ka jau šodien jābrauc uz Infektoloģijas centru, bet neviens līdz analīžu atbildēm nedrīkst neko zināt: ne tēvs, ne māte, neviens. Pat peles alā ne čuksta, ne asaras... Pirms braukšanas uzrakstīs vecākiem zīmīti, ka būs pie māsas vai kaut kur citur. Nekas taču vēl nav zināms. Linda nedaudz nomierinās: varbūt velns nav tik melns, kā to zīmē. Arī Zigurds piekrīt šim kopīgajam braucienam. Visi trīs pēc brokastīm dodas ceļā, un Lindas bažas, ka Zigis ceļā varētu būt pār mēru runīgs vai emocionāls, kā tas agrāk bijis, neapstiprinās. Viņš ir savu domu pārņemts, tikai ieslēgtā mūzika īsina ceļu. Reizēm pačalo Karlīne, tad Zigurds runājas ar viņu, un Linda ievēro, cik labi tagad viņš ar meitu prot sarunāties, kopā pavadītā nedēļa ir bijusi par svētību abiem. Viņa sev vaicā, kāpēc dzīvē viss ir tā sarežģījies: tik īsā laikā notikušas tik neparedzamas dzīves pārmaiņas. Vēl nesen dakteris Lūsis runāja par HIV vīrusa briesmām, un, skat, nelaime jau klauvē tieši pie viņas durvīm. Kā viņa izturēs analīžu gaidīšanas laiku? Tas taču ilgs vairākas dienas. Spriedums vēl tikai sekos. Kur lai ņem spēku ?
5. Kā uz adatām
Darbs tagad ir Lindas vienīgais glābiņš. Sevis nežēlīga izdzīšana, kamēr zūd spēki, tikai gaidīt un izturēt, nevienam ne vārda. Vēl nekas nav zināms! Linda izlasa visu zināmo literatūru par HIV un tā pēdējo stadiju AIDS, taču grāmatās, ko viņa paņem bibliotekā, nav gandrīz nekā par to, kas būtu jāzina cilvēkam, kas gaida spriedumu. Visu iespējamo izlasījusi, viņa uztraucas vēl vairāk. Vai ar tādiem kā viņa nodarbojas psihoterapeits? Silainē nav kur vērsties. Nav šeit cilvēka, kam varētu atklāt drausmīgo dvēseles stāvokli un dzirdēt kādu mierinājuma vārdu.Tikai Zigurds nu zvana viņai vairākas reizes dienā, rezultātā viņi atkal sastrīdas: "Nezvani man!" Linda saka, kad viņš atkal grib ilgi runāt un gausties par savu likteni. Tagad viņš ir pati laipnība, no runām var saprast, ka Zigis cer, ka arī Lindai būs pozitīvas analīzes. Tagad viņš sācis pat plānot viņu kopīgo nākotni. Tas nu liekas par traku, un Linda uz viņa turpmākajiem zvaniem neatbild, lai domā, ko grib... Zinot, ka atbildi pa telefonu Infektoloģijas centrā nepaziņos, jo tas ir konfidenciāli un anonīmi, Linda plāno braucienu un Rīgu pati, jo tikai pozitīvas atbildes gadījumā viņu droši vien tās iestādes mediķi paši meklēs.

Citu datumu laikraksti

  • Nezina, pa kuru laiku aizskrējusi dzīve

    Veclaicenietis Viktors Plaums zina, kāda vērtība ir smagam un grūtam darbam, cik salda garša ir maizes kumosam.Veclaicenietis Viktors Plaums zina,...

  • Mudina bērnus lasīt grāmatas

    Lai veicinātu bērnu lasītprieku un vēlmi apmeklēt Jaunalūksnes pagasta Kolberģa bibliotēku, tajā rīko interesantus lasīšanas maratonus.Lai veicinātu...

  • Kaķi un suņi vairs nedrīkst ceļot bez pasēm

    Suņu un kaķu īpašniekiem, kas kopā ar mīluli uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti dosies pēc 1.oktobra, uz robežas vajadzēs uzrādīt ne tikai savu,...

  • Divas taisnības - viena vēsture

    Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas...

  • Sāk ganīties pirmās gaļas šķirnes govis

    Gaujienas pagasta zemniekam Andrim Jegorovam atvestas gaļas šķirnes baltas, melnas un brūnas govis, kas turpmāk ganīsies Ziemeļgaujas ielejā un...

  • Rīko Rudens balli un savdabīgu loteriju

    Gandrīz 200 ilzeniešu sestdien tikās Rudens ballē, kur lustējās, saņēma pateicību no pagasta padomes un piedalījās loterijā, kurai laimestus bija...