Jaunie laiki Dālderkalnā

Tā viņš darīja arī agrāk, kad bija aizdomājies. Linda gan jautājoši paskatās viņā, tomēr sarunu neuzsāk, gan jau pats...Viņa novāc traukus, noslauka no galda neredzamas maizes drupatiņas.

9.
Tā viņš darīja arī agrāk, kad bija aizdomājies. Linda gan jautājoši paskatās viņā, tomēr sarunu neuzsāk, gan jau pats...Viņa novāc traukus, noslauka no galda neredzamas maizes drupatiņas. Telpā valda klusums, tikai kaut kur pie griestiem iespindzas kāda zirnekļa tīklā iepinusies muša...
"Nezinu, kā lai es tev paskaidroju, tu esi medicīnas māsa, sapratīsi labāk par mani: man... patiesībā varbūt ne tikai man... ir problēmas ar veselību, pat ar nākotni un arī ar dzīvi," Zigis beidzot ierunājas. "Es nevienam neko neesmu teicis, nevienam, mokos kā muļķis viens. Tā ir lieta, par kuru skaļi nerunā."
Zigis pauzē. Labās rokas rādītājpirksts vairs nebungo pa galda virsmu. Linda vaicājošu skatienu veras bijušajā dzīvesbiedrā. Tagad viņš izskatās tik nelaimīgs: tāds sašļucis un nožēlojams. Nekā no nesenās bravūras, nekā no agrākās uzstājības. Vai tiešām saslimi? Laikam taču bērna uzraudzīšana darījusi viņu tik lēnīgu. Linda gaida un klusē. Gan jau izteiksies, reiz jau ir sācis runāt. Cilvēks ir jāuzklausa, kur nu vēl bijušais vīrs... Vēl paiet pāris minūtes, klusums sāk ieilgt. Linda tomēr neuzmundrina, ja jau jūtas un mokās kā muļķis viens, lai arī pats izlemj: runāt vai ne... Nākotnes problēmas? Pie tam kopīgas? Tādas, par kurām nemēdz skaļi runāt? Interesanti.
"Man atrada asinīs HIV vīrusu! Tu taču saproti, ko tas nozīmē? Mana dzīve ir tikpat kā ... Šā iemesla dēļ varbūt es arī ar to Karlīnes aizvešanu satrakojos. Biju izmisis, Karlīne varbūt ir vienīgais, kas man atlicis," Zigis ātri izrunā šos vārdus, it kā baidīdamies, ka var atkal sadusmoties, aizbraukt un neko nepateikt.
"Kas? Ko tu runā? Kāds vīruss?"
"Tu taču dzirdēji - HIV. Nolemtības zīme ir uzspiesta dzīvei..."
"Tas taču nevar būt! Kopš kura laika tu to zini?"Linda neaptver dzirdēto, pašas balss liekas sveša, kaklu aizžņaudz dīvainas spazmas... pasaule it kā sagriežas kājām gaisā un arī viņa pati it kā uz brīdi zaudē līdzsvaru un atkrīt krēslā: "Kopš kura laika tas?" Linda netic teiktajam. Tas nevar būt! Varbūt tas ir kārtējais Zigurda neizdevies joks?
"Es tāpat vien humānu ideju vadīts aizgāju kā donors nodot asinis, pēc tam mani arī izsauca. Kļūdas nav, viss ir pārbaudīts, zīmogs man ir uzspiests. Tu taču saproti, ko tas nozīmē?"
Kad Linda klusē, viņš runā tālāk: "Sākumā ārdījos, trakoju, piedzēros, gribēju darīt sev galu, taču nespēju, pietrūka drosmes. No Infektoloģijas centra mani nosūtīja pie psihologa, tas tagad skalo manas smadzenes. Māca, kā sadzīvot ar briesmīgo slimību, tā nav nekāda gripas māsa. Šo to esmu sapratis.
"Kur tu to dabūji un kad?"
"Ja es zinātu! Varu tikai nojaust: vai nu Vācijā, kur es nekāds svētais nebiju, vai arī vainīga ir Daiga." Zigis atkal ilgi pauzē, laikam gaida, lai Linda ko vaicātu, tad turpina: "Vācijā visas attiecības ne tikai man bija - "Guten Tag!" un "Auf Wiedersehn!". Daigai arī es papīrus neprasīju. Viņa man arī ne. Kaut kā pat nepadomāju, ka vajadzētu lietot prezervatīvus. Biju kā zeņķis, kas neko nezina par seksuālajām slimībām. Pat prātā nenāca, ka kaut kas tāds ar mani var notikt. Toreiz man par to visu nebija nekādas jēgas. Daiga tagad tālēs zilajās, pat adresi nezinu, lai viņu meklē paši.
"Vai Austra zina?"" Linda ievaicājas.
"Ko tu! Un kāpēc man viņu satraukt par to, ko pats vēl tikko esmu aptvēris.To taču tu arī saproti? Ja tu nebūtu bijusi mana sieva un tātad arī apdraudēta, domā, es tev teiktu?"
Tikai tagad Linda aptver, ko tas nozīmē. Liekas arī viņas dzīve nu ir sagriezusies ar kājām gaisā. Ārprāts! Lindas acu priekšā sāk griesties gaiši apļi, liekas, ka tūliņ kaut kas notiks un viņa zaudēs samaņu. Nu viņa teikto ir pilnībā aptvērusi. Cik ilgi tā ? Kas vēl vakar varēja paredzēt tādu dzīves pagriezienu? Tagad viņa gribētu palikt viena, lai aptvertu dzirdēto. Vienīgais pozitīvais ir tas, ka viņai pēc Zigurda nav bijušas nekādas intīmas attiecības, vismaz atkrīt vēl kāda drausmīga atzīšanās.

Citu datumu laikraksti

  • Nezina, pa kuru laiku aizskrējusi dzīve

    Veclaicenietis Viktors Plaums zina, kāda vērtība ir smagam un grūtam darbam, cik salda garša ir maizes kumosam.Veclaicenietis Viktors Plaums zina,...

  • Mudina bērnus lasīt grāmatas

    Lai veicinātu bērnu lasītprieku un vēlmi apmeklēt Jaunalūksnes pagasta Kolberģa bibliotēku, tajā rīko interesantus lasīšanas maratonus.Lai veicinātu...

  • Kaķi un suņi vairs nedrīkst ceļot bez pasēm

    Suņu un kaķu īpašniekiem, kas kopā ar mīluli uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti dosies pēc 1.oktobra, uz robežas vajadzēs uzrādīt ne tikai savu,...

  • Divas taisnības - viena vēsture

    Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas...

  • Sāk ganīties pirmās gaļas šķirnes govis

    Gaujienas pagasta zemniekam Andrim Jegorovam atvestas gaļas šķirnes baltas, melnas un brūnas govis, kas turpmāk ganīsies Ziemeļgaujas ielejā un...

  • Rīko Rudens balli un savdabīgu loteriju

    Gandrīz 200 ilzeniešu sestdien tikās Rudens ballē, kur lustējās, saņēma pateicību no pagasta padomes un piedalījās loterijā, kurai laimestus bija...