Jaunie laiki Dālderkalnā

8. Tumšajās nakts stundās slimniece ir vārga un labāk grib tuvumā savu cilvēku, un Linda, lai cik nogurusi nejustos, nespēj atteikt.

8.
Tumšajās nakts stundās slimniece ir vārga un labāk grib tuvumā savu cilvēku, un Linda, lai cik nogurusi nejustos, nespēj atteikt.
Larisas dzīvība karājas kā mata galā, bez individuālā posteņa te nevar, tad nav svarīgi, ka Lindas pašas dzīve ir atkal samezglojusies. Labāk ir būt visu laiku aizņemtai, nekā nervozēt par bērnu, kas taču nav pie svešiem ļaudīm... Viss taču atkal nokārtosies. Sarunās ar Zigi pa telefonu Linda cenšas būt mierīga, gandrīz neko par bērna aizvešanu nepārmest, esot tik dabiski skumt pēc sava bērna. Telefons ir viegli apmānāms, Zigis arī. Linda cenšas neizrādīt pat mazāko nepatiku. Galu galā arī viņai pienākoties atpūta. Sevi viņa mierina, ka gan viņi paši bērnu atvedīs, ka ciemošanās var nākt par labu arī Karlīnei: tēti un otro vecmammu savos apzinīgajos gados viņa iepazīst pirmo reizi. Nepieradušiem bērnaukļiem šī nasta drīzi vien var izrādīties par smagu, un bērns drīz būs atkal mājās. Tā arī notiek. Nedēļu pēc bērna aizvešanas Zigurds ir Silainē un ar bērnu pie rokas ver pazīstamās durvis. Tagad Linda uzliek saprātīgas šķirtās sievas masku. Karlīnei ir nopirktas viņām jaunas drēbes. Tas ir pirmais tēva pienesums, kamēr viņi ir šķīrušies. Arī Zigurds liekas mierīgs, varbūt pirmo reizi mūžā viņš ir izjutis atbildību par savu bērnu. Nav nekādas bravūras, nekādu pārmetumu. Arī Linda pauzē un gaida, ko Zigis teiks. Karlīne ir tik priecīga par atkalredzēšanos: te metas Lindas apkampienos, bučojot un glāstot viņas seju, apliecinot, cik ļoti viņa ir noilgojusies pēc mājām. Arī rudais runcis tūliņ dabū bērna rociņu glāstus un buču uz paša purniņa.
Abi šķirtie vecāki skatās bērna mājās atgriešanās ainā. Katrs domā savas domas. Tas taču ir viņu abu bērns, to nevar sadalīt divās daļās kā nekustamo īpašumu vai naudas banknotes: te čupiņa tev, tēti, un te tev, māt! Arī būt kaut kur vidū starp abiem vecākiem bērns fiziski nespēj. Pat savu mīlestību un pieķeršanos vienam vai otram nevar sadalīt. Linda šinī laikā ir daudz domājusi, kā ārzemnieki prot, kā to cenšas parādīt žurnālos, kur bērns arī pēc vecāku šķiršanās mierīgi soļo pie katra rokas pieķēries. Pie tam ārzemnieki droši vien arī finansiāli var vieglāk uzturēt savus kopīgos bērnus. Kāpēc, izbeidzoties intīmajām attiecībam un kopdzīvei, paliek pāri dusmas, pat naids un griezsirdība, tiek izsekots katrs bijušā laulātā solis. Zigurda domas un izjūtas Linda nenojauš.
Beidzot Zigis ierunājas: "Es saprotu, ka varbūt rīkojos pārststeidzīgi, kad Karlīni tā pēkšņi paņēmu, bet toreiz es citādi nespēju. Tev arī nebija laiks mani uzklausīt... Tagad uzklausi mani, ja tev ir laiks... Tas attiecas arī uz tevi."
Linda aicina atbraucējus tālāk - istabā. Viņai Karlīnes ļoti trūcis. Bērna mazās roķeles atkal ir cieši ap mammas kaklu apvītas, un Lindai acis kļūst miklas: "Meitiņa atkal ir mājās! Te tevis visiem tik ļoti trūka!" Tad viņa vēršas pie Zigurda: "Dzersim kopā tēju, parunāsimies par visu, kas nepieciešams. Es tev neko nepārmetu, jo arī tev ir tiesības audzināt meitu, tikai turpmāk gan paziņo laikus, kad gribēsi vest pie sevis, es tā nevaru - pēkšņi uzzināt, ka viņa ir paņemta. Tu taču to saproti. Viss būs sagatavots jau laikus," Linda, uz galda traukus kārtojot, runā. "Arī otra vecmamma lai uzzina, cik viegli vai grūti ir tikt ar bērnu galā un palutina savu mazmeitu pa savam prātam. Mīlestības bērnam nekad nav par daudz."
Pārmīdami kādas nenozīmīgas frāzes, viņi vakariņo kā agrāk simtiem reižu to darījuši. Kad Karlīne sāk miegojoties berzēt actiņas, Linda ceļas no galda un gatavojas likt bērnu gulēt. Karlīne atkal var atkal gulēt blakus savam mīļajam rotaļu trusītim, pēc kura visas dienas ir ilgojusies. Zigis paliek sēdēt pie galda. Linda bērnistabā dzird, kā gar tējas glāzes malu šķind tējkarote. Šodien Zigurds viņai liekas nepierasti kluss un domīgs. Viņi ilgi nav runājušies, varbūt beidzot arī spēs izrunāties kā normāli cilvēki, nevis ienaidnieki. Linda ieklausās: ārā ceļas vējš. Vīnstīgas sitas loga rūtīs, vēstot, ka gaidāma vējaina nakts. Jau krēslo, debesu mala tikai rietumu pusē iekrāsojusies neticami sārta. Katru vakaru tā ir citādāka, tāpat kā dzīves gaita...
Linda brīdi stāv pie loga, vērojot gaismas spēles pamalē. Patiesībā viņai negribās atgriezties virtuvē, kur sēž viņas bijušais... kas zin, ko viņš runās un vai neizcelsies atkal kārtējā aso vārdu pārmaiņa. Tagad viņa vairs nedzird tējkarotes šķindoņu. Negribīgi viņa atgriežas virtuvē: Zigurds sēž pie galda tāpat kā pirmīt, elkoņus uz galda atbalstījis, tikai tagad ar labās rokas rādītājpirkstu klusi klaudzina, it kā spēlētu uz kāda mūzikas instrumenta kādu vienu skaņu.

Citu datumu laikraksti

  • Divas taisnības - viena vēsture

    Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas...

  • Sāk ganīties pirmās gaļas šķirnes govis

    Gaujienas pagasta zemniekam Andrim Jegorovam atvestas gaļas šķirnes baltas, melnas un brūnas govis, kas turpmāk ganīsies Ziemeļgaujas ielejā un...

  • Rīko Rudens balli un savdabīgu loteriju

    Gandrīz 200 ilzeniešu sestdien tikās Rudens ballē, kur lustējās, saņēma pateicību no pagasta padomes un piedalījās loterijā, kurai laimestus bija...