Jaunieši veidos vides plakātus

Alūksnes mākslas skolas audzēkņu grupa, kas iesaistījusies projektā “Vides aizsardzības aspektu vizualizācija”, bija vairāku dienu ekskursijā.

Alūksnes mākslas skolas audzēkņu grupa, kas iesaistījusies projektā "Vides aizsardzības aspektu vizualizācija", bija vairāku dienu ekskursijā. Jaunieši centās saskatīt vides aizsardzības problēmu izpausmes, lai zīmētu skices plakātiem par šo tēmu.
"Redzētais un uzzinātais jauniešiem deva ierosmi. Septembra sākumā tiksimies un kopā ar mākslas skolas pasniedzējiem pārrunāsim, kā attēlot labāko skiču idejas. Mērķis ir gatavot plakātus par vides aizsardzību. Tiem ir jābūt tādiem, kas uzrunā skatītājus. Plakātus izvietosim Alūksnes veikalu skatlogos. Būs izstāde Alūksnes dabas muzejā "Vides labirints" un mākslas skolā, jo projektu īstenojam kopīgi. Saņemts uzaicinājums plakātus izlikt arī Dabas muzejā Rīgā un Latvijas Universitātē," stāsta projekta vadītājs Aldis Verners.
Viņš uzsver, ka tā jauniešiem būs iespēja parādīt savus darbus plašai sabiedrībai. Oktobra beigās viņi veidos plakātus ar parasto tehnoloģiju. Novembrī piecus labākos darbus gatavos ar fluorescentiem minerāliem, tāpēc tos varēs skatīt tikai Alūksnes dabas muzejā. Daudzi droši vien atceras A.Vernera fluorescento minerālu kolekciju, kas tumsā spīd košās krāsās. Alūksne būs otrā vieta pasaulē, kur varēs redzēt šādus darbus. Līdz šim vienīgi Holandes fluorescentās mākslas muzejā bijusi iespēja tos skatīt.
Vēro cilvēku
ietekmi dabā
Ekskursijas dalībnieki bija vietās, kur cilvēki izmanto mežu. Izcirtumos ir atstāti tā saucamie ekoloģiskie koki, lai veicinātu to dabisku vairošanos un augošajā mežā būtu arī veci koki. "Tie vajadzīgi dzīvniekiem, kam koki ir dzīvesvieta. Ir kukaiņu sugas, kas sāk dzīvot priedē, kad tā sasniegusi 140 gadu vecumu. Ja visus kokus nocirtīs kaut vai pēc 100 gadiem, tad izzudīs arī šie kukaiņi," skaidro A.Verners. Braucot vēroja un pārrunāja problēmas, kas saistās ar autoceļiem. Tā ir cilvēku pārveidota vide. Turklāt uz ceļiem iet bojā ne tikai cilvēki, bet arī daudzi dzīvnieki. Tāpat ceļmalās varēja redzēt daudz atkritumu. Jo tuvāk Rīgai, jo vairāk to ir.
Lielpilsēta krasi atšķiras no lauku vides. Tajā jūtams gaisa piesārņojums un troksnis. "Galvaspilsētā apmeklējām Mākslinieku savienības litogrāfijas darbnīcu. Litogrāfijā izmanto kaļķakmeni, tātad dabas materiālu. Mums parādīja, kā top litogrāfija, un ļāva arī pašiem zīmēt uz pulēta kaļķakmens. Pēc tam to kodina, un tikai tad novelk zīmējumu uz papīra. Iespējams, ka kāds jaunietis izvēlēsies mācīties Mākslas akadēmijā un apgūt šo reto tehniku," spriež A.Verners. Viņi apmeklēja naivistu gleznu un skulptūru izstādi "Naivā Kurzeme" Mākslas galerijā un grafikas izstādi Pēterbaznīcā.
Dabas katastrofas izraisa globālā sasilšana
Ķemeru nacionālajā parkā pa laipām varēja doties tīrelī, lai redzētu purva ekosistēmu. Jaunieši bija pārsteigti, ka šī vide nav pelēcīga un vienveidīga. Pēc tam viņi vēroja Rīgas HES dambi un ūdenskrātuvi. Ogrē ekskursanti diskutēja par dienā redzēto un globālās sasilšanas radītajām dabas katastrofām.
Otrā rītā alūksnieši devās uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu Salacgrīvā. Pa ceļam varēja redzēt automaģistrāles "Via Baltica" būvdarbus. Neaizmirstamu iespaidu atstāja ekologa fotogrāfijas, ko viņš uzņēmis janvāra vētras laikā. "Tās ir kā mākslas darbi, jo ekologs Andris Soms ne tikai parāda varenas dabas stihijas ainas, bet arī savu skatījumu uz tām. Fotogrāfijas ir kā nelielas gleznas," atzīst A.Verners. A.Soms dalījās iespaidos par cilvēku izturēšanos vētras laikā. Duntes jūrmalā dabas pētnieki redzēja nobrukušus krastus un atsegtas klintis. Smiltīs jaunieši veidoja figūras un raka kanālus.
Mācībām vajadzīgs vairāk laika nekā darbam
Duntē ir podnieku darbnīcas, kur strādā mākslinieki Ingrīda Žagare un Arnis Preiss. Viņi demonstrēja jauniešiem, kā virpojama krūze un svečturis. Lai to varētu izdarīt, esot vajadzīgi desmit gadi (mācībām) un vēl piecas minūtes (virpošanai). Gadā podnieki izmanto apmēram četras tonnas mālu. Top visdažādākie izstrādājumi, kas iecienīti ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Projektu ievadīja seminārs, kurā jauniešus par svarīgākajām vides problēmām informēja Latvijas Universitātes pasniedzēja Diāna Timofejeva. Viņa mācīja izmantot netradicionālus materiālus mākslas darbu radīšanā. Zināšanas un iemaņas jaunieši izmanto, zīmējot skices plakātiem.

Citu datumu laikraksti

  • Annas pagastā būs jauniešu klubs

    Annas pašvaldībā, pamatskolas ēkas trešajā stāvā, pašlaik tiek remontēta telpa, kurā atradīsies Annas pagasta jauniešu klubs. To veido par projektā...

  • Pirmo reizi 27 gados jaunas mēbeles

    Pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” vienai no sešām grupām pēc 27 gadiem nomainītas mēbeles.Pirmsskolas izglītības iestādē "Pienenīte" vienai...

  • Gatavojas Pļaujas svētkiem

    10.septembrī Alūksnes rajonā notiks Pļaujas svētki, kur piedalīsies Latvijas aktīvākās folkoloras kopas. Senos amatus iemēģinās Viktora Ķirpa Ates...

  • Daži atspulgi atmiņu spogulī

    (Turpinās no 16.augusta). Neiedomājami ir pārtikas produktu krājumi, ko it kā “izsaimniekojuši” šie cilvēki: 5897 kilogrami rudzu miltu, 665...

  • Latvija pirms eiro ieviešanas

    Kopš valdība apliecināja, ka Latvija ir gatava pievienoties ne tikai Eiropas valstu saimei, bet arī kopējai valūtai, Latvijas Bankai darāmā saraksts...

  • Esmu bastards, kas mīl Latviju

    Apeniete astoņdesmit sešus gadus vecā Valerija Sūra joko, ka viņa esot gluži vai bastards. Dzimusi Varšavā, bet kopš pusotra gada vecuma augusi Apē,...

  • Daži atspulgi atmiņu spogulī

    (Turpinās no 13.augusta). Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē.(Turpinās no 13.augusta) Taisnīgā tiesa krievu okupantu gaumē Grūti man šodien precīzi...

  • Spēkā stājušies jauni noteikumi

    Ar 2005.gada 12.augustu spēkā stājušies jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”,...

  • Vēl var pieteikties atbalsta saņemšanai

    Lauku atbalsta dienests jau informējis, ka 2005.gadā atbalsta maksājumu Lauku attīstības plāna pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Lauksaimniecības...